Varšava notikušajā vaino Krieviju, kas ar šādām sabotāžām vēlas mazināt Eiropas palīdzību Ukrainai.
Operācijas laikā plānots apsargāt lidostas, dzelzceļa līnijas, sakaru līnijas, enerģētikas infrastruktūru un citus objektus, kas ir svarīgi, lai nodrošinātu ikdienas dzīvi desmitiem miljoniem Polijas iedzīvotāju.
Operācijā tiks iesaistīti 10 tūkstoši Polijas bruņoto spēku karavīri, kas sadarbosies ar policiju, dzelzceļa apsardzi un citiem valsts ārkārtas dienestiem, lai novērstu iespējamās sabotāžas.
Polijas aizsardzības ministrs Vladislavs Kosiņaks-Kamišs sacīja, ka operācijas “Horzionts” mērķis ir paaugstināt Polijas iedzīvotāju drošības līmeni, kā arī veicināt sociālo integrāciju un cīnīties pret dezinformāciju.
“Situācija prasa šādu iesaisti. Eiropas valstu galvaspilsētās ielās bieži var redzēt karavīrus. Polija tam ir gatava, jo mums ir trešā lielākā armija Eiropā. Dzelzceļa apsardzes dienests kopā ar teritoriālās aizsardzības karavīriem jau patrulē uz dzelzceļa līnijām un vietās, kas ir visvairāk apdraudētas un prasa aizsardzību pret diversijas un sabotāžas uzbrukumiem,” teica Kosiņaks-Kamišs.
Savukārt Polijas bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieks ģenerālis Veslavs Kukula sacīja, ka šis ir gada tumšākais laiks, kad ir vieglāk veikt dažādas kaitnieciskas darbības. Viņš arī norādīja, ka tuvojas Ziemassvētku laiks, kad daudzi Polijas iedzīvotāji ceļos, izmantojot sabiedrisko transportu, tāpēc valsts ienaidnieki to var uzskatīt par piemērotu laiku, lai mēģinātu apdraudēt drošību. Taču Polijas bruņotie spēki būšot īpaši modri, lai nepieļautu turpmākas diversijas.
Operācija “Horizonts” ir izziņota pēc tam, kad 16. novembrī sprādzienā sabojāja dzelzceļa sliedes maršrutā Varšava–Ļubļina. Pa bojāto līniju nodrošina arī militārās palīdzības piegādes Ukrainai. Tikai laimīgas sakritības dēļ sprādziena brīdī tuvumā nebija neviens vilciens, bet bojājumus pamanīja acīgs vilciena mašīnists, kurš laikus apturēja vilcienu un sazinājās ar atbildīgajām iestādēm.
Polijas Ģenerālprokuratūra paziņoja, ka saistībā ar notikušo aizdomās tur divus Ukrainas pilsoņus, kas esot darbojušies Krievijas specdienestu uzdevumā. Viņi pēc uzbrukuma dzelzceļa līnijai esot aizbēguši uz Baltkrieviju. Aizdomās turamajiem ir izvirzītas apsūdzības spiegošanā, iespējamas katastrofas izraisīšanā un sprāgstvielu izmantošanā.
Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis vakar paziņoja, ka, atbildot uz sabotāžas uzbrukumu, Polija slēdz Krievijas pēdējo konsulātu Gdaņskā. Tas nozīmē, ka Krievijas vienīgā diplomātiskā pārstāvniecība Polijā būs vēstniecība Varšavā. Sikorskis arī solīja, ka Polija ierobežos Krievijas diplomātu pārvietošanos valstī.
Drošības politikas eksperts Marcins Bužaņskis sacīja, ka Krievija pastiprina jau vairākus gadus ilgušo hibrīdkaru pret Poliju un citām Eiropas valstīm.
“Tas ir nopietnākais incidents, ko esam pieredzējuši kopš kara sākuma. Tas ir nopietnāks par droniem, kas septembrī ielidoja Polijas gaisa telpā, jo šoreiz tika radīts tiešs apdraudējums un tikai burtiski brīnums izglāba simtiem cilvēku no nāves. Tāpēc šis noteikti ir saasinājums, kas ir jāuztver ļoti nopietni ne tikai Polijai, bet visiem NATO sabiedrotajiem un arī citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Ir jāveic tieši atbildes pasākumi gan infrastruktūras aizsardzībai, gan, lai atbildētu uz Krievijas darbībām,” Bužaņskis sacīja raidsabiedrībai “Deutsche Welle”.
