Vizītes pirmajā dienā, proti, 23. novembrī, Siliņa kopā ar Nacionālo bruņoto spēku komandieri Kasparu Pudānu apmeklēja Latvijas vēstniecību Romā. Kopā ar Latvijas delegāciju un svētceļniekiem viņa piedalījās vēstnieces Elitas Kuzmas darba vakariņās.
Pirmdien, 24. novembrī, premjere piedalījusies dievkalpojumā kopā ar 200 latviešu svētceļniekiem Sv. Pētera bazilikā pie Pētera katedras altāra.
“Šī rīta dievkalpojums Sv. Pētera bazilikā pie Pētera katedras altāra Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča vadībā apliecināja latviešu valodas nozīmi un spēku. Skanot ērģelēm un kamerkorim “Versija” kopā ar Salaspils katoļu draudzes kori “Oremus”, dziedājām Latvijas himnu. Tas bija ļoti spēcīgi. Mums ir jaudīga un nozīmīga kristiešu saime, un kuplais svētceļnieku skaits to patiesi apliecināja,” teica Ministru prezidente.
Ministru prezidente Evika Siliņa tiekas ar pāvestu Leonu XIV Foto: Vatikāna publicitātes attēlsMinistru prezidente Evika Siliņa tiekas ar pāvestu Leonu XIV Foto: Vatikāna publicitātes attēlsMinistru prezidente Evika Siliņa tiekas ar pāvestu Leonu XIV Foto: Vatikāna publicitātes attēlsMinistru prezidente Evika Siliņa tiekas ar pāvestu Leonu XIV Foto: Vatikāna publicitātes attēlsMinistru prezidente Evika Siliņa tiekas ar pāvestu Leonu XIV Foto: Vatikāna publicitātes attēlsMinistru prezidente Evika Siliņa tiekas ar pāvestu Leonu XIV Foto: Vatikāna publicitātes attēlsMinistru prezidente Evika Siliņa tiekas ar pāvestu Leonu XIV Foto: Vatikāna publicitātes attēlsMinistru prezidente Evika Siliņa tiekas ar pāvestu Leonu XIV Foto: Valsts Kanceleja
Siliņa privātā audiencē tikusies ar pāvestu Leonu XIV un Svētā Krēsla Valsts sekretāru kardinālu Pjetro Parolinu, kā arī piedalījusies kopīgajā audiencē ar Latvijas delegāciju un svētceļniekiem.
Uzrunājot Latvijas delegāciju un svētceļniekus, pāvests Leons uzsvēra, ka Latvijas un Vatikāna attiecības pēdējos gados kļuvušas ciešākas.
“Kā jūs zināt, pāvests Francisks 2018. gadā apmeklēja Latviju, atzīmējot jūsu valsts neatkarības simtgadi, un runāja par izaicinājumiem, ar kuriem jūsu valsts saskārās pagātnē. Lai gan pašreizējais konflikts jūsu reģionā var atgādināt par šiem nemierīgajiem laikiem, mums visiem ir svarīgi vērsties pie Dieva un saņemt stiprinājumu no Dieva žēlastības, kad saskaramies ar šādām grūtībām,” teica pāvests Leons.
“Kad jūs visi atgriezīsieties savā mīļajā dzimtenē, lūdzu, atcerieties, ka svētceļojums nebeidzas, bet tā sēklas ir jāiesakņo jūsu ikdienas māceklībā un jānes augļi jūsu dzīvē. Tādējādi Baznīca Latvijā noteikti turpinās būt prieka un cerības avots visiem latviešiem,” uzrunas noslēgumā novēlēja pāvests.
Šī vizīte un nacionālais svētceļojums notiek Latvijas un Svētā Krēsla diplomātisko attiecību simtgades kontekstā, kā arī laikā, kad Romas katoļu baznīca visā pasaulē atzīmē jubilejas gadu “Cerības svētceļnieki”.
Šogad ir pagājuši tieši 100 gadi kopš pirmā svētceļojuma bīskapu vadībā no Latvijas kā neatkarīgas valsts.
Vizītes mērķis ir bijis apliecināt ne tikai abu pušu vēsturiski svarīgās attiecības, bet arī Latvijas apņemšanos kopīgi atbalstīt Ukrainu un iestāties par mieru, drošību un starptautisko tiesību ievērošanu.
