ĪSUMĀ:
Trampa enerģētikas pamiers varētu būt netaisnīgs pret Ukrainu
Baltais nams medijam “Axios” skaidroja, ka Tramps svētdien, sociālajā tīklā ziņojot par enerģētikas pamieru starp Ukrainu un Krieviju, bija domājis to, ka abas valstis vienojušās pārtraukt uzbrukumus naftas pārstrādes uzņēmumiem.
Taču problēma ir tajā, ka Ukrainā tāds ir tikai viens uzņēmums, kas jau vairākkārtīgi cietis Krievijas uzbrukumos un nestrādā uz pilnu jaudu, kamēr Ukraina veic daudz un efektīvus triecienus šim Kremļa rūpalam, kas ienes agresoram naudu kara turpināšanai.
Ukrainai svarīgākais attiecībā uz enerģētikas pamieru ir, lai Krievija pārtrauktu triecienus enerģētikas infrastruktūrai, un ASV par to ir informētas, pirmdien Varšavā sacīja Zelenskis.
“Amerikāņi ļoti labi saprot, ko tas mums nozīmē. Mums nav nozīmīgu naftas resursu, lielu naftas eksporta jaudu vai desmitiem naftas pārstrādes rūpnīcu,” pauda Ukrainas līderis.
“Mums svarīgākais ir elektroenerģija. Katru ziemu – arī šo – Krievija cenšas uzbrukumus padarīt vēl intensīvākus. Mēs saskaramies ar elektroapgādes pārtraukumiem katru dienu!
Ja Krievija vēlas, lai mēs pārtrauktu savus tālas darbības triecienus pa tās naftas pārstrādes rūpnīcām un naftas eksporta objektiem, tai ir jāpārtrauc uzbrukumi mūsu energosistēmai un kritiskajai infrastruktūrai, kā arī jāpārtrauc nogalināt mūsu cilvēkus.
Tas ir tikai godīgi.”
“Mūsu piedāvājums ir godīgs un skaidrs – mēs esam gatavi ievērot enerģētikas pamieru, ja Krievija ir gatava darīt to pašu. Un mēs jau esam apliecinājuši, ka domājam to nopietni. Pagaidām Putina atbilde Trampam ir Krievijas uzbrukumi. Taču mēs gaidām. Mēs gaidām sīkāku informāciju par amerikāņu un krievu sarunu. Mēs gaidām, lai redzētu, kādus konkrētus soļus amerikāņi ir gatavi spert,” uzsvēra Zelenskis.
Ukraina sagaida ASV iesaisti pamiera ievērošanas nodrošināšanā
Zelenskis atzīmēja, ka Ukraina joprojām gaida detalizētāku informāciju par ASV un Krievijas sarunām, lai saprastu, ko tieši Vašingtona plāno darīt.
Ukrainas prezidents arī atkārtoti uzsvēra, ka
šis pamiers “var nostrādāt” un kļūt par svarīgu soli pretī kara izbeigšanai, ja ASV patiešām iesaistīsies un nodrošinās, ka Krievija ievēro šo enerģētikas pamieru.
Ukraina no savas puses arī ir gatava parakstīt savas apņemšanās neuzbrukt Krievijas naftas pārstrādes uzņēmumiem.
“Esam pateicīgi Amerikas Savienotajām Valstīm un atbalstām ideju par enerģētikas pamieru. Tagad arī Krievijai ir jāapliecina, ka tā piekrīt šādam pamieram. Ja ASV to uzskatīs par nepieciešamu, esam gatavi parakstīt attiecīgas garantijas, lai apliecinātu to uzticamību. Svarīgi, lai mēs visi šo situāciju vērtētu vienādi. Neviena Eiropas valsts nav destabilizācijas vai kara izraisītāja. Neviena Eiropas valsts neatsakās no miera un nevēlas bezgalīgu karu. Neviena Eiropas valsts nevēl ASV neko sliktu. Gluži pretēji — visi vēlas veidot ar ASV pēc iespējas ciešākas un draudzīgākas attiecības. Ikviens Eiropā. Taču ne Krievija,” sacīja Zelenskis.
Tramps vēlas panākt degvielas cenu kritumu
Ekspertu ieskatā šobrīd uz Trampa paziņojumiem vairāk jālūkojas kā uz priekšvēlēšanu aģitācijas pasākumu, nekā reāliem centieniem panākt mieru.
“Šos ASV prezidenta izteikumus galvenokārt var uzlūkot kā priekšvēlēšanu kampaņas sastāvdaļu, kuras mērķis ir panākt naftas produktu – konkrēti dīzeļdegvielas – cenu kritumu ASV iekšējā tirgū.
Tieši “Brent” – mēs jau novērojam 13 % cenu kritumu šim degvielas veidam. Tieši šādus rezultātus Tramps acīmredzami vēlētos redzēt pašreizējā periodā pirms Kongresa vēlēšanām,” vērtēja zinātņu doktors Andrijs Grubinko.
Tomēr kopumā ievērojams kritums degvielas cenās ASV netiek prognozēts, jo Krievijas dīzeļdegvielas daļa pasaulē ir ļoti maza, turklāt Ukraina jau šobrīd ar saviem uzbrukumiem ir nodarījusi postījumus vairāk nekā 51 % no agresorvalsts naftas pārstrādes jaudām, tā oktobra sākumā ziņoja Ukrainas aizsardzības ministrs Jevgenijs Hmara.
