ĪSUMĀ:
Nākamnedēļ varētu sākt runāt par iespējamā pamiera detaļām
ASV un Ukrainas kopīgajā paziņojumā pēc otrdien Saūda Arābijā notikušajām sarunām teikts, ka Kijiva ir gatava pieņemt ASV priekšlikumu nekavējoties ieviest pagaidu 30 dienu pamieru, ko var pagarināt, pusēm savstarpēji vienojoties, un ko var pieņemt un vienlaikus īstenot Krievija.
“Mēs jau vienojāmies, ka nākamnedēļ tehnisko ekspertu līmenī komandas sāks runāt par visām detaļām,” sacīja Jermaks.
Viņš arī pavēstīja, ka tikšanās laikā Džidā ASV demonstrēja vēlmi strādāt taisnīga un ilgtspējīga miera labā.
“Mēs uzskatām, ka ASV ir tieši tā valsts, kas šodien var darīt visu, lai panāktu taisnīgu mieru. Tām ir šīs sviras. Un mēs šodien no partneriem dzirdējām, ka viņi ir gatavi strādāt tālāk. Tas nav viegls darbs. Es nezinu, kas cits varētu veikt šo darbu. Bet ir svarīgi, ka viņi ir gatavi būt kopā ar mums, gatavi strādāt, tas viņiem ir svarīgi,” teica Jermaks.
Galvenais tikšanās rezultāts bija ASV militārās palīdzības un izlūkdatu apmaiņas atjaunošana, sacīja Jermaks.
Pēc sarunām ASV partneriem ar Krievijas pusi jāapspriež sanāksmē izstrādātie priekšlikumi, piebilda Jermaks.
“Pēc šīs tikšanās atslēga šodien ir Krievijas pusei. Un visa pasaule redzēs, kurš vēlas mieru, bet kurš ne un tikai runā par to,” norādīja Jermaks.
Krievija nekomentē ASV un Ukrainas tikšanos
Tikmēr no Krievijas augstākās vadības pagaidām publiski komentāri par ASV un Ukrainas tikšanos nav sekojuši. Jāatgādina, ka Krievija iepriekš norādījusi, ka būtu gatava pārtraukt karadarbību, ja Ukraina atteiksies no nodoma pievienoties NATO un atdos Krievijai visas tās sagrābtās teritorijas, kā arī teritorijas, par kuru aneksiju Maskava paziņosi, pat tās nekontrolējot.
Plašāk izskanējis Krievijas Valsts domes pārstāvja Viktora Soboļeva teiktais, ka nav jēgas piekrist šādam pamieram, jo tas it kā došot Ukrainai un tās partneriem atelpas laiku, lai atsāktu karu.
Uz Krieviju tagad ir lielāks spiediens nekā uz Ukrainu, jo ātri un kategoriski noraidīt šo piedāvājumu Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam nebūtu saprātīgi. Tas liktu slikti izskatīties Trampam un radīt kādu impulsīvu reakciju no Trampa tagad jau nevis ukraiņu, bet Krievijas virzienā.
Dažas stundas pirms Saūda Arābijas sarunām Ukraina sarīkoja lielu dronu uzbrukumu Maskavai. Ukraina paziņoja, ka tas darīts, lai Krievija saprastu, kas to sagaida, ja tā nepiekritīs pamieram, bet tas Kremli saniknojis.
Diplomāti uzsver – “bumba ir laukuma Krievijas pusē”
Otrdienas sarunās ASV piekrita nekavējoties atcelt pārtraukumu izlūkdatu apmaiņā un atsākt sniegt Ukrainai militāro palīdzību. ASV piedāvā ieviest pagaidu 30 dienu pamieru, ko var pagarināt, pusēm savstarpēji vienojoties. Ukraina šim piedāvājumam piekritusi. Un šāds pamiera priekšlikums attiecas uz visu frontes līniju, nevis tikai uz gaisa un jūras telpu. Šo piedāvājumu ASV tagad iesniegs Kremlim, un bumba būs Kremļa pusē. Tam piekritušas arī vairākas Eiropas augstākās amatpersonas.
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena platformā “X” norādījusi, ka atzinīgi vērtē panākto ASV un Ukrainas sarunās, tostarp priekšlikumu par Krievijas un Ukrainas pamieru. Viņa uzsvēra, ka iznākumu vērtē kā pozitīvu attīstību, kas var būt solis tuvāk visaptverošam, taisnīgam un ilgstošam mieram Ukrainā. Eiropas Komisijas vadītāja piebilda, ka Eiropas Savienība kopā ar partneriem ir gatava piedalīties gaidāmajās miera sarunās.
