ĪSUMĀ:
ASV prezidents Donalds Tramps un viņa administrācija uzsver, ka plānā ir ievērotas gan Ukrainas, gan Krievijas intereses un tas paredzēts ilgstoša miera noslēgšanai.
Lai gan neviena ASV, Ukrainas vai Krievijas amatpersona nav oficiāli publicējusi plānu, medijs “Associated Press” ziņo, ka ceturtdienas vakarā tā rīcībā ir nonācis plāna projekts.
Ukrainai sola drošības garantijas, tomēr liegs dalību NATO
Pirmajā plāna punktā ir uzsvērts, ka tiks ievērota Ukrainas suverenitāte. Otrais punkts paredz, ka starp Krieviju, Ukrainu un Eiropu tiks noslēgts visaptverošs neuzbrukšanas nolīgums. Pēdējo 30 gadu laikā radušās domstarpības tiks uzskatītas par atrisinātām.
Trešais punkts paredz, ka Krievija apņemas neuzbrukt kaimiņvalstīm, savukārt NATO – vairs nepaplašināties.
Plāna ceturtajā punktā noteikts, ka starp Krieviju un NATO notiks dialogs, kurā starpnieka lomu uzņemsies ASV. Šādā veidā starp abām pusēm tiks atrisināti drošības jautājumi un radīti apstākļi esošās spriedzes deeskalācijai, nodrošinot globālo drošību, palielinot sadarbības un turpmākās ekonomiskās attīstības iespējas.
Nākamajā punktā uzsvērts, ka Ukraina saņemšot uzticamas drošības garantijas, taču nav minēts, kādas tās būs. Savukārt jau sestajā punktā minēts, ka Ukrainai ir jāierobežo tās bruņoto spēku personāla skaits līdz 600 000.
Kā arī Ukrainas teritorijā nevar būt izvietoti rietumvalstīs ražotie iznīcinātāji.
Plāns paredz, ka Ukraina nepievienosies NATO. Valstij šī apņemšanās jāieraksta konstitūcijā, savukārt NATO apņemšanos nākotnē neuzņemt Ukrainu ierakstīs savos statūtos.
Astotajā punktā uzsvērts, ka NATO neizvietos savu karaspēku Ukrainā. Tomēr atbilstoši plāna devītajam punktam Eiropas iznīcinātāji tiks izvietoti Polijā.
Ukraina varēs iestāties ES; ASV sola palīdzību valsts atjaunošanā
Plāna 10. punkts nosaka, ka ASV saņems kompensācijas par sniegtajām garantijām. Ja Ukraina uzbruks Krievijai, tā zaudēs plānā noteiktās garantijas. Savukārt, ja Krievija atkārtoti iebruks Ukrainā, tai tiks ne vien atjaunotas visas globālās sankcijas, bet sekos arī izlēmīga koordinēta militārā reakcija. Tāpat Krievija zaudēs visas šī plāna sniegtās priekšrocības. Ja Ukraina bez iemesla apšaudīs Maskavu vai Sanktpēterburgu, tad plānā paredzētās drošības garantijas tiks uzskatītas par spēkā neesošām.
Plāna turpinājumā teikts, ka Ukraina saglabās tiesības kļūt par Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti. Kamēr tās pievienošanās tiks izskatīta, Ukraina iegūs īstermiņa piekļuvi Eiropas tirgum.
Plāna 12. punkts paredz globālu pasākumu kopumu Ukrainas atjaunošanai, piemēram, izveidot Ukrainas fondu, lai piesaistītu investīcijas strauji augošajās nozarēs. ASV apņemas sadarboties ar Ukrainu, lai kopīgi atjaunotu, attīstītu, modernizētu un ekspluatētu Ukrainas gāzes infrastruktūru, tostarp cauruļvadus un uzglabāšanas iekārtas. Valstis kopīgi centīsies atjaunot kara skartās teritorijas, rekonstruējot un modernizējot gan pilsētas, gan citas apdzīvotās vietas. Plāns paredz arī sadarboties infrastruktūras attīstībā, derīgo izrakteņu un dabas resursu ieguvē. Savukārt Pasaules Banka apņemtos izstrādāt īpašu finansējuma paketi, lai paātrinātu šos centienus.
