Nedz Šadžus, nedz Kuerpo pagaidām oficiāli nav apstiprinājuši kandidēšanu uz Eirogrupas prezidenta amatu, taču vairāki anonīmi avoti “Politico” norādīja, ka gan Lietuvas, gan Spānijas finanšu ministri kuluāros cenšas piesaistīt sev kolēģu atbalstu.
Lielākā daļa “Politico” sarunbiedru pieļāva, ka Donohou tomēr saglabās savu amatu arī uz trešo piecu gadu termiņu, taču citu kandidātu piedalīšanās var nozīmēt, ka viņš neuzvarēs pirmajā kārtā.
Eirogrupas prezidenta vēlēšanas gaidāmas jūlijā. Eirozonas valstu finanšu ministri slēgtā balsojumā izsaka savu atbalstu kandidātiem. Ja neviens no kandidātiem neiegūst pārliecinošu vairākumu, tajā pašā dienā notiek vēl viens balsojums, kurā jāizvēlas starp diviem pirmajā kārtā visvairāk balsu saņēmušajiem kandidātiem.
20 eirozonas valstu finanšu ministri tiekas reizi mēnesī, lai koordinētu finanšu politiku. Prezidents vada šīs sanāksmes, veido grupas darba kārtību un pārstāv eirozonu tādos starptautiskos formātos kā G7 un G20.
Kāds Eiropas Savienības diplomāts “Politico” sacīja, ka Donohou “nav daudzu mīlēts, taču neviens viņu neienīst”.
Kādas valdības amatpersona, kas piedalījusies iepriekšējās Eirogrupas prezidenta vēlēšanās, sacīja, ka ģeogrāfijai ir lielāka nozīme nekā politikai.
Gaidāms, ka par 64 gadus veco pieredzējušo Lietuvas sociāldemokrātu politiķi Šadžu, kurš finanšu ministra amatā bija arī 2007.–2008. un 2012.–2016.gadā, varētu balsot Krievijas pierobežas valstis, kas agresīvi palielina aizsardzības tēriņus, piemēram, Latvija un Igaunija, raksta “Politico”.
Savukārt 44 gadus vecais Kuerpo nepārstāv nevienu partiju un ir strādājis dažādās starptautiskās finanšu organizācijās, piemēram, Pasaules Bankā, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā un Starptautiskajā Valūtas fondā. Viņu varētu atbalstīt Eiropas dienvidu valstis, piemēram, Portugāle un Francija, kas mudina uz plašākiem vispārējiem tēriņiem.
Tikmēr 50 gadus vecā Donohou priekšrocība varētu būt saikne ar centriski labējo Eiropas Tautas partiju, kas dominē daudzu Eiropas Savienības valstu politikā. Gan Kuerpo, gan Šadžus ir saistīti ar Eiropas Sociālistu partiju, kas pēdējos gados zaudējusi savu politisko ietekmi Briselē.