Savukārt Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka sarunu rezultātus nodēvēja par svarīgu pagrieziena punktu Ukrainas centienos pēc ilgstoša miera un drošības, bet Lielbritānijas premjers Kīrs Stārmers – par zīmīgu izrāvienu.
Savukārt politologs, vēstures profesors Ojārs Skudra Latvijas Radio raidījumā “Labrīt” norādīja, ka pēc ASV un Ukrainas delegāciju tikšanās nav izskanējuši jautājumi par iespējamā pamiera termiņiem vai procedūru.
Skudra apspēlēja izskanējušo teicienu, ka “bumba ir Krievijas pusē”, sacīdams, ka tā ir diplomātiskā bumba. Viņš teica, ka “Krievijas atbilde būs frontes līnijā”, jo pamieram ir jēga, ja tā laikā notiek sarunas.
Tikmēr Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris Kaspars Pudāns Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” uzsvēra, ka, neraugoties uz iespējamo pamieru, jāturpina Ukrainas bruņoto spēku stiprināšana. “Tieši viņi ir tas būtiskākais spēks, kas atturēs jebkādus pamiera pārkāpumus,” piebilda Pudāns.
Telefonintervija ar NBS komandieri, ģenerālmajoru Kasparu Pudānu 6min
Tramps gatavs Baltajā namā atkal uzņemt Zelenski
Komentējot ziņas no Saūda Arābijas,
ASV prezidents Donalds Tramps sacīja, ka ir gatavs sveikt Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski atpakaļ Baltajā namā un šonedēļ varētu runāt ar Putinu.
Zināms arī, ka Nacionālās drošības padomnieks Maiks Volcs tuvākajās dienās runās ar Krievijas pārstāvjiem un Krievijā ieradies ASV sūtnis Tuvo Austrumu jautājumos Stīvens Vitkofs.
Jāpiebilst, ka otrdienas sarunās Ukraina un ASV neesot koncentrējušās uz derīgo izrakteņu līgumu, bet kopīgā paziņojumā pēc sarunām abas puses paziņoja, ka noslēgs šo vienošanos, cik drīz vien iespējams.
Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Jermaks apliecināja, ka vienošanās par derīgo izrakteņu ieguvi tiks parakstīta, kad tas būs ērti amerikāņu partneriem
“Šī dokumenta projektu ir apstiprinājusi Ukrainas valdība. Ir pat noteikti cilvēki, kam ir tiesības to parakstīt. Kas attiecas uz amerikāņu pusi – tad, kad mūsu partneri to uzskatīs par izdevīgu, tad jā, šī vienošanās tiks parakstīta,” sacīja Jermaks. Viņš piebilda, ka šī ir “ietvara vienošanās”. Vēl priekšā ir darbs “pie detalizētāka dokumenta”.
KONTEKSTS:
ASV prezidents Donalds Tramps 3. martā nolēma apturēt visu veidu militāro palīdzību Ukrainai.
Tramps mēģinājis uzsākt vienpusējas sarunas ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu par Maskavas uzsāktā kara izbeigšanu ar Ukrainu, pat nepieaicinot Kijivu un tās Eiropas sabiedrotos.
Par spīti paša izslavētajai sarunu vešanas mākai, Tramps pretrunā ar elementārākajiem diplomātijas likumiem jau pirms jebkādu sarunu uzsākšanas Maskavai faktiski apsolījis izpildīt visas tās absurdās prasības.
ASV prezidenta un Ukrainas līdera Volodimira Zelenska tikšanās Vašingtonā 28. februārī aizritēja ļoti saspringtā gaisotnē, jo Tramps asi kritizēja Zelenski, apsūdzot viņu nepateicībā un centienos likt šķēršļus ASV mēģinājumiem izbeigt Krievijas sākto karu Ukrainā.
Pēc ASV un Ukrainas delegāciju tikšanās Saūda Arābijā 11. martā ASV paziņoja, ka nekavējoties atsāks piegādāt Ukrainai izlūkdatus un militāro palīdzību. Savukārt Ukraina paziņoja, ka ir gatava pieņemt ASV priekšlikumu nekavējoties ieviest pagaidu pamieru uz 30 dienām.