Plāna nākamais punkts ir īpaši izdevīgs Krievijai, jo paredz tās “reintegrāciju globālajā ekonomikā”.
Paredzēts, ka pret Krieviju noteikto sankciju atcelšana tiks apspriesta pa posmiem, ar ASV tā noslēgs ilgtermiņa ekonomiskās sadarbības līgumu par savstarpēju attīstību enerģētikas, dabas resursu, infrastruktūras, mākslīgā intelekta, datu centru, retzemju metālu ieguves projektu Arktikā un citu savstarpēji izdevīgu uzņēmējdarbības iespēju jomās, kā arī Krievija tiks uzaicināta atkal pievienoties G8.
14. punktā noteikts, ka 100 miljardi ASV dolāru no Krievijas iesaldētajiem aktīviem tiks ieguldīti ASV vadītajos pasākumos Ukrainas atjaunošanai un investīcijām, kā arī ASV saņems 50% no aktīvu ieguldījuma peļņas. Eiropa pievienos 100 miljardus ASV dolāru, lai palielinātu Ukrainas atjaunošanai pieejamo investīciju apjomu. Savukārt atlikušie iesaldētie Krievijas līdzekļi tiks ieguldīti atsevišķā ASV un Krievijas investīciju instrumentā, kas īstenos kopīgus projektus konkrētās jomās. Šī fonda mērķis būs stiprināt attiecības un palielināt kopīgās intereses, lai radītu spēcīgu stimulu neatsākt konfliktu.
Krievijai jāapņemas neuzbrukt kaimiņvalstīm; Maskavai un Kijivai vairāk jāsadarbojas
Plāna nākamajā punktā paredzēts, ka ASV un Krievija izveidos darba grupu drošības jautājumos, lai veicinātu un nodrošinātu visu miera līguma noteikumu ievērošanu.
16. punktā minēts, ka Krievija apņemšanos neuzbrukt Eiropai un Ukrainai nostiprinās savos likumos.
Plāns paredz, ka ASV un Krievija pagarinās līgumu par kodolieroču neizplatīšanu un kontroli, tostarp START I līgumu.
Savukārt 18. punkts paredz, ka Ukraina apņemas nekļūt par kodolieroču valsti saskaņā ar Līgumu par kodolieroču neizplatīšanu.
Turpinājumā teikts, ka Zaporižjas atomelektrostacija nonāks Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) uzraudzībā un saražotā elektroenerģija tiks sadalīta vienādi starp Krieviju un Ukrainu, proti, uz pusēm.
20. punkts nosaka, ka abas valstis apņemas īstenot izglītības programmas skolās un sabiedrībā, kuru mērķis ir veicināt sapratni un iecietību pret dažādām kultūrām un izskaust rasismu un aizspriedumus. Ukraina pieņems ES noteikumus par reliģisko iecietību un minoritāšu valodas aizsardzību. Maskava un Kijiva atcels visus diskriminējošos pasākumus, kā arī abas valstis apņemas izskaust un aizliegt jebkādu nacistisko ideoloģiju un darbības.
Okupētās teritorijas tiktu “de facto” atzītas par Krievijas teritorijām
Viens no strīdīgākajiem punktiem, proti, 21., ir par Ukrainas teritorijām. Tas paredz, ka Krima, Luhanskas un Doneckas apgabali tiks “de facto” atzīti par Krievijas kontrolētajām teritorijām, Hersonas un Zaporižjas apgabalos frontes līnija tiks iesaldēta.
Krievija atteiksies no citām teritorijām, kuras tā kontrolē ārpus pieciem reģioniem. Ukrainas bruņotie spēki atkāpsies no Doneckas apgabala teritorijas, ko tie pašlaik kontrolē, un šī zona tiks uzskatīta par neitrālu demilitarizētu buferzonu, kas piederēs Krievijai. Krievija apņemas neizvietot šajā teritorijā savu armiju.
