Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers pēc tikšanās beigām paziņoja, ka ceturtdien šajā valstī notiks sabiedroto valstu militāro spēku pārstāvju tikšanās. Tajā tiks pārrunāti plāni, kā “sekmēt Ukrainas drošību nākotnē”.
Stārmers virtuālajā Ukrainas sabiedroto koalīcijas samitā teica – nesēdēsim un negaidīsim uz Putinu. Viņš aicināja pasaules līderus izdarīt maksimālu spiedienu uz Krieviju, lai tā piekāptos un piekristu pārtraukt uguni Ukrainā.
“Mēs nesēdēsim un negaidīsim uz Putinu. Tā vietā mēs ejam uz priekšu. Grupa, ko sasaucu šodien, ir vēl svarīgāka nekā jebkad. Tā vieno sabiedrotos no Eiropas Savienības, Kanādu, Austrāliju, Jaunzēlandi un atbalstu sniedz arī citas valstis, kā Japāna.
Mēs vienojāmies pastiprināt spiedienu uz Krieviju, turpināt militārās palīdzības plūsmas Ukrainai un pastiprināt ierobežojumus Krievijas ekonomikai,
lai vājinātu Putina kara mašīnu un piespiestu viņu nākt pie sarunu galda,” paziņoja Lielbritānijas premjers.
Arī Ukraina ir sākusi veidot komandu, kas izstrādās plānu, kā iespējamo ugunspārtraukumu uzraudzīt. Lēmums par šādas komandas izveidi tika pieņemts uzreiz pēc sarunām Saūda Arābijā.
Stārmera rakstveida paziņojumā uzsvērts, ka sabiedrotie ir gatavi vienošanās gadījumā nosūtīt spēkus miera uzturēšanai Ukrainā. Britu premjers pauda, ka agri vai vēlu Krievijas līderim Putinam nāksies sēsties pie sarunu galda, tāpēc šis ir brīdis, lai ieroči tiktu nolikti malā.
“[ASV] prezidents [Donalds] Tramps ir piedāvājis Putinam ceļu uz ilgstošu mieru. Tagad mums tas ir jāpadara par realitāti.
Šis ir brīdis, lai varētu virzīties uz iznākumu, kuru vēlamies redzēt: izbeigt nogalināšanu; [redzēt] taisnīgu un ilgstošu mieru Ukrainā, un ilgstošu drošību mums,” pauda Stārmers.
“Ir divi spiediena punkti. Pirmais – vairāk militāro spēju Ukrainai un šajā sakarā svaigas apņemšanās. [..] Mēs vēlamies vēl vairāk pastiprināt sankcijas. Un šorīt mēs apspriedām, cik tālu varam doties, ieskaitot jautājumā par iesaldētajiem aktīviem. Tas ir sarežģīts jautājums,” atzina Lielbritānijas premjers.
Sanāksmē piedalījās 26 valstu pārstāvji. To vidū arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kā arī vakar amatā apstiprinātais Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs. Tāpat piedalījās NATO ģenerālsekretārs Marks Rute.
Tiešsaistē sarunā ar Eiropas Savienības un NATO valstu līderiem piedalījās arī Latvijas valdības vadītāja Evika Siliņa (“Jaunā Vienotība”).
Tā kā nekas neliecina par Krievijas vēlmi panākt mieru, premjere uzskata, ka ir jāturpina izdarīt ekonomisko spiedienu uz Krieviju.
“Viens, ko minēja gan Lielbritānijas premjers, gan prezidents Zelenskis, ir nopietnu sankciju turpināšana un stiprināšana. (..) Otrs – ir ļoti svarīgi turpināt atbalstu sniegt Ukrainai militāri, lai Ukrainas armija būtu spēcīgāka, lai arī viņu militārais nodrošinājums turpinātos,” pauda Latvijas premjere.
“Es atbalstīju šo labas gribas koalīciju un arī pieminēju, ka ir ļoti svarīgi stiprināt NATO austrumu flangu un saņēmu apliecinājumu no citu valstu līderiem, ka viņi labi izprot NATO austrumu flanga robežas nozīmīgumu,” piebilda Siliņa.
KONTEKSTS:
ASV prezidenta un Ukrainas līdera Zelenska tikšanās Vašingtonā 28. februārī aizritēja ļoti saspringtā gaisotnē, jo Tramps asi kritizēja Zelenski, apsūdzot viņu nepateicībā un centienos likt šķēršļus ASV mēģinājumiem izbeigt Krievijas sākto karu Ukrainā.
Pēc ASV un Ukrainas delegāciju tikšanās Saūda Arābijā 11. martā ASV paziņoja, ka nekavējoties atsāks piegādāt Ukrainai izlūkdatus un militāro palīdzību. Savukārt Ukraina paziņoja, ka ir gatava pieņemt ASV priekšlikumu nekavējoties ieviest pagaidu pamieru uz 30 dienām.
Krievijas vadonis Vladimirs Putins ceturtdien, 13. martā, pauda gatavību piekrist pamieram ar Ukrainu uz 30 dienām, taču Maskavai esot vairāki nosacījumi. Zelenskis sacīja, ka Putina atbilde uz pamiera piedāvājumu ir “manipulatīva”.
Lielbritānijas premjerministrs šodien paziņoja, ka Putins nav nopietni noskaņots attiecībā uz miera līgumu, taču agri vai vēlu viņam nāksies sēsties pie sarunu galda un iesaistīties nopietnās sarunās.
