Līdz šim medijos izskanējuši pieņēmumi, ka 22. jūlijā Ukrainas parlamenta apstiprinātie likuma grozījumi, kas pēcāk visā valstī izraisīja plašus protestus, bija saistīti ar tagad atklāto korupcijas skandālu. Ukraiņu politologs gan ir pretējās domās.
Viņaprāt, drīzāk Ukrainas korupcijas apkarošanas struktūra, kas izveidota ar Rietumu palīdzību un tradicionālās tiesībsargājošās iestādes ir iesaistītas diezgan nopietnā savstarpējās konkurences cīņā.
“Manuprāt, tieši tas bija galvenais iemesls. Korupcijas apkarošanas iestādes, kas būtībā arī ir tiesībsargājošās iestādes, meklē savu vietu zem saules. Tas vienkārši ir jaunas tiesībaizsardzības, korupcijas apkarošanas sistēmas arhitektūras veidošanas process. Cita problēma ir tā, ka tas viss notiek kara laikā,” atzīmē Levuss.
Turklāt šīm iestādēm jau drīz aprit desmit gadi, bet spilgti sevi apliecināt tām līdz šim nav izdevies, uzskata politologs.
Levuss arī pauž, ka maz ticama ir versija, ka šīm korumpētajām amatpersonām ir tik liela ietekme uz prezidentu, ka tās šādā veidā mēģināja kavēt izmeklēšanu.
“Diezin vai mēs varam runāt par apzinātu procesa torpedēšanu tieši šīs lietas sakarā. Skaidrs, ka tagad visi ir satraukti, izskan apgalvojumi, ka šis it kā ir lielākais korupcijas skandāls; tas tiek pasniegts kā kaut kas pārsteidzošs.
Patiesībā korupcija organizācijā “Energoatom” bija, teiksim tā, lielā mērā visiem zināms noslēpums,” norāda Levuss.
“Ir bijuši citi līdzīgi korupcijas skandāli, kas izraisījuši līdzīgu reakciju. Arī mērogi, šķiet, [šoreiz] nav tie lielākie. Ja tagad tiek minēts skaitlis – simts miljoni dolāru, tad man atmiņā ir gadījumi, kad runa bijusi par pusotru miljardu. Tāpēc es domāju, ir maz ticams, ka minētais mēģinājums mainīt antikorupcijas iestāžu statusu būtu apzināts trieciens nolūkā izgāzt šo konkrēto lietu,” viņš turpina.
Tas, ka līdzīgas shēmas pastāv daudzās jomās – arī tajā pašā “Energoatom” –, ir zināms jau gadu desmitiem, atzīmē politologs:
“Šīs shēmas nav dzimušas vakar. Kad informatīvais komponents nonāks līdz juridiskai realizācijai, tad mēs varēsim runāt par panākumiem. Pagaidām tā tas vēl nav.”
Prasīts, kā šis notikums varētu ietekmēt Ukrainas nākotni, Levuss pauda, ka valdības atkāpšanās ir maz ticama.
“Vēl jo mazāk to darīs prezidents, uz ko arī tiek aicināts,” turpina Levuss. “Cīnīties pret korupciju ir pareizi un labi, bet
galvenā problēma, galvenais drauds Ukrainai ir karš, Krievijas Federācijas agresija. Korupciju var apkarot, kamēr nacionālā valsts turpina pastāvēt. Militāras sakāves gadījumā visiem var nākties izlīgt pie nošaujamo bedres.
Un arī tad nav teikts, ka izlīgs. Tāpēc, neskatoties uz kādiem aicinājumiem, nekas tāds nenotiks vienkārša iemesla dēļ – tas acīmredzami destabilizētu Ukrainu, un kopumā mēs neredzam kādas citas alternatīvas valdības izveides iespējas. Tā, lai tā būtu reāla valdība, kas baudītu nācijas uzticību, būtu efektīva pašreizējos apstākļos. Es tādas iespējas neredzu. Mēs redzējām arī mēģinājumus sarīkot šai sakarā Maidanu, kas, maigi izsakoties, bija diezgan mākslīgi organizēts. Un mēs redzējām, ka Ukrainas sabiedrība ļoti jutīgi reaģē, kad ir patiesa nepieciešamība. Šajā konkrētajā gadījumā tā nebija.”
Tikmēr valsts līderim Volodimiram Zelenskim ir nepārprotami kļuvusi sarežģītāka iekšpolitiskā situācija. Viņam notikušais ir jāpaskaidro sabiedrībai un, pats galvenais, savam politiskajam spēkam, uzskata eksperts.
“Protams, tas arī tiek darīts, un reakcija – ministru atlaišana un aicinājums valdībai – šajā kontekstā ir pilnīgi loģiska. Skaidrs, ka šī ir krīze un tā turpināsies, jo būs jāuztur dialogs ar partiju un frakciju un, visticamāk, notiks amatpersonu nomaiņa. Protams, ir reputācijas zaudējumi, jo visi skandālā iesaistītie ir prezidenta paziņas. Notikušo izmanto politiskie oponenti, izmanto Krievija un tie spēki Rietumos, kas uzskata, ka Ukraina ir jāpiespiež kapitulēt.”
Lai gan, no otras puses, ja ir runa par reakciju Rietumos, tad Amerikai tagad savu rūpju diezgan, jo vēršas plašumā seksuālā noziedznieka Džefrija Epstīna lietas skandāls, piebilst Levuss. Un mierīgāk šobrīd reaģē arī tie Rietumu līderi, kuriem ir stingra apņemšanās palīdzēt Ukrainai, jo viņi saprot, ka Ukrainai jebkurā gadījumā ir jāpalīdz, un arī līdz šim viņi zināja, ka tāda tā situācija Ukrainā ir un tā valsts mehānisms darbojas:
“Viņiem notikušais nav nekas principiāli jauns. Viņu prioritāte ir atvairīt Krievijas agresiju. To mēs redzam tagad, kad sekmīgi noritēja mūsu prezidenta vizītes Grieķijā un Francijā. Ir parakstīts nolīgums par amerikāņu sašķidrinātās dabasgāzes piegādi no Grieķijas ar to valstu starpniecību, caur kurām iet cauruļvads. Francijā ir noslēgts nolīgums par sadarbību aizsardzības rūpniecībā, kas arī ir ļoti daudzsološs.”
