ĪSUMĀ:
“Mēs pavisam mierīgi un ar visiem iespējamajiem un pieejamajiem diplomātiskajiem kanāliem turpināsim mierīgu darbu ar Amerikas Savienotajām Valstīm, ar [ASV] Kongresu, ar prezidenta Trampa administrāciju, ar prezidentu Trampu, lai Ukraina un ASV turpinātu mūsu cīņu par taisnīgu, ilgstošu un stabilu mieru Ukrainā un Eiropā,” teica Šmihaļs.
“Šodien Ukraina ir pavisam stingri noskaņota turpināt sadarbību ar Amerikas Savienotajām Valstīm.
Esmu pārliecināts, ka Savienoto Valstu kā pasaules līdera, kā viena no mūsu lielākajiem partneriem, kas mums palīdzējušas trīs gadu laikā, atbalsts turpināsies.”
Zelenskis: Neviens nevēlas nebeidzamu karu
“Neviens no mums nevēlas nebeidzamu karu. Ukraina ir gatava pēc iespējas ātrāk sēsties pie sarunu galda, lai tuvinātos ilgstošam mieram,” otrdien vietnē “X” pauda Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. “Un neviens nevēlas mieru vairāk par ukraiņiem. Es un mana komanda esam gatavi strādāt prezidenta Trampa stingrā vadībā, lai panāktu ilgstošu mieru.”
I would like to reiterate Ukraine’s commitment to peace.
None of us wants an endless war. Ukraine is ready to come to the negotiating table as soon as possible to bring lasting peace closer. Nobody wants peace more than Ukrainians. My team and I stand ready to work under… — Volodymyr Zelenskyy / Володимир Зеленський (@ZelenskyyUa) March 4, 2025
Zelenskis arī norādīja, ka viņa komanda gatava strādāt ātri, lai izbeigtu karu, un pirmie posmi varētu būt gūstekņu atbrīvošana un pamiers gaisā jeb aizliegums izšaut raķetes, tāla darbības rādiusa dronus, nomest bumbas uz enerģētikas un citu jomu civilo infrastruktūru. Nepieciešams arī pamiers jūrā, ja vien Krievija darīšot to pašu.
“Pēc tam mēs vēlamies ļoti ātri virzīties uz priekšu visos nākamajos posmos un sadarboties ar ASV, lai panāktu stingru galīgo vienošanos,” uzsvēra Zelenskis.
Tāpat Ukrainas līderis vēlreiz atzīmēja, cik augstu vērtē Amerikas līdzšinējo palīdzību Ukrainai cīņā par valsts suverenitātes un neatkarības saglabāšanu.
Ukrainai būs problēmas ar pretgaisa aizsardzības sistēmu apkalpošanu
Šmihaļs preses konferences laikā, atsaucoties uz viņam sniegto aizsardzības ministra Rustema Umerova informāciju, paziņoja, ka ASV militārā palīdzība Ukrainai turpinās un ka vismaz pirmdien visa valstij domātā palīdzība tika nogādāta.
Tiesa, Polijas premjerministrs Donalds Tusks žurnālistiem pirms valdības sēdes paziņoja, ka ziņas, kas pienāk no robežas un no noliktavas Jasjonkā, liecina, ka Vašingtona tik tiešām esot iesaldējusi Ukrainai paredzēto militāro palīdzību. Tādējādi tas apliecina ASV paziņojumu patiesumu, paudis Polijas premjers.
Komentējot to, ko nozīmētu ASV militārās palīdzības trūkums, Ukrainas valdības vadītājs skaidroja, ka kritiskā stāvoklī kļūs pretgaisa aizsardzības sistēmu “Patriot” apkalpošana un raķešu piegāde to vajadzībām. Īpaši ņemot vērā to, ka pēc Šmihaļa teiktā, šī ir vienīgā sistēma, kas spēj efektīvi pretdarboties krievu ballistiskajām raķetēm.
