ASV ir apturējušas lūkošanas informācijas sniegšanu Ukrainai. Jautāts, vai viņš mainīs šo lēmumu, Tramps svētdien žurnālistiem atbildēja: “Mēs gandrīz esam to izdarījuši.”
ASV prezidents svētdien arī sacīja, ka, viņaprāt, Ukraina parakstīs līgumu par minerāliem. “Viņi parakstīs līgumu par derīgajiem izrakteņiem, bet es gribu, lai viņi vēlas mieru (..). Viņi to nav izrādījuši tādā mērā, kādā viņiem vajadzētu,” viņš piebilda.
Tramps gan nesola atjaunot militāro palīdzību arī tad, ja Ukraina parakstīs derīgo izrakteņu līgumu. Tramps sacīja, ka Ukrainai ir jāparāda vēlme panākt mieru, lai ASV palīdzība atsāktu plūst.
Republikāņu senators Lindsijs Greiems publiski brīdinājis, ka militārās palīdzības pārtraukšana radītu sliktākas sekas nekā Afganistānā, un diez vai tāds esot Trampa mērķis. Viņa ieskatā ASV jāturpina sniegt gan militārā, gan izlūkdatu palīdzība Ukrainai, kamēr nav panākts miers.
Šajā laikā izskanējušas idejas, kā valstīm turpināt izlūkdatu apmaiņu, taču darīt to bez ASV, tostarp, eiropiešiem veidojot atsevišķu spiegošanas tīklu.
Uz to aicina, piemēram, Bundestāga izlūkošanas eksperti, brīdinot, ka pieaugošās nenoteiktības apstākļos Eiropa nevar paļauties uz ASV izlūkdatiem. Eiropiešiem arī jāpalielina atbalsts ukraiņiem, tiesa, eiropiešu izlūkošanas spējas ir krietni mazākas. ASV izlūkdienestu kopiena, kas aptver 18 aģentūras, ievērojami pārspēj jebkuru no Eiropas kolēģiem, jo īpaši satelīta tehnoloģiju un analītisko spēju jomā.
Masks paziņo, ka neatslēgs “Starlink” internetu Ukrainai
Izskanējis arī tas, ka Ukraina varētu tikt atslēgta no “Starlink” interneta. Saistībā ar “Starlink” sociālajos medijos saķērušās Polijas un ASV amatpersonas. Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikroskis paziņoja, ka Polija meklēs alternatīvus piegādātājus, ja uzņēmums “SpaceX” izrādīsies neuzticams “Starlink” satelīta interneta nodrošinātājs Ukrainai.
Uz to atbildēja ASV valsts sekretārs Rubio, rakstot, ka neviens nav izteicis nekādus draudus par Ukrainas “Starlink” atņemšanu Ukrainai. Rubio arī aicināja Sikorski pateikt paldies amerikāņiem, jo bez “Starlink” Ukraina jau sen būtu zaudējusi šo karu un krievi šobrīd atrastos uz robežas ar Poliju.
Arī Īlons Masks steidza aizstāvēt savu uzņēmumu un savu godu, rakstot, lai Sikorskis, kuru viņš nodēvēja par “mazu cilvēku”, paklusē, sakot, ka “Starlink” nevar aizstāt.
Masks gan apstiprinājis, ka “Starlink” internetu Ukrainai negrasās liegt.
Viņš sev piederošajā vietnē X rakstīja, ka, lai cik ļoti viņš nepiekristu Ukrainas politikai, “Starlink” nekad neizslēgs savus termināļus. Masks apgalvo, ka fronte Ukrainā sabruktu, ja piekļuves “Starlink” internetam nebūtu.
Krievijai nelieli panākumi frontē
ASV palīdzības trūkums tiek vainots pēdējo dienu neveiksmēs Kurskas apgabalā Krievijā, kur ukraiņi iebruka, cerībā šo teritoriju potenciālajās sarunās iemainīt pret kādu daļu no okupētās teritorijas.