Krievija turpina uzbrukumus pret Ukrainu
Zelenskis pirmdien norādīja, ka Ukraina pirmdien ievērojusi ASV prezidenta negaidīti izsludināto pamieru triecieniem enerģētikā. Taču agresors neilgi pēc Trampa paziņojuma uzbrucis vairākiem energoobjektiem Ukrainā, tostarp spēkstacijai Harkivā un gāzes infrastruktūrai.
“Vakar mēs visi bijām ārkārtīgi pārsteigti: lai gan ASV prezidents bija nācis klajā ar pēkšņu, taču ļoti svarīgu paziņojumu par panāktu vienošanos starp Krieviju un Ukrainu par “enerģētikas pamieru”, tieši tajā brīdī mūsu gaisa telpā lidoja Krievijas “Shahed” droni. Pagājušajā naktī Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcas nedega, taču pusnaktī Krievijas reaktīvais drons trāpīja gāzes ieguves objektam Ukrainā. Tādējādi tika pārkāpts prezidenta Trampa izsludinātais pamiers enerģētikas jomā,” sacīja Zelenskis.
Ukrainas prezidents solīja, ka Ukraina reaģēs, ja Krievija pamieru pārkāps.
Krievijas uzlidojumi bija vērsti pret Harkivas termoelektrostaciju un turpat netālu esošo apdzīvoto vietu. Tur nogalināti trīs cilvēki, bet deviņi ievainoti.
Svētdienas vakarā notika uzbrukums arī Ivanofrankivskai Ukrainas rietumos – tur nogalināti trīs cilvēki. Uzbrukumi turpinās arī Kijivai. Pirmdien dienas vidū sprādzieni pilsētas centrā dārdēja pat skaļāk nekā brīžiem dienās “bez pamiera”.
Kijivas mērs Vitālijs Kličko informēja, ka šajos uzbrukumos ievainoti trīs cilvēki. Tiesa, nav skaidrs, vai droni, kas lidoja uz Kijivu pirmdien, mērķēja pa energoinfrastuktūru vai ko citu, bet elektrība Kijivā šobrīd ir pieejama tikai ierobežotā apjomā pēc iepriekšējiem Krievijas triecieniem. To dēļ ir problēmas arī ar ūdensapgādi.
Rietumvalstis skeptiskas par Maskavas gatavību pamieram
Maskava joprojām atsakās apstiprināt, vai ar Kijivu ir panākta vienošanās par uzbrukumu pārtraukšanu enerģētikas infrastruktūrai. Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs vien noteicis, ka kontakti starp Maskavu un Vašingtonu turpinās.
Tikmēr Rietumos amatpersonas ir skeptiskas par to, vai Maskava pamieram piekritīs.
“Mēs atzinīgi vērtējam vienošanos par uguns pārtraukšanu enerģētikas objektu apšaudē, ja vien tā tiek ievērota. Mēs vēl neesam redzējuši, ka arī Krievija to ievērotu. Protams, personīgi es vēlētos, lai uguns pārtraukšana nozīmētu arī to, ka cilvēki netiek nogalināti,” teica Eiropas Savienības (ES) augstā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa.
“Pēdējo 48 stundu laikā neesmu novērojis, ka Krievija būtu ievērojusi enerģētikas pamieru. Fakti liecina, ka pēdējās stundās krievi ir turpinājuši bombardēt enerģētikas infrastruktūru,” sacīja Francijas prezidents Emanuels Makrons.
Laikā, kad ASV prezidents noslēdzis vienošanos ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu par dīzeļdegvielas piegādēm un kritizē Ukrainu par tricieniem Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, ES aicinājusi ASV saglabāt spiedienu uz Maskavu un pati sola to uzturēt.
KONTEKSTS:
Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu spēcīgā pretestība neļāva Krievijai realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
2024. gada augustā Ukraina veica iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
Krievija karadarbībā pret Ukrainu iesaistījusi ne vien dažādus algotņus no ārvalstīm, bet arī lielu Ziemeļkorejas karavīru skaitu. 2025. gada vasarā Zelenskis pavēstīja, ka Ukrainas austrumos Krievijas armijā karo arī algotņi no Ķīnas, Pakistānas un Āfrikas.
Lai arī līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanos amatā starp Balto namu, Kremli un Kijivu vairākkārt notikušas sarunas par pamieru Ukrainā, līdz šim tās rezultātus nav devušas.
2025. gada ziemā Krievija uzsāka mērķtiecīgus triecienus pret Ukrainas energoinfrastruktūru, pašā ziemas spelgonī izraisot plašus elektrības, ūdens un apkures traucējumus valstī, tostarp galvaspilsētā Kijivā.
Savukārt Ukraina jau no 2025. gada rudens arvien aktīvāk ar tālas darbības droniem un raķetēm apšaudījusi dažādus militārus, kā arī ar naftas pārstrādi un tirdzniecību saistītus mērķus Krievijā un okupētajā Krimā. Tas Krievijā un Krimas pussalā izraisījis degvielas krīzi un lielas militārās apgādes problēmas.
