Kopš septembra sākuma ASV spēki ir uzbrukuši vismaz 20 kuģiem starptautiskajos ūdeņos, nogalinot vismaz 76 cilvēkus. Kā ieganstu šādai rīcībai ASV prezidents Donalds Tramps min cīņu ar narkotiku kontrabandu. Savienotās Valstis šobrīd īsteno militāru kampaņu Karību jūras reģionā un Klusā okeāna austrumu daļā, izvietojot tur jūras un gaisa spēkus.
Savukārt vakar ASV Jūras spēki paziņoja, ka lidmašīnu bāzes kuģis “Gerald R.Ford, kas ir lielākais karakuģis Amerikā, no Eiropas tagad ir ieradies ASV Dienvidu pavēlniecības operāciju zonā, kas ietver lielāko daļu Latīņamerikas.
ASV armijas darbības un manevri ir darījuši tramīgu Venecuēlu, un šonedēļ Karakasa paziņoja par armijas mobilizāciju visā valstī.
Vašingtona jau iepriekš skaidrojusi, ka tās klātbūtnes pamatā ir cīņa ar narkotiku kontrabandu. Taču ASV vēl nav publiskojušas pierādījumus, ka šie kuģi, kas triecienos cietuši, tika izmantoti narkotiku kontrabandai vai ka tie apdraudēja ASV. Venecuēla bažījas, ka amerikāņu patiesais mērķis ir prezidenta Nikolasa Maduro gāšana.
Nevalstiskās organizācijas “Starptautiskā krīžu grupa” pārstāve Renata Segura uzskata, ka spēku lielums, ko ASV mobilizējusi, ir disproporcionāls un Maduro ir pamatoti satraukts.
“Tā tiešām nav runa par narkotiku kontrabandas problēmu. Venecuēla noteikti ir valsts, caur kuru ieplūst narkotikas. Taču tā nekādā ziņā nav lielākā kokaīna vai fentanila ražotāja vai tirgotāja. Tas ir cieši saistīts ar Marko Rubio apsēstību ar Maduro gāšanu, kas patiesībā izriet no ideoloģiskas nostājas, ko Tramps mēģināja izpildīt sava pirmā termiņa laikā,” viņa pauž. “Tagad viņi redz iespēju gāzt Maduro. Es domāju, ka veids, kā viņi to formulē, proti, cīņa pret narkotiku terorismu, patiesībā ir veids, kā nodrošināt, lai MAGA bāze ASV atbalstītu ideju par militāru iejaukšanos valstī, kas patiešām ir pretrunā ar to, ko Tramps solīja savas kampaņas laikā.”
ASV spēku intervenci Venecuēlā viņa neuzskata par ticamu, taču, ja tas notiktu, ASV tēlam un ietekmei reģionā tas nodarītu lielu postu.
ASV armijas darbības ir darījušas bažīgu ne tikai Venecuēlu. Telekanāls CNN vēsta, ka Lielbritānija jau vismaz pirms mēneša pārtraukusi izlūkošanas informācijas apmaiņu ar ASV par iespējamiem narkotiku kontrabandas kuģiem Karību jūras reģionā.
Iemesls tam esot tas, ka briti nevēlas netieši ņemt dalību ASV militārajos triecienos, kuros šī informācija tiek izmantota. Lielbritānija, tāpat kā, piemēram, ANO, uzskata, ka amerikāņu īstenotie uzbrukumi ir nelikumīgi.
Briti kontrolē vairākas teritorijas Karību jūras reģionā, kur bāzē izlūkošanas spēkus, un gadiem ilgi viņi ir palīdzējuši amerikāņiem atrast kuģus, par kuriem ir aizdomas, ka tie pārvadā narkotikas.
Arī Kolumbijas prezidents Gustavo Petro pavēlējis savas valsts drošības spēkiem pārtraukt izlūkošanas informācijas apmaiņu ar ASV, līdz Trampa administrācija pārtrauks uzbrukumus Karību jūras reģionā.
