Pasākuma namatēvs, Saūda Arābijas ārlietu ministrs princis al Sauds, atzinīgi novērtēja Sīrijas jaunās administrācijas darbu, lai nodrošinātu stabilitāti un novērstu tās kļūšanu par draudu avotu reģiona valstīm. Savukārt Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka solīja palīdzību Sīrijai politiskās pārejas un atjaunošanas procesā, tomēr uzsvēra, ka visiem sīriešiem jānodrošina vienādas iespējas.
To, ka palīdzība Sīrijai ir ļoti nepieciešama, parāda situācija Alepo pilsētā, kur pilsoņu kara laikā notika vissīvākās cīņas. Pilsētā sāk atgriezties bēgļi, tai skaitā 35 gadus vecais Al Hatibs ar trīs bērniem. Viņš cīņu laikā zaudēja savu sievu un citus radiniekus un 2012. gadā aizbēga uz Turciju, kur strādāja par skolotāju. Dzimtajā pilsētā viņu sagaida drupas, un arī paša sagrautā māja ir skarbs atgādinājums par kara nežēlību.
KONTEKSTS:
2011. gada sākumā vairākās Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu valstīs iedzīvotāji sacēlās pret ilggadējiem autokrātiem. Protestu vilnis ieguva nosaukumu “Arābu pavasaris”. To rezultātā gāza nedemokrātiskos vadītājus Tunisijā, Ēģiptē, Lībijā un Jemenā.
Arī Sīrijas iedzīvotāji izgāja ielās, lai paustu neapmierinātību ar tolaik jau vairāk nekā desmit gadus valdījušo autoritāro prezidentu Bašaru al Asadu. Viņš pret protestētājiem nosūtīja armiju, kas bez žēlastības apspieda demonstrācijas.
Režīma opozicionāri ķērās pie ieročiem. Sīrijā izcēlās pilsoņu karš, kurā al Asadam lojālie spēki cīnījās pret neskaitāmiem dumpinieku grupējumiem, kuri nereti apkaroja arī viens otru.
Sīrijas pilsoņu karā nogalināti vairāk nekā 500 000 cilvēku; vairāk nekā 12 miljoni bija spiesti doties bēgļu gaitās.
2024. gada 27. novembrī Sīrijas džihādisti sāka piecos gados lielāko uzbrukumu valdības kontrolētām teritorijām. Jau 10 dienas vēlāk nemiernieki ieņēma galvaspilsētu Damasku un paziņoja par Asadu klana varas beigām Sīrijā. Savukārt Asads ar ģimeni ieradās Maskavā, kur viņam piešķirts patvērums.
