Krievija turpina centienus ieņemt arvien jaunas Ukrainas pilsētas. Intensīvo apšaužu dēļ pašlaik nav iespējams piegādāt humāno palīdzību uz Pokrovsku un Mirnohradu Doneckas apgabalā. Tur civiliedzīvotāji patlaban paļaujas tikai uz bruņoto spēku sniegto palīdzību. Apgabala militarās administrācijas vadītājs Vadims Filaškins informējis, ka Pokrovskā arvien atrodas aptuveni 1200 cilvēku, taču viņiem nav iespējams piegādāt ūdeni, medicīnas preces un citu palīdzību.
Lai arī Pokrovskas virzienā Doneckas apgabalā Krievija koncentrējusi savus lielākos spēkus, tomēr viegli Ukrainas aizstāvjiem neklājas arī citos virzienos. Pēdējā laikā īpaši sarežģīta situācija izveidojusies Zaporižjas apgabalā. Kā ziņo Ukrainas armija, iebrucējs izmanto visus sev pieejamos līdzekļus, lai salauztu ukraiņu aizsardzību – ik dienu šīs teritorijas piedzīvo ap 400 artilērijas apšaudēm.
Rezultātā tiek iznīcināts pilnīgi viss, kas var kalpot kā patvērums, un karavīri ir spiesti atkāpties. Otrdien tika ziņots, ka ukraiņu vienības atkāpjas no pozīcijām pie piecām apdzīvotām vietām – Uspeņivkas, Novouspeņivkas, Novijas, Ohotničes un Novomikolajivkas. Vakar vēlu vakarā tika ziņots par atkāpšanos vēl no citām pozīcijām arī pie Rivnopiļas.
Kā Ukrainas sabiedriskajam medijam atklāja kāds 31. atsevišķās mehanizētās brigādes karavīrs, iebrucējs aktīvi izmanto laika apstākļus – spēcīgo miglu, kas bija vērojama pēdējo dienu laikā, un slikto redzamību –, lai mazās grupās lauztos uz priekšu.
Izmantota tiek arī dažāda veida tehnika, lai pēc iespējas ātrāk tiktu uz priekšu un izsēdinātu kājiniekus. Tāpat tiek pielietoti jaudīgi droni, kas var nest spēcīgākus lādiņus vai lielāku to skaitu. No droniem tiek izmesti arī kaujas līdzekļi, kas satur gāzi.
Lai arī karavīriem nācies atstāt esošās pozīcijas, iebrucēja armijas turpmākā virzība tālāk uz priekšu ir apturēta un turpinās sīvas cīņas apkaimē.
Arī frontes karstākajā punktā Pokrovskā ienaidnieks centies izmantot biezo miglu sev par labu, taču ukraiņi notur pozīcijas.
“Mēs turpinām cīņu ar iebrucējiem rietumu pievārtē, dienvidos ir diezgan sarežģīta situācija. Izmantojot miglu, viņi pievelk spēkus,” situāciju šorīt raksturoja viens no tur karojošajiem 25. gaisa desanta brigādes karavīriem. “Taktika pamatā palikusi nemainīga – viņi ienāk nelielās grupās, sagaida papildspēkus pagrabos vai ēkās un tālāk jau darbojas lielākās grupās. Tur ir tā bīstamība – pat ne tik daudz tehnikā, bet tajā, ka viņi nemanāmi tiek mums cauri.”
Cīņa turpinās, temps ir intensīvs, un kopumā pagājušās diennakts laikā visā frontē un visos virzienos notikušas vairāk nekā 200 kaujas sadursmes. Evakuācija šajā un citos piefrontes apgabalos turpinās visu laiku – faktiski kopš pilna apmēra iebrukuma sākuma, bet, frontei virzoties tuvāk, šobrīd notiek pasākumi, lai vairāk pasargātu vismaz ģimenes ar bērniem.
Līdz šim cilvēki ļoti negribīgi pamet savas mājas, daži nogaida līdz pēdējam, un tieši tāpēc 9. novembrī tika izziņota piespiedu evakuācija no vairākām apdzīvotām vietām Zaporižjas un Dņipropetrovskas apgabalos ģimenēm ar bērniem.
Pagaidām netiek atklāts, kas ir šīs apdzīvotās vietas, taču Zaporižjas mediji min, ka viena no tām ir Malokaterinivka. Analītiskā projekta “Deepstate” kartē tā atrodas netālu no Krievijas armijas okupētajām teritorijām un tieši pirms Zaporižjas.
Vēl ir zināms, ka nolemts evakuēt arī Zaporižjas apgabalā esošos internātus un aprūpes iestādes, kas atrodas aptuveni 50 kilometru attālumā no frontes.
Līdz ar to tiek veikti pasākumi, lai parūpētos arī par šo cilvēku drošību.
Evakuācija turpinās arī citviet, tai skaitā Hersonas apgabalā, kas šajās dienās atzīmē trešo gadskārtu kopš atbrīvošanas no Krievijas armijas. Situācija gan Hersonas pilsētā, gan apgabalā ir ļoti slikta, un vietējie saka, ka Krievija to šobrīd ļoti intensīvi apšauda.
Arī tur visu šo laiku turpinās cilvēku evakuācija.
“Kad es braucu uz “sarkano zonu”, es redzu vienus vienīgus postījumus. Ar katru dienu ir arvien vairāk sagrautu, nodedzinātu māju. Tur joprojām dzīvo cilvēki. Es viņiem eju klāt un saku, ka mēs varam palīdzēt izbraukt, bet cilvēki neparko negrib pamest savas mājas,” par situāciju Hersonas apgabalā, Ukrainas kontrolētajā teritorijā, stāsta brīvprātīgais Andrijs Petuhovs.
Viņš ir viens no tiem, kurš otrdien personīgi no Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska saņēma apbalvojumu par darbu, ko sabiedrības labā šajās smagajās dienās darījis Hersonas apgabalā. Daudz cilvēku šobrīd riskē ar savām dzīvībām, lai palīdzētu citiem šajā grūtajā laikā.
KONTEKSTS:
Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
2024. gada augustā Ukraina veica iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
Kopš 2024. gada rudens Krievija karadarbībā pret Ukrainu iesaistījusi arī lielu Ziemeļkorejas karavīru skaitu. 2025. gada vasarā Zelenskis pavēstīja, ka Ukrainas austrumos Krievijas armijā karo arī algotņi no Ķīnas un Pakistānas.
Lai arī līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanos amatā starp Balto namu, Kremli un Kijivu vairākkārt notikušas sarunas par pamieru Ukrainā, līdz šim tās rezultātus nav devušas.
