Poļi arī uzskata – ja šādi savulaik būtu rīkojusies Ukraina, tas varbūt būtu atturējis Krieviju no agresijas pret kaimiņvalsti.
Latvijas Radio korespondents pirms dažām dienām viesojās pie Polijas un Baltkrievijas robežas.
Pie robežas izveidota buferzona
Ir vēsa un pelēcīga janvāra diena, kad žurnālistu grupa ierodas Polovces robežkontroles punktā uz Polijas un Baltkrievijas robežas. Tas atrodas Polijas austrumos, Podlases reģionā.
Polijas un Baltkrievijas robeža Foto: Artjoms Konohovs, Latvijas Radio
Šis robežkontroles punkts ir slēgts jau kopš 2020. gada. Bez īpašas atļaujas šajā zonā atrasties nedrīkst, jo Polijas valdība ir izveidojusi buferzonu uz robežas ar Baltkrieviju aptuveni 60 km garumā.
Lielākoties buferzona ir 200 metru plata, bet sešu kilometru garumā robežai nedrīkst pienākt tuvāk par diviem kilometriem.
“Mēs mēģinām apturēt to, ka šoferi piebrauc ļoti tuvu robežai, lai savāktu migrantus un aizvestu viņus uz citām valstīm. Tādēļ mēs valdībā esam nolēmuši izveidot buferzonu.
No vienas puses, tā palīdz aizsargāt mūsu robežu, bet, no otras – neļauj šoferiem piebraukt tiešā robežas tuvumā,” stāsta Polijas iekšlietu ministra vietnieks Macejs Duščiks, kurš ir atbildīgs par migrācijas kontroles jautājumiem.
Migrantu mērķis nav palikt Polijā
Tāpat kā Latvijā un Lietuvā arī Polijā kopš 2021. gada no Baltkrievijas mēģina iekļūt migranti. Šos cilvēkus pie robežas nogādā Minskā valdošais režīms. Pārsvarā tie ir vīrieši, kas mēģina nokļūt tālāk uz Vāciju, Lielbritāniju un citām Rietumeiropas valstīm.
Šoferi, kas palīdz migrantiem nelegāli pārvietoties pa Eiropu, pārsvarā ir ukraiņi. Viņi likumīgi dzīvo Polijā vai citur Eiropas Savienībā un vēlas dažu stundu laikā nopelnīt pāris tūkstošus eiro.
Vienā no robežkontroles punkta ēkām, ko agrāk izmantoja muita, tagad ir izveidots migrantu reģistrācijas centrs. Te tiek nogādāti cilvēki, kuri vēlas Polijā lūgt starptautisko patvērumu. Pērn to lūdza aptuveni 2500 cilvēku, kuri pārsvarā nāk no Eritrejas, Somālijas un Etiopijas. Tas gan ir krietni mazāk nekā to cilvēku skaits, kuri pērn mēģināja nelegāli šķērsot robežu. Kā liecina Polijas Iekšlietu ministrijas statistika, viņu skaits sasniedz gandrīz 30 000.
Daļai robežu neizdodas šķērsot, bet citi nevēlās reģistrēties Polijā un tāpēc ir spiesti atgriezties Baltkrievijā, apgalvo robežsargi.
Pierobežas zonai jābūt sagatavotai
Pienākot tuvāk robežai, ir redzams aptuveni piecus metrus augsts metāla žogs. Vairākās kārtās ir nostieptas dzeloņdrātis un noliktas betona barjeras, ko žargonā dēvē par “ežiem”.
Polijas un Baltkrievijas robeža Foto: Artjoms Konohovs, Latvijas Radio
Par šķēršļu izbūvi ir atbildīgs Polijas armijas pulkvedis Marjušs Ohalskis.
“Reģionā, kur mēs pašlaik atrodamies, ir ļoti daudz mežu. Te ir arī daudz purvu un slapju teritoriju. Plānojot mūsu aizsardzību, mēs ņemam šo visu vērā. Kopumā mēs vēlamies aizpildīt tukšumus tajās vietās, kur ir atklāta teritorija un ir iespējami ienaidnieku manevri.”
Pirmā aizsardzības barjeru līnija atrodas pie robežas, bet otrā aptuveni 50–100 km iekšzemē.
“Katra sagatavošanās prasa laiku. Lai saražotu, savāktu, atvestu un novietotu visus šos elementus, ir vajadzīgas vairākas nedēļas un pat mēneši. Ir vajadzīgs daudz laika, lai mēs būtu gatavi tam, ka pretējā puse pēkšņi maina viedokli un nolemj iebrukt pat pavisam nelielā mērogā. Tādēļ mēs esam nolēmuši, ka mūsu pierobežas zonai ir jābūt sagatavotai. Baltijas valstīs un Somijā ir tāda pati pieeja,” spriež Ohalskis.
Robežsargiem palīdz armija
Darbinieku trūkuma dēļ robežsargiem palīgā nāk armija. Kā stāsta pulkvedis Vaclavs Samočiks, kopumā šajā operācijā ir iesaistīti ap 7000 karavīru.
Polijas un Baltkrievijas robeža Foto: Artjoms Konohovs, Latvijas Radio
“Robežas garums ir 400 km. Mēs fiziski atrodamies šeit, esam izveidojuši vairākas pagaidu bāzes. Mūsu karavīri atrodas šajā reģionā un pilda savus pienākumus 24 stundas diennaktī. Karavīri, ko jūs tagad redzat, atrodas šeit kopš paša krīzes sākuma.
Mēs palīdzam robežsargiem ar cilvēkiem, tehniku un ekipējumu. Ja mēs kādu aizturam, tad mēs viņus nododam robežsargiem.”
Daudz kas no Polijas robežas stiprināšanas iecerēm vēl ir plānošanas stadijā, bet jau līdz šim dažādiem darbiem iztērēti aptuveni 500 miljoni eiro no valsts budžeta. Tāpēc Varšava vēlētos, lai turpmāk šiem mērķiem brīvāk būtu pieejami arī Eiropas Savienības un NATO kopējie līdzekļi.
KONTEKSTS:
2021. gadā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu. Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu.