22. punkts paredz, ka pēc vienošanās par mieru Krievija un Ukraina apņemas nemainīt valstu robežas, pielietojot spēku. Ja kāda no pusēm šo apņemšanos pārkāps, plāna drošības garantijas zaudēs spēku.
Nākamais punkts paredz, ka Krievija netraucēs Dņepras upes izmantošanu komercdarbībai un starp abām pusēm tiks panākta vienošanās par graudu transportēšanu Melnajā jūrā.
Abas puses atgrieztu gūstekņus; Ukrainai 100 dienu laikā jārīko vēlēšanas
Tiks izveidota speciāla humanitārā komiteja, kura risinās tādus jautājumus kā visu gūstekņu un sagūstīto mirstīgo atlieku atgriešana dzimtenē, visu ķīlnieku, tostarp bērnu un civiliedzīvotāju, atbrīvošana. Komiteja rūpēsies arī par ģimeņu apvienošanas programmas īstenošanu, kā arī veiks pasākumus karā cietušo ciešanu mazināšanai.
Saskaņā ar 25. punktu Ukraina apņemas rīkot jaunas vēlēšanas 100 dienu laikā.
Nākamais punkts paredz, ka visas šajā konfliktā iesaistītās puses saņems pilnīgu amnestiju par savām darbībām kara laikā un piekrīt nākotnē neizvirzīt nekādas prasības un neizskatīt nekādas sūdzības.
Pēdējie divi punkti nosaka, ka šis nolīgums būs juridiski saistošs. Tā īstenošanu uzraudzīs un garantēs Miera padome, ko vadīs prezidents Donalds Tramps. Par pārkāpumiem tiks piemērotas sankcijas. Tiklīdz visas puses piekritīs šim memorandam, pamiers stāsies spēkā uzreiz pēc tam, kad abas puses sāks nolīguma īstenošanu.
Ukraiņi, eiropieši un daudzi amerikāņi skeptiski par plānu
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ikvakara videouzrunā sacīja, ka viņš ir iepazīstināts ar šo plānu. Viņš nekomentēja tā saturu, taču uzsvēra, ka Ukraina vēlas reālu mieru, ko Krievija nākotnē vēlreiz nepārkāps, un mieru, kas respektēs Ukrainas neatkarību un suverenitāti. Tāpēc Ukraina strādāšot ar saviem sabiedrotajiem un partneriem, lai panāktu savus mērķus.
Zelenskis arī sacīja, ka tuvākajās dienās varētu notikt viņa saruna ar ASV prezidentu Trampu.
“Mēs pilnībā apzināmies, ka Amerikas spēks un Amerikas atbalsts patiešām var tuvināt mieru, un mēs nevēlamies to zaudēt. Mēs arī apzināmies, ka Krievijai nav patiesas vēlmes pēc miera, citādi tā šo karu nebūtu sākusi. Ir daudz vērtējumu – pilnībā pamatotu –, ka visa šī gada garumā Krievija ir centusies panākt tikai vienu, proti, kavēt sankciju ieviešanu un iegūt vairāk laika savam karam. Amerikas Savienotajām Valstīm ir spēks panākt, lai Krievijas gatavība izbeigt karu beidzot kļūtu nopietna,” teica Zelenskis.
Skeptiski par šo plānu ir ne tikai ukraiņi, bet arī eiropieši un amerikāņi.
ASV bijušais vēstnieks Ukrainā Viljams Teilors uzskata, ka šis plāns ir neizdevīgs Ukrainai, bet ļoti labvēlīgs Krievijai.