Joprojām cer parakstīt vienošanos par izrakteņu ieguvi
Kas attiecas uz neparakstīto vienošanos par piekļuvi retzemju metāliem, tad Šmihaļs atzīmēja, ka gatavība parakstīt šo nolīgumu ir gan prezidenta, gan valdības, gan arī parlamenta līmenī. Tagad tiek gaidīta atgriezeniskā saite un konkrētas vienošanās diplomātiskā līmenī. Turklāt Kijiva ir gatava parakstīt vienošanos ar Vašingtonu par kopīga investīciju fonda izveidi. Arī to bija plānots parakstīt pagājušajā piektdienā.
Ukrainas parlamenta deputātu vidū viedokļi par to, kā tālāk attīstīt sadarbību ar Vašingtonu, ir dažādi. Savā “Facebook” profilā Augstākās Radas deputāts no “Tautas kalpa” frakcijas Jehors Čerņevs paudis viedokli, ka ASV tomēr saskatīs Ukrainā partneri un ka nesaraus saites arī ar Eiropu.
Pretējās domās ir parlamenta ārpusfrakciju deputāts Viktors Baloga. Proti, pēc militārās palīdzības apturēšanas Ukrainai ir sācies katastrofāls scenārijs, kas agri vai vēlu varētu novest pie sakāves karā.
Savukārt komentārā aģentūrai “Interfax-Ukraina” Augstākās Radas “Holos” frakcijas vadītāja vietniece Jūlija Klimenko paudusi viedokli, ka pilnvērtīgas sadarbības atjaunošanai nepieciešams radikāli izmainīt un pārveidot sarunvedēju grupas un to vadītājus.
Politologs: Ukrainai būs ļoti grūti
Politologs Andrijs Horodnickijs Ukrainas sabiedriskajam medijam pauda vērtējumu, ka līdz ar palīdzības apturēšanu ir vērojama problēma. Viņš arī šaubās, ka ASV Kongress varētu panākt tālāku militārās palīdzības nodrošināšanu Ukrainai.
“Ukrainai tuvākajā laikā būs ļoti grūti, maigi izsakoties. Mazākais, mums vajadzētu saprast, kā iziet no šīs situācijas, izveidot kaujas vešanas stratēģijas apstākļos, kas šobrīd Ukrainai ir sarežģīti.”
Savukārt cerīgāks ir publicists un stratēģisko komunikāciju eksperts Jurijs Bohdanovs. Viņš savā “Facebook” profilā pauž vērtējumu, ka vienošanās par retzemju metāliem tiks parakstīta, militārā palīdzība tiks atjaunota, savukārt tās apturēšana tiks publiski pasniegta kā “brīdinājums”.
Savukārt miers un pārrunas Bohdanova vērtējumā pastāvot tikai Trampa galvā un cilvēku sapņos.
Eiropas Komisija: ASV joprojām ir Eiropas sabiedrotā
Eiropas Komisijas preses pārstāvis Stefans De Kērsmākers šodien attiecās komentēt Briseles nostāju par Atlantijas okeāna otrā pusē pieņemtajiem lēmumiem vai paziņojumiem, taču uzsvēra, ka ASV paliek kā sabiedrotais.
Lietuvas premjerministrs Gintauts Palucks paziņojis, ka īstermiņā Ukraina necietīs no ASV militārās palīdzības apturēšanas. Taču tuvāko 4 līdz 6 mēnešu laikā Eiropai nāksies palielināt savus pūliņus un palīdzēt Ukrainai. Vienlaikus Palucks norādījis, ka Lietuvai vajadzētu atturēties no asiem izteikumiem Vašingtonas virzienā, jo tie varot nākt par labu Krievijai.
Somijas premjers Peteri Orpo paudis, ka Trampa lēmums steidzina vajadzību palīdzēt Ukrainai. Bet Čehijas premjers Petrs Fiala uzskata, ka Eiropas politikā nepieciešamas izmaiņas, lai stiprinātu ekonomisko un militāro spēju kopumu.
Ukraiņu karavīri: Varbūt ne viss ir tik slikti
Latvijas Televīzija aptaujāja arī vairākus ukraiņu karavīrus, skaidrojot viņu domas par Baltā nama saimnieka lēmumu.
“Ļoti slikti. Ir tā, it kā beigtos viss atbalsts. Bet Eiropas Savienības valstis, Baltijas valstis nebūs spējīgas nodrošināt tās vajadzības, kas tagad būs,” vērtēja Vitālijs.
