Ukrainas dronu uzlidojumus šonakt piedzīvoja arī Tulas apgabals. Sprādzieni atskanējuši reģiona galvaspilsētā Tulā un otrajā lielākajā pilsētā Novomoskovskā.
Trešdien ukraiņi uzbruka Krievijas teritorijai ar aptuveni 250 droniem.
Ukraina lūdz Eiropai izdarīt lielāku spiedienu uz Krieviju
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis trešdienas vakarā paziņoja, ka no Krievijas nenāk nekādi signāli par vēlmi izbeigt karu. Tāpēc Zelenskis atkārtoti aicināja Ukrainas sabiedrotos un partnerus izdarīt lielāku spiedienu uz Krieviju gan frontē, gan ekonomiski, pastiprinot sankcijas.
Ukraina nākamnedēļ lūgs Eiropas Savienību (ES) apsvērt jaunus pasākumus Maskavas izolēšanai, tostarp Krievijas aktīvu konfiscēšanu un sankciju noteikšanu pret atsevišķiem Krievijas naftas pircējiem, vēsta ziņu aģentūra “Reuters”.
Kijiva arī aicinās 27 ES dalībvalstis ieņemt agresīvāku un neatkarīgāku nostāju attiecībā uz sankcijām, ņemot vērā Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa nevēlēšanos pastiprināt sankcijas pret Krieviju.
ASV Senāts gaida Trampa rīkojumu, lai pastiprinātu sankcijas
Izdevums “The Wall Street Journal” raksta, ka pēc pirmdien notikušās telefonsarunas ar Krievijas vadītāju Vladimiru Putinu Tramps vēlāk sarunā ar vairākiem Eiropas valstu līderiem ir pateicis, ka Putins nevēlas izbeigt karu, jo domā, ka uzvar to. Tā esot bijusi pirmā reize, kad Tramps ir atkāpies no saviem agrākajiem paziņojumiem, ka viņš tic Putina vēlmei izbeigt karu. Taču, neraugoties uz iespējamo viedokļa maiņu, Tramps joprojām nav gatavs pastiprināt sankcijas pret Krieviju, lai gan to pēdējās nedēļās atkārtoti ir aicinājuši darīt gan Zelenskis, gan Eiropas valstu līderi.
Tikmēr Trampa pārstāvētas Republikāņu partijas kontrolētajā ASV Kongresa augšpalātā Senātā pārliecinošs vairākums deputātu atbalsta likumprojektu, kas paredz noteikt papildu sankcijas Krievijai, tostarp ieviest 500% lielu ievedmuitu precēm no valstīm, kas iepērk Krievijas naftu, gāzi, urānu un citus produktus. Senāta republikāņu frakcijas līderis Džons Tūns sacīja, ka balsojums par likumprojektu notiks pēc tam, kad viņš būs saņēmis rīkojumu no prezidenta Trampa.
ASV valsts sekretārs Marko Rubio paziņojis, ka Krievijai būs jāatbild par kara noziegumiem Ukrainā, taču atteicās nosaukt Putinu par kara noziedznieku. Rubio arī pauda ASV gatavību pastiprināt sankcijas pret Krieviju, taču piebilda, ka pašlaik Trampa administrācijas prioritāte ir izbeigt karu diplomātisku sarunu ceļā.
Bažas par Trampa distancēšanos no Ukrainas miera procesa
Ietekmīgais laikraksts “New York Times” vēsta, ka ASV prezidents Donalds Tramps distancēsies no Ukrainas miera procesa. Šādu iespēju pieļauj arī augsta ranga Eiropas amatpersonas.
Medijs vēsta, ka Tramps pēc pirmdien notikušās tālruņa sarunas ar Kremļa saimnieku Vladimiru Putinu Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim un Eiropas līderiem norādījis, ka Maskavai un Kijivai pašām jāpanāk risinājums kara izbeigšanai. Anonīmas amatpersonas, kurām ir informācija par šīm sarunām, žurnālistiem arī pavēstīja, ka Baltā nama saimnieks atteicies no solījuma atbalstīt Eiropas valstu Krievijai piemērotās sankcijas.
Laikraksts secina, ka Tramps, šķiet, izstājas no sarunām par uguns pārtraukšanu Krievijas un Ukrainas karā, jo līdz šim nav sasniegti nekādi rezultāti. Šo jautājumu vakar komentēja arī Čehijas prezidents Petrs Pavels, kurš Trampa izteikumus nodēvēja kā vilšanās izpausmi. Nav piepildījušās viņa cerības, ka izdosies ātri panākt vienošanos ar Putinu un nodrošināt mieru Ukrainā, vienlaikus atjaunojot ekonomiskās attiecības ar Krieviju.
KONTEKSTS:
Sarunas par iespējamo miera panākšanu Ukrainā aktivizējās pēc ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanas amatā šī gada janvārī. Viņš mēģinājis uzsākt vienpusējas sarunas ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu par Maskavas uzsāktā kara izbeigšanu, nepieaicinot Kijivu un tās Eiropas sabiedrotos.
Tas nedeva rezultātus. Vēlāk notika Trampa un Zelenska tikšanās Vašingtonā 28. februārī, kas aizritēja ļoti saspringtā gaisotnē, Tramps apsūdzēja Zelenski šķēršļu likšanā ASV mēģinājumiem izbeigt karu un pēc dažām dienām pat nolēma apturēt visu veidu militāro palīdzību Ukrainai.
Tiesa, pēc ASV un Ukrainas delegāciju tikšanās Saūda Arābijā 11. martā, kur Kijiva piekrita ASV piedāvātajam 30 dienu beznosacījumu pamieram, ASV nekavējoties atsāka piegādāt Ukrainai izlūkdatus un militāro palīdzību. Taču Krievija šo priekšlikumu nepieņēma, un 18. martā Tramps un Putins telefonsarunā vienojās par to, ka Krievija 30 dienas pārtrauks uzbrukt Ukrainas enerģētikas objektiem, taču vien pāris stundas vēlāk Krievija plaši apšaudīja civilos objektus Ukrainā.
Pēcāk Krievija piedāvāja Lieldienu pamieru, kas ilgtu 30 stundas. Lai arī frontē vairākos posmos kaujas kļuva mazāk intensīvas, agresora uzbrukumi Ukrainai nebeidzās. Līdzīgu piedāvājumu Putins izteica arī par pagaidu mieru 9. maija svinību laikā.
Abas reizes Krievija pašas izlsludināto pamieru pārkāpusi, taču 11. maijā Kremļa saimnieks Putins aicinājis Ukrainu uz tiešām miera sarunām.
Ukrainas prezidents piekritis tikties ar Putinu un mudinājis šajās sarunās piedalīties arī ASV prezidentu Donaldu Trampu.