“Tas izskatās tā, ka krievi būtu pieprasījuši daudz un saņēmuši daudz no tā, ko vēlējās. Tas atņem ukraiņiem spējas aizstāvēt sevi. Ir runa par drošības garantijām, bet reālas drošības garantijas Ukrainai sniegtu tikai dalība NATO, kas šajā dokumentā ir izslēgta. Ir noteikti ierobežojumi Ukrainas armijas lielumam, ierobežojumi bruņojumam, ko tā varētu saņemt no citām valstīm, lai spētu aizstāvēt sevi pret Krieviju. Dokuments liek ukraiņiem atkāpties no teritorijām, ko viņi kontrolē. Daudzi ukraiņi ir miruši, aizstāvot šīs teritorijas, bet plānā ir rakstīts, ka tās ir jāatdod,” Teilors sacīja telekanālam “CBS News”.
Teilors sagaida, ka Eiropas līderi, kuriem ir labas attiecības ar Trampu, sazināsies ar viņu un skaidri pateiks, ka šajā plānā ir nepieciešamas būtiskas izmaiņas, jo tas ir svarīgi ne tikai Ukrainai, bet arī Eiropai. Teilors arī uzskata, ka Trampam būtu jāpastiprina sankcijas pret Krieviju un jāpalielina militārais atbalsts Ukrainai, lai piespiestu Krieviju sēsties pie sarunu galda, lai runātu par ilgstošu mieru.
Igaunijas parlamenta Rīgikogu Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Marko Mihelsons sociālajā medijā “X” rakstīja, ka Ukraina nekādā gadījumā nevar pieņemt šo miera plānu, jo tas faktiski nozīmētu Ukrainas beigas. Mihelsons uzsvēra, ka arī Eiropa to nedrīkst atbalstīt, jo tādā gadījumā tas dotu signālu Krievijai, ka tā var uzbrukt arī citām Eiropas valstīm.
KONTEKSTS:
Sarunas par iespējamo miera panākšanu Ukrainā aktivizējās pēc ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanas amatā šī gada janvārī. Viņš mēģinājis uzsākt vienpusējas sarunas ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu par Maskavas uzsāktā kara izbeigšanu, nepieaicinot Kijivu un tās Eiropas sabiedrotos.
Tas nedeva rezultātus. Vēlāk notika Trampa un Zelenska tikšanās Vašingtonā 28. februārī, kas aizritēja ļoti saspringtā gaisotnē, Tramps apsūdzēja Zelenski šķēršļu likšanā ASV mēģinājumiem izbeigt karu un pēc dažām dienām pat nolēma apturēt militāro palīdzību Ukrainai.
Krievijas un Ukrainas pārstāvji 2025. gadā vairākkārt tikušies, lai pārrunātu pamiera iespējas. Par tām tieši runājuši arī Tramps ar Putinu. Taču Kremlis katru reizi īslaicīgi noteikto pamieru pārkāpis.
2025. gada jūlija vidū ASV prezidents paziņoja, ka Krievijai ir 50 dienas laika, lai izbeigtu karu Ukrainā – pretējā gadījumā tai un tās tirdzniecības partneriem draud sankcijas. Taču 28. jūlijā ASV prezidents šo termiņu samazināja, dodot Kremlim tikai 10 līdz 12 dienas šim uzdevumam. Tramps pavēstīja, ka Putins viņu ir nokaitinājis un ilgāk vilcināties vairs nav vērts.
2025. gada 15. augustā Tramps un Putins tikās Aļaskas pilsētā Ankoridžā, lai apspriestu iespējamo pamieru Ukrainā. Sarunas beidzās bez rezultāta, Putinam uzstājot uz Ukrainas kapitulāciju.
Trīs dienas vēlāk Vašingtonā, ASV, ieradās arī Zelenskis un ES līderi, lai apspriestu pamiera iespējas un drošības garantijas Ukrainai pēc kara beigām.
4. septembrī “Labas gribas koalīcijas” valstis Parīzē pieņēma kopīgu lēmumu par drošības garantijām Ukrainai. Drošības nolūkos detaļas netiek izpaustas, tomēr rietumvalstu vadītāji pauduši viedokli, ka drošības garantijās būs iekļauta Ukrainas armijas stiprināšana, sabiedroto karavīru nosūtīšana miera uzturēšanai, kā arī ASV iesaistīšana drošības saistībās.
