“Ja es uzskatīšu, ka Krievija neslēgs vienošanos vai nepārtrauks asinsizliešanu, es to izmantošu, ja būs nepieciešams,” viņš sacīja žurnālistiem lidmašīnā “Air Force One”.
Viņš piebilda, ka senatori, no kuriem daudzi ir parakstījuši likumprojektu par sankciju pastiprināšanu pret Krieviju, atstāj galīgo lēmumu viņa ziņā.
“Es neesmu ar viņiem par to runājis. Viņiem ir likumprojekts, bet lēmums būs atkarīgs no manis, tā ir mana izvēle. Viņi to izdarīja šādā veidā, un tas ietaupītu daudz laika, ja tas būtu noticis. Tāpēc es ar to esmu apmierināts. Es vēl neesmu nolēmis to izmantot. Tas ir ļoti spēcīgs likumprojekts,” viņš piebilda.
ASV jau ir sagatavojušas sankciju likumprojektu pret Krieviju, kas jāapstiprina Kongresam un Baltajam namam.
Pārstāvju palātas spīkers Maiks Džonsons atbalstīja ideju par jaunu stingru sankciju noteikšanu pret Krieviju. “Ir daudzi Kongresa locekļi, kuri vēlas, lai mēs ieviestu visstingrākās iespējamās sankcijas pret Krieviju. Un es to atbalstu,” viņš sacīja žurnālistiem.
Tajā pašā laikā laikraksts “The Wall Street Journal” ziņo, ka Baltais nams slepeni izdara spiedienu uz senatoru Lindsiju Greiemu, lai viņš ievērojami vājinātu sankciju likumprojektu pret Krieviju.
KONTEKSTS:
Sarunas par iespējamo miera panākšanu Ukrainā aktivizējās pēc ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanas amatā šī gada janvārī. Viņš mēģinājis uzsākt vienpusējas sarunas ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu par Maskavas uzsāktā kara izbeigšanu, nepieaicinot Kijivu un tās Eiropas sabiedrotos.
Tas nedeva rezultātus. Vēlāk notika Trampa un Zelenska tikšanās Vašingtonā 28. februārī, kas aizritēja ļoti saspringtā gaisotnē, Tramps apsūdzēja Zelenski šķēršļu likšanā ASV mēģinājumiem izbeigt karu un pēc dažām dienām pat nolēma apturēt visu veidu militāro palīdzību Ukrainai.
Tiesa, pēc ASV un Ukrainas delegāciju tikšanās Saūda Arābijā 11. martā, kur Kijiva piekrita ASV piedāvātajam 30 dienu beznosacījumu pamieram, ASV nekavējoties atsāka piegādāt Ukrainai izlūkdatus un militāro palīdzību. Taču Krievija šo priekšlikumu nepieņēma, un 18. martā Tramps un Putins telefonsarunā vienojās par to, ka Krievija 30 dienas pārtrauks uzbrukt Ukrainas enerģētikas objektiem, taču vien pāris stundas vēlāk Krievija plaši apšaudīja civilos objektus Ukrainā.
Pēcāk Krievija piedāvāja Lieldienu pamieru, kas ilgtu 30 stundas. Lai arī frontē vairākos posmos kaujas kļuva mazāk intensīvas, agresora uzbrukumi Ukrainai nebeidzās. Līdzīgu piedāvājumu Putins izteica arī par pagaidu mieru 9. maija svinību laikā.
Abas reizes Krievija pašas izsludināto pamieru pārkāpusi, taču 11. maijā Kremļa saimnieks Putins aicinājis Ukrainu uz tiešām miera sarunām.
Ukrainas prezidents bija piekritis tikties ar Putinu un mudinājis šajās sarunās piedalīties arī ASV prezidentu Donaldu Trampu. Taču Krievijas līderis Turcijā tā arī neieradās, bet uz sarunām ar Ukrainu nosūtīja zema līmeņa delegāciju. Pēc tam Kremlis uzstājis, ka tiešas sarunas starp Krieviju un Ukrainu iespējamas vien tad, ja Kijiva piekritīs Maskavas ultimātiem.