Tiesa, šobrīd izskatās, ka Ukraina teritoriju pamazām zaudē, tādēļ rodas jautājums, vai to šo teritoriju sarunās maz varēs izmantot un vai to labāk nebūtu atstāt, pasargājot ukraiņu karavīru dzīvības. Krievija šajā nedēļas nogalē ir pastiprinājusi ofensīvu Kurskā, apgalvojot, ka atguvusi tur vairākas apdzīvotas vietas. Ceļi, ko Ukraina izmanto, lai apgādātu savu karaspēku Kurskas apgabalā, tagad ir pastāvīgi pakļauti Krievijas bezpilota lidaparātu uzbrukumiem.
Ukraiņi atvairījuši arī negaidītu un radošu Krievijas uzbrukumu, kurā iebrucēji izmantoja nelielu tukšu gāzes vadu, lai nemanīti pietuvotos Sudžas nomalei.
Krievijai ir skaitlisks pārsvars, tā aktīvi izmanto dronus, kontrolē ukraiņu spēku apgādes ceļus, tāpēc pazaudētas piecas apdzīvotas vietas un to apkaime. Krievijas Aizsardzības ministrija svētdien paziņoja, ka grupas “Vostok” vienības veikušas tīrīšanas operāciju un nostiprinājušās svarīgajā Doneckas apgabala apdzīvotajā vietā Konstantinopiļā. Tomēr ukraiņu monitoringa projekts “Deep-State” un armijas pārstāvji to noliedz. Apdzīvoto vietu kontrolējot Ukrainas armija, bet ienaidniekam esot zināmi panākumi pie netālā Ulaklijas ciema.
Krievijai nelieli panākumi frontē 1min
Saūda Arābijā gaidāmas ASV sarunas atsevišķi ar Ukrainu un Krieviju
Plānots, ka ASV amatpersonas otrdien tiksies ar Ukrainas delegāciju Saūda Arābijā, lai runātu par Krievijas–Ukrainas kara izbeigšanu. Tramps pauda cerību, ka šajās sarunās tiks panākts liels progress.
ASV delegācija atsevišķi tiksies gan ar ukraiņiem, gan krieviem. Uz Džidu Saūda Arābijā pirmdien dodas ASV valsts sekretārs Marko Rubio, kurš tiksies arī ar Saūda Arābijas kroņprinci Mohammedu bin Salmanu.
Pirmdien uz Saūda Arābiju dosies un ar kroņprinci tiksies arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Sarunas par kara izbeigšanu notiks otrdien, un tajās piedalīsies Rubio un Trampa padomnieks nacionālās drošības jautājumos Maiks Valcs. No ukraiņu puses ar amerikāņiem tiksies Zelenska padomnieks nacionālās drošības jautājumos, kā arī ārlietu un aizsardzības ministri. Amerikāņi vēlas panākt kaut kādu pamiera rāmi un saprast, kur tieši krievi un ukraiņi ir un nav gatavi piekāpties.
KONTEKSTS:
ASV prezidents Donalds Tramps 3. martā nolēmis apturēt visu veidu militāro palīdzību Ukrainai.
Tramps mēģinājis uzsākt vienpusējas sarunas ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu par Maskavas uzsāktā kara izbeigšanu ar Ukrainu, pat nepieaicinot Kijivu un tās Eiropas sabiedrotos.
Par spīti paša izslavētajai sarunu vešanas mākai, Tramps pretrunā ar elementārākajiem diplomātijas likumiem jau pirms jebkādu sarunu uzsākšanas Maskavai faktiski apsolījis izpildīt visas tās absurdās prasības.
ASV prezidenta un Ukrainas līdera Volodimira Zelenska tikšanās Vašingtonā 28. februārī aizritēja ļoti saspringtā gaisotnē, jo Tramps asi kritizēja Zelenski, apsūdzot viņu nepateicībā un centienos likt šķēršļus ASV mēģinājumiem izbeigt Krievijas sākto karu Ukrainā.
