Viņu aizturēja brīdī, kad politiķis bija devies iesniegt savu kandidatūru maijā plānotajām atkārtotajām prezidenta vēlēšanām.
Televīzijā pārraidītajos kadros redzams, kā Džordžesku policistu pavadībā tiek ievests prokuratūrā. Tiek ziņots, ka viņš ticis aizturēts, pārvietojoties ar auto pa Bukaresti.
Pēc tam viņš tika nogādāts Ģenerālprokuratūrā, kur teju piecas stundas notika Džordžesku pratināšana. Prokurori viņam izvirzījuši kopumā sešas apsūdzības.
To vidū ir: kūdīšana uz rīcību, kas vērsta pret konstitucionālo iekārtu; viltus ziņu izplatīšana; nepatiesu paziņojumu sniegšanu par vēlēšanu kampaņas finansējuma avotiem; par “fašistiska, rasistiska vai ksenofobiska rakstura” un antisemītisku organizāciju izveidi; kā arī par kara vai noziegumos pret cilvēci apsūdzēto personību kulta veicināšanu.
Pametot prokuratūru, Džordžesku paziņoja, ka turpinās cīnīties “par brīvību”. Politiķim ir noteikta tiesas kontrole. “Radio Brīvā Eiropa” avoti pavēstīja, ka tā ir piemērota uz 60 dienām. Cita starpā viņam aizliegts pamest valsti.
Kā ziņots, prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā, kas notika 24. novembrī, negaidītu uzvaru guva Džordžesku.
Taču šos rezultātus, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, kas pieļauti visa vēlēšanu procesa gaitā, anulēja Konstitucionālā tiesa. Atkārtotas prezidenta vēlēšanas izsludinātas 4. maijā.
Džordžesku paziņojis, ka kandidēs arī atkārtoti rīkotajās vēlēšanās, taču Konstitucionālā tiesa vēl nav pieņēmusi lēmumu, vai tas viņam tiks ļauts.
Kandidāti dalībai maijā gaidāmajās vēlēšanās jāreģistrē līdz 15. martam.
Prokuratūra decembrī ierosināja pret Džordžesku izmeklēšanu, lai noskaidrotu viņa kampaņas finansēšanas avotus.
Rumānijas izlūkdienesti norādījuši, ka viņa kampaņā bija iesaistīta Krievija.
Galēji labējā partija “Rumāņu vienības alianse” (AUR), kas nolēmusi prezidenta vēlēšanās atbalstīt Džordžesku kandidatūru, pēc viņa aizturēšanas izteikusi populistiskajam politiķim solidaritāti.
Tikmēr visā valstī veiktas kratīšanas vairāku desmitu Džordžesku atbalstītāju mājās, ziņo prokuratūra.
Kratīšanas ir saistītas ar viņa kampaņas finansēšanu un nelikumīgu labējo ekstrēmistu propagandas izplatīšanu.
KONTEKSTS:
Rumānijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā 2024. gada novembrī visvairāk balsu negaidīti saņēma promaskaviskais un galēji labējais politiķis Kelins Džordžesku.
Drīz pēc tam varasiestādes atklāja Krievijas centienus panākt Džordžesku uzvaru. Viņu arī apsūdzēja nelikumīgā priekšvēlēšanu kampaņas finansējumā.
Ņemot vērā šos faktus, Rumānijas Konstitucionālā tiesa anulēja vēlēšanu rezultātus un atcēla vēlēšanu otro kārtu.
Atkārtotas Rumānijas prezidenta vēlēšanas plānotas 2025. gada maijā.
