Taču daži eksperti aicina nelikt visas cerības uz Mercu, kuram bez pieredzes valdības darbā nāksies ne tikai Vācijai rast izeju no ekonomiskās krīzes, bet arī izvest visu Eiropu no pašapziņas trūkuma un apjukuma.
Mercam būs grūti piepildīt eiropiešu gaidas
Topošais Vācijas kanclers Mercs – vismaz spriežot pēc viņa izteikumiem – ir gatavs tam, ka Vācija uzņemas līderību Eiropā, arī attiecībā uz drošības jautājumiem. Ja šāds kurss tiktu īstenots, tā būs fundamentāla maiņa Vācijas nostājā pēc Otrā pasaules kara.
“Tas būs grūti. Es neesmu droša, ka Vācija tiešām spēs attaisnot eiropiešu gaidas, jo ir strukturālais deficīts. Jums taisnība – mums joprojām ir Makrons, kas arī tiecas uz līdera lomu. Un daudz kas būs atkarīgs no tā, kā veidosies šo divu vīriešu attiecības – vai viņi atradīs kopējo vīziju, kopējo risinājumu – to mēs redzēsim,” norāda Kērbera fonda starptautisko attiecību programmas direktore Sāra Pagunga.
Vācijas kanclers Mercs sola pirmajā dienā kanclera amatā doties uz Parīzi un Varšavu – viņš apņēmies ne tikai stiprināt tradicionālo Francijas un Vācijas draudzību kā Eiropas pamatu, bet to paplašināt, piesaistot Poliju, un daudz tiek runāts arī par Lielbritānijas iesaisti.
“Šobrīd ir mēģinājumi arī no Francijas prezidenta puses – Makrons mēģina šo līderību uzņemties, bet man liekas, ka Vācijai un Mercam būs priekšrocība, jo vācieši ir vairāk darītāji un līdz ar to – Francija, Vācija un Polija, kas ir mūsu reģionam ārkārtīgi svarīgi – varētu izveidoties par šo līderības asi,” spriež Alda Vanaga, Latvijas vēstniece Vācijā.
“Franču, vāciešu un poļu trijstūris noteikti ir ļoti svarīgs, bet ja tas prasa pārāk daudz laika, lai to iekustinātu, jo valdības izveide Vācijā var prasīt laiku – līdz pat 8 nedēļām.
Tad ir daudz labāk, ja Polija, Baltijas valstis un citi – kā Nīderlande vai skandināvi – virzās uz priekšu, izveido konceptu, pārbauda ar līdzīgi domājošām valstīm. Un kad Mercs būs amatā, tad jau kaut kas ir izveidots, ko var izmantot kā kopējo iniciatīvu,” uz iespējamo risinājumu norāda Bertelsmana fonda valdes locekle Daniela Švarcere.
Mercs neies “uz visu banku”
Vācijas jaunā valdība varētu tikt izveidota līdz Lieldienām. Eksperti norāda, ka Eiropai, iespējams, nav tik daudz lika gaidīt. Ekspertu domas dalās, vai Mercs būs līderis, uz ko eiropieši cer.
Vācijas kristīgo demokrātu līderis Frīdrihs Mercs Foto: Bernd Elmenthaler/Future Image
“Mēs, iespējams, varam pieņemt, ka Mercs būs skaidrāks un aktīvāks sāvā pieejā, bet arī viņš negrib, lai Vācija būtu konfliktā iesaistītā puse.
Viņš neies uz “visu banku”, viņš nekļūs par Makronu – vācu kanclers pēc dabas ir mazliet piesardzīgāks,” norāda domnīcas CEPS pētniece Sofija Rusaka.
Eiropas līderību Mercam varētu palīdzēt sasniegt viņa partijas piederība – Vācijas kristīgie demokrāti pieder pie Eiropas Tautas partijas grupas, no kuras nāk arī Eiropas Komisijas prezidente, Eiropas Parlamenta prezidente. Tā ir lielākā politiskā grupa arī Eiropas Parlamentā, un arī Eiropadomē pārstāvēta ar visvairāk valstu līderiem. Tādēļ ir vismaz priekšnoteikumi Vācijas līderībai.
KONTEKSTS:
Vācijas parlamenta vēlēšanās 23. februārī uzvarēja kristīgo demokrātu apvienība (CDU/CSU), kas saņēma 28,6% balsu un 208 vietas parlamentā.
Pirmstermiņa vēlēšanas nācās rīkot, jo pagājušā gada nogalē izjuka līdzšinējā valdošā koalīcija, kurā darbojās sociāldemokrāti, brīvie demokrāti un zaļie.
Paredzams, ka nākamo valdību veidos kristīgo demokrātu un sociāldemokrātu koalīcija. Abiem šiem spēkiem kopā būs 328 no 630 vietām parlamentā.
Galvenais pretendents uz Vācijas kanclera posteni ir kristīgo demokrātu līderis Frīdrihs Mercs. Viņš solījis, ka mēģinās izveidot valdību jau līdz Lieldienām (20. aprīlim).
Kanclera amatā Mercs sola atdzīvināt Vācijas ekonomiku, samazināt birokrātiju, ieviest krietni stingrāku imigrācijas politiku, kā arī turpināt Vācijas atbalstu Ukrainai tās cīņā pret Krievijas agresiju.
Parlamenta vēlēšanās ievērojamus panākumus guvusi nacionālistu partija “Alternatīva Vācijai”, kas divkāršojusi saņemto balsu skaitu un ieguvusi 152 vietas parlamentā. Taču šai partijai būs liegta iespēja piedalīties valdības veidošanā, jo citas partijas atteikušās sadarboties ar galēji labējiem.
