“Es negrasos sniegt vēl daudz vairāk drošības garantiju,” kabineta sēdes laikā norādīja Tramps, piebilstot, ka priekš tā esot Eiropa, jo tā ir Ukrainai kaimiņos. Tas gan nesaskan ar Krievijas pozīciju, jo Maskava joprojām publiski iebilst pret Eiropas spēku izvietošanu Ukrainā kā miera uzturētājiem.
Tajā pašā laikā ASV gādāšot, lai viss noritētu labi, piebilda prezidents.
Viņš arī uzsvēra, ka Ukraina varot aizmirst par pievienošanos NATO, jo tas, domājams, esot izraisījis Krievijas uzsākto karu.
Vienlaikus Tramps sacīja, ka viņa administrācija darīs visu iespējamo, lai miera sarunās panāktu labāko darījumu abām pusēm un ļoti centīsies, lai Ukraina varētu atgūt pēc iespējas vairāk teritorijas.
Baltā nama saimnieks arī izteicās, ka Eiropas Savienība (ES) esot izveidota, lai “čakarētu” (screw) Savienotās Valstis.
Viņš arī norādīja, ka Eiropas ražojumiem visumā tiks piemērots 25% liels muitas tarifs, par ko tikšot paziņots visā drīzumā. Tas attiekšoties “uz automašīnām un visām tādām lietām”.
Tramps arī ļāva noprast, ka Kanādai un Meksikai piesolītie paaugstinātie muitas tarifi stāsies spēkā aprīļa sākumā.
Kļuvis oficiāli zināms, ka piektdien Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ieradīsies Vašingtonā, kur tiksies ar Trampu. Uzmanības centrā vienošanās par minerāliem.
Savukārt ASV un Krievijas amatpersonas ceturtdien, 27. februārī, tiksies Stambulā. ASV puse norādījusi, ka sarunās Krievijas karš pret Ukrainu apspriests netikšot. Krievija sanāksmes darba kārtību komentējusi nedaudz sīkāk, sakot, ka galvenā uzmanība tiks pievērsta vēstniecību un diplomātisko pārstāvniecību darbības atsākšanai, kas ir viens no trim galvenajiem mērķiem, kas tika nosaukti Saūda Arābijas sarunu noslēgumā. Aģentūra “Bloomberg” vēsta, ka ASV un Krievija apspriež ekonomiskās sadarbības iespējas Arktikā, īpaši dabas resursu izpētē un jaunu tirdzniecības ceļu izmantošanā.
