Aizvadītajā sestdienā publicētā raidieraksta (podkāsta) epizodē Ben Gvirs paziņoja:
“Es uzskatu, ka Gazas joslā būtu jāveic mērķētas likvidācijas, katru nakti nogalinot 30–40 cilvēku. Un ne tikai tos, kuri rada tiešus draudus. Nē, tur ir cilvēki, kuri nav pelnījuši dzīvot. Viņiem nevajadzētu dzīvot. Viņi pat nav cilvēki.”
Vācijas parlamenta konservatīvo frakcijas ārpolitikas jautājumu pārstāvis Jirgens Hārds norādīja, ka Ben Gvira “necilvēcīgie izteikumi ir pelnījuši tikai nosodījumu”.
Viņš arī uzsvēra, ka Eiropas Savienībai (ES) būtu jāpiemēro Ben Gviram sankcijas, tādējādi apliecinot cilvēka cieņas un cilvēktiesību universālo nozīmi.
Līdzīgu nostāju pauda arī Vācijas sociāldemokrātu rindās. Partijas ārpolitikas jautājumu pārstāvis Adiss Ahmetovičs atzīmēja, ka gan Ben Gvirs, gan Izraēlas finanšu ministrs Bezalels Smotričs bija šokējuši starptautisko sabiedrību vēl krietni pirms šiem izteikumiem.
Ahmetovičs arī aicināja Vācijas valdību atbalstīt sankciju piemērošanu abiem Izraēlas politiķiem.
“Politico” atzīmē, ka šie paziņojumi liecina par būtiskām izmaiņām Vācijas politiķu nostājā.
Iepriekš Berlīne vairākkārt iebildusi pret Eiropas Savienības sankciju un citu ierobežojošu pasākumu piemērošanu Izraēlai. Vācija neatbalstīja arī jūnijā bloka rosinātās sankcijas pret Ben Gviru.
KONTEKSTS:
2023. gada 7. oktobrī “Hamās” sarīkoja slaktiņu Izraēlā, noslepkavojot ap 1200 cilvēku, no kuriem absolūtais vairākums bija civilpersonas. Vēl aptuveni 250 cilvēkus, tajā skaitā sievietes, bērnus un sirmgalvjus, teroristi sagrāba par ķīlniekiem un aizveda uz Gazas joslu.
Izraēla atbildēja ar militāro operāciju Gazas joslā, kā arī pastiprināja klātbūtni Jordānas Rietumkrastā, solot iznīcināt teroristu grupējumu “Hamās”. Starptautiskā sabiedrība, tostarp arī vairāki Izraēlas sabiedrotie, vairākkārt norādījuši uz nesamērīgu Telavivas atbildi teroristu uzbrukumam.
2024. gada novembrī Starptautiskā krimināltiesa (SKT) izdeva aresta orderus Izraēlas premjera Netanjahu un citu Gazas karā iesaistīto amatpersonu aizturēšanai, apsūdzot viņus kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci.
2025. gada vasarā Izraēlas veiktās ilgstošās Gazas teritorijas blokādes un aktīvā bombardēšana novedusi pie katastrofāla bada, pirmās nepieciešamības preču un ūdens trūkuma. Starptautiskā genocīda pētnieku asociācija un ANO pārstāvji aicinājuši Telavivas rīcību šajā teritorijā atzīt par genocīdu
Pieaugot Rietumvalstu spiedienam uz Izraēlu, arvien skaļāk izskan aicinājumi atzīt Palestīnas valsti. Līdz šim to paveikušas vairāk nekā 150 ANO dalībvalstis, tostarp 11 no 27 Eiropas Savienības valstīm, piemēram, Spānija, Rumānija, Zviedrija, Īrija un Bulgārija. Rudenī Palestīnas valsti atzina Lielbritānija, Kanāda un Austrālija, kā arī Portugāle un Francija. Šādu valstu soli kritizējusi Izraēla un tās sabiedrotās ASV.
Oktobra sākumā ASV prezidents Donalds Tramps piedāvāja Izraēlai un “Hamās” savu 20 punktu pamiera plānu, uzsverot, ka abām pusēm tas jāpieņem. Pēc vairākas dienas ilgām netiešām sarunām Ēģiptē “Hamās” un Izraēla plānam piekrita. Drīz pēc tam Izraēla sāka daļēji atvilkt savus spēkus no Gazas joslas.
Pirmajā pamiera posmā bija paredzēta “Hamās” sagrābto ķīlnieku un Izraēlā ieslodzīto palestīniešu atbrīvošana, kā arī cilvēku apmaiņa, tostarp bojāgājušo mirstīgo atlieku nodošana. Līdz decembra sākumam apmainīti gandrīz visi šajā posmā paredzētie cilvēki. Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu 2025. gada 8. decembrī pavēstīja, ka pamiera otrais posms, kurā paredzēta “Hamās” atbruņošana un Izraēlas karaspēka izvešana no Gazas joslas, varētu sākties jau drīzumā.
Savukārt ASV prezidents Donalds Tramps pamiera otro fāzi izziņoja 2026. gada sākumā, kad viņš pasauli iepazīstināja ar jauno “Gazas miera padomi”, kas gan drīz tika pārveidota par Miera padomi. Starptautiskā sabiedrība šo organizāciju vērtējusi pretrunīgi, jo uzaicinājumu tai pievienoties saņēmuši gan Izraēlas premjers Benjamins Netanjahu un Krievijas vadonis Vladimirs Putins, pret kuru Starptautiskā Krimināltiesa (SKT) izdevusi aresta orderi, gan Baltkrievijas vadonis Aleksandrs Lukašenko un virkne noziegumos apsūdzētu monarhu no Persijas līča valstīm.
