Politologs skaidroja, ka to apliecina arī dažādi politiķu signāli, kas apspriesti ASV medijos. Viņaprāt, sarunās par pamieru Ukrainā Baltais nams izmanto “burkāna un pātagas” stratēģiju, taču kara plosītās valsts kontekstā problēma ir, ka tāda reāla “burkāna” līdz šim nav bijis.
“ASV ar Trampu priekšgalā uzskata, ka tas pozitīvais ir vienkārši miera jeb kā mēs to redzam – pamiera – noslēgšana. Ukraina gribēja, lai ir arī kādas pozitīvas ziņas dienaskārtībā, bet amerikāņi komentē, ka pozitīvā dienaskārtība sekos, ja jūs parakstīsiet [vienošanos],” pauda Kudors.
Savukārt “pātaga” šajā kontekstā, viņaprāt, ir palīdzības apturēšana, brīdinot Ukrainu, ka sarunu izbeigšanas gadījumā to izbeigs pavisam.
“Atslēgas jautājums ir laiks, cik ilgi šis bruņojums netiks piegādāts. Seši mēneši ir kritiska robeža,” uzsvēra Kudors.
Eksperts arī uzslavēja Latvijas komunikāciju saistībā ar pēdējo dienu notikumiem:
“Esmu savulaik kritizējis Latvijas diplomātus par pārlieku “diplomātismu”, bet šis nav tas gadījums. Uzskatu, ka šoreiz tiešām jāturpina ar tā saukto par “baltiešu stilu” vai drīzāk “Latvijas stilu”, kas ir tāda uzmanīga komunikācija. ASV kā stratēģiskais partneris nacionālās drošības jautājumos Latvijai nav atsverams, un ir labi, ka Eiropā tagad bruņosies, un beidzot tas process ir sācies, ko mēs gaidījām gadiem.”
Tikmēr Latvijas drošība kopš Donalda Trampa stāšanās amatā ir saglabājusies stabila, jo ASV prezidents vairākkārt apliecinājis lojalitāti NATO valstīm, vērtēja Kudors.
“Ja atceramies, [piektdien notikušajā preses konferencē] Donaldam Trampam tika uzdots jautājums, vai ASV aizsargās Poliju un Baltijas valstis. Par Poliju ļoti spilgti pateica, ka jā, bet pēc tam, lai gan pašķobījās, teica, ka Baltijas valstis arī aizstāvēs,” sacīja eksperts.
Eksperts arī uzsvēra, ka Trampa nostāja par NATO aizvien bijusi nemainīga:
“Tie, kas ir zem NATO lietussarga, tos ASV [sargās]. Es neredzu, ka šī nostāja būtu mainījusies. Atgādināšu, ka Ukraina taču nav NATO,” viņš pauda.
“Bet tiem, kas satraucas par procesiem, gribu atgādināt, ka Krievija atvilka savus spēkus no Ukrainas ziemeļiem un ziemeļaustrumiem. Kāpēc viņi tik garu frontes līniju nespēja uzturēt? Kā viņi spētu ar NATO karot pašlaik, kur Somijas robeža vien ir krietni gara? Vienkārši es gribu atgādināt sabiedrībai – jo tā temperatūra ir uzkarsusi –, ka Zviedrija un Somija ir iestājusies NATO. Bet Krievija ir lielā mērā noasiņojusi un arī vēlas šo pamieru noslēgt,” pauda Kudors.
