Our military has captured two Chinese citizens who were fighting as part of the Russian army. This happened on Ukrainian territory—in the Donetsk region. Identification documents, bank cards, and personal data were found in their possession.
We have information suggesting that… pic.twitter.com/ekBr6hCkQL — Volodymyr Zelenskyy / Володимир Зеленський (@ZelenskyyUa) April 8, 2025
Abi notverti Doneckas apgabalā. Pie viņiem arī atrasti identifikācijas dokumenti, bankas kartes un personas dati, platformā “X” pavēstīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
“Mūsu rīcībā ir informācija, kas liecina, ka okupantu vienībās ir daudz vairāk Ķīnas pilsoņu nekā tikai šie divi. Pašlaik mēs pārbaudām visus faktus – pie tā strādā izlūkdienests, Ukrainas Drošības dienests un attiecīgās bruņoto spēku vienības,” viņš teica.
Prezidents arī uzdevis Ukrainas ārlietu ministram nekavējoties sazināties ar Pekinu un noskaidrot, kā Ķīna plāno uz to reaģēt.
“Tas, ka Krievija kopā ar citām valstīm tieši vai netieši iesaista Ķīnu šajā karā Eiropā, ir skaidrs signāls, ka Putins ir iecerējis darīt jebko, tikai ne izbeigt karu. Viņš meklē veidus, kā turpināt karadarbību,” uzsvēra Zelenskis, mudinot ASV nekavējoties uz šo reaģēt. “Šī ir vēl viena valsts, kas militāri atbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā. Šī ir vēl viena valsts pēc Irānas un Ziemeļkorejas armijas. Taču ir atšķirība: ziemeļkorejieši cīnījās pret mums Kurskas apgabalā, bet ķīnieši cīnās Ukrainas teritorijā.”
Amatpersona arī piebilda, ka šobrīd turpinās izmeklēšana un abi sagūstītie Ķīnas pilsoņi ir Ukrainas Drošības dienesta pārziņā.
Saistībā ar šiem notikumiem Ukraina jau pieprasījusi Ķīnas paskaidrojumus, platformā “X” pauda Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha.
“Mēs kategoriski nosodām Krievijas īstenoto Ķīnas pilsoņu iesaistīšanu agresijas karā pret Ukrainu, kā arī viņu līdzdalību kaujās pret Ukrainas karaspēku,” norādīja ministrs.
“Mēs esam izsaukuši Ķīnas pilnvaroto lietvedi Ukrainā uz Ārlietu ministriju, lai nosodītu šo faktu un pieprasītu paskaidrojumus,” pauda Sibiha.
“Ķīnas pilsoņi, kas karo Krievijas iebrucēju armijas sastāvā Ukrainā, liek apšaubīt Ķīnas pausto nostāju par mieru un grauj Pekinas kā atbildīgas ANO Drošības padomes pastāvīgās dalībvalsts uzticamību,” norādīja Ukrainas ārlietu ministrs.
Ķīna ilgstoši sludinājusi neitralitāti un pat piedāvājusi savu miera plānu Ukrainai, taču vienlaikus sadarbojusies ar Krieviju. Piemēram, pērkot vairāk naftas, nekā tai vajag, lai palīdzētu Maskavai ekonomiski, kā arī piegādājot svarīgas tehnoloģijas pēc tam, kad valsts tika pakļauta sankcijām. Tomēr līdz šim tā nav tieši palīdzējusi militāri, tāpēc, ja ķīnieši tur atradušies pēc Pekinas pavēles, tas ir nozīmīgs pagrieziens.
KONTEKSTS:
Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīgā un spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Jau divus gadus frontē turpinās pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām.
2024. gada augustā parādījās pirmās ziņas par Ukrainas iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā, kur ukraiņu karavīri pozīcijas noturējuši līdz šim. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
2024. gada oktobrī valsts prezidents Volodimirs Zelenskis plašāku sabiedrību iepazīstināja ar Ukrainas uzvaras plānu, taču Rietumu sabiedrotie to vērtēja ar zināmu piesardzību.
Kopš 2024. gada rudens Krievija karadarbībā pret Ukrainu iesaistījusi arī lielu Ziemeļkorejas karavīru skaitu.
Lai arī līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanos amatā, starp Balto namu, Kremli un Kijivu vairākkārt notikušas sarunas par pamieru Ukrainā, līdz šim tās rezultātus devušas nav.