Karavīrs arī augstu vērtēja valsts prezidenta Volodimira Zelenska darbu: “Es neredzu otru cilvēku, kurš patlaban spētu aizstāt Zelenski. Jo vairāk – kā mēdz teikt pie mums Ukrainā – uz pārceltuves zirgus nemaina. Ir jāiet līdz galam.”
“Ko lai saka… Bet domāju, ka varbūt ne viss ir tik slikti. Varbūt mūsu Eiropas partneri tomēr palīdzēs,” tikmēr vērtēja Romāns. Viņaprāt, trūkstošo palīdzību no ASV aizstāt būs smagi. Taču padoties viņš arī neplāno.
Savukārt Pāvels atzina, ka arī pēc asās sarunas piektdienas vakarā starp Ukrainas un ASV prezidentiem, kā arī ASV viceprezidentu Dž. D. Vensu, viņš par 100% atbalsta Zelenski: “Viņš izdarīja ļoti pareizi. Atbalstu!”
Zelenskis piekrīt, ka vispirms tiek noslēgts pamiers 5min
Arī demisionēt prezidentam nevajag, uzskata Pāvels:
“Tā, kā viņi to grib, – nē. Ne tā, kā viņi grib. Viņi te grib savu cilvēku ielikt. Izdevīgu. Kurš piekritīs visam. Es neesmu par Zelenski. Bet esmu pret šiem amerikāņu lēmumiem.”
Savukārt runājot ar iedzīvotājiem, vairāk jūtamas bažas par to, kas notiks tālāk.
“Mēs, protams, gaidījām kaut ko pavisam citu,” atzina Jeļena. “Mēs domājām, ka Amerika – tā ir demokrātijas valsts un ka viņi mūs atbalstīs mūsu cīņā par brīvību, par neatkarību. Bet tas nav noticis.”
Viņasprāt, cilvēki Ukrainā gan tagad vairāk saliedēsies. Vienlaikus sieviete atzina, ka ir ļoti satraukusies par valsts nākotni:
“Trauksme… Par savu bērnu nākotni. Par mums. Lūk, mūsu nākotne… Redzat? Jauni cilvēki staigā ar neredzīgā spieķi. Tas ir šausmīgi. Mēs tomēr ceram, ka Amerika pārskatīs savu attieksmi pret Ukrainu. Atbalstīs mūs un nevis agresorvalsti Krieviju.”
Neoficiālas ziņas, kas nākušas no Ukrainas izlūkdienestiem liecina, ka no ASV saņemtās rezerves beigsies aptuveni pēc 2–3 mēnešiem.
Krievija turpina apšaudīt Ukrainu
Un, kamēr Tramps nāk klajā ar arvien jauniem paziņojumiem, Krievija turpina savu agresijas karu pret Ukrainas civiliedzīvotājiem. Dronu uzlidojumus piedzīvojusi Odesa, kur ievainojumus guva četri cilvēki. Varasiestādes ziņo, ka triecieni kārtējo reizi raidīti pret energoinfrastruktūru. Nerēķinoties ar civiliedzīvotāju dzīvību, Krievijas lidroboti izpostījuši vairākas dzīvojamās mājas.
KONTEKSTS:
ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien, 3. martā, nolēmis apturēt visu veidu militāro palīdzību Ukrainai.
Tramps mēģinājis uzsākt vienpusējas sarunas ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu par Maskavas uzsāktā kara izbeigšanu ar Ukrainu, pat nepieaicinot Kijivu un tās Eiropas sabiedrotos.
Par spīti paša izslavētajai sarunu vešanas mākai, Tramps pretrunā ar elementārākajiem diplomātijas likumiem jau pirms jebkādu sarunu uzsākšanas Maskavai faktiski apsolījis izpildīt visas tās absurdās prasības.
ASV prezidenta un Ukrainas līdera Volodimira Zelenska tikšanās Vašingtonā piektdien, 28. februārī, aizritēja ļoti saspringtā gaisotnē, jo Tramps asi kritizēja Zelenski, apsūdzot viņu nepateicībā un centienos likt šķēršļus ASV mēģinājumiem izbeigt Krievijas sākto karu Ukrainā.
