Savukārt pašreizējā kanclera Olafa Šolca vadītā Sociāldemokrātiskā partija cietusi graujošu sakāvi. Vēlēšanu rezultāti ir katastrofa sociāldemokrātiem, kas pirmoreiz Vācijas pēckara vēsturē saņēmuši mazāk par 20% balsu.
Vācijā atkal gaidāma “lielā koalīcija”
Tikmēr katrs piektais Vācijas vēlētājs nobalsojis par nacionālistu partiju “Alternatīva Vācijai” (“AfD”), un tas demonstrē vēlētāju pieaugošo neapmierinātību ar Vācijas politisko iekārtu.
“AfD” izdevies divkāršot iegūto balsu skaitu un izcīnīt 152 vietas parlamentā, taču pie valdības veidošanas viņi šoreiz vēl netiks, jo pārējās partijas atteikušās sadarboties ar galēji labējiem.
Paredzams, ka valdošo koalīciju veidos kristīgie demokrāti ar 208 vietām un sociāldemokrāti ar 120 vietām. Kopā viņiem sanāk nedaudz vairāk par 316 balsīm, kas nepieciešamas vairākumam Bundestāgā.
Sociāldemokrātu līderis Šolcs pēc sakāves vēlēšanās uz amatiem valdībā vairs negrasās pretendēt.
Kristīgo demokrātu līderis Mercs tikmēr jauno valdību sola izveidot līdz Lieldienām (20. aprīlim).
Mercs ir lielāks Ukrainas atbalstītājs, nekā bija Šolcs
Topošais kanclers arī sola uzņemties līderību Eiropas līmenī.
“Mana galvenā prioritāte ir padarīt Eiropu tik spēcīgu, lai mēs varētu būt neatkarīgi no ASV. Es nekad nebūtu domājis, ka man kaut kas tāds būs jāsaka televīzijā, bet pēc Donalda Trampa izteikumiem pagājušajā nedēļā… ir skaidrs, ka viņa valdībai Eiropas liktenis īpaši nerūp,” diskusiju raidījumā pēc vēlēšanām atzina Mercs.
“Man ir ļoti interesanti redzēt, kā mēs virzīsimies uz NATO samitu jūnija beigās, vai mēs joprojām runāsim par NATO tās pašreizējā formā, vai arī mums būs daudz ātrāk jāveido neatkarīgas Eiropas aizsardzības spējas.”
Vācijas kristīgo demokrātu līderis Frīdrihs Mercs Foto: dpa/picture-alliance, Michael Kappeler
Eksperti ir vienisprātis, ka Mercs ir lielāks Ukrainas atbalstītājs nekā bija Šolcs, bet ir jautājums, cik brīvi viņam ļaus rīkoties koalīcijas partneri sociāldemokrāti un Vācijas ekonomika.
“Nākamais Vācijas kanclers Mercs bijis spēcīgs Ukrainas atbalstītājs, viņš ir arī devies uz Kijivu un aicinājis Vāciju uz lielāku atbalstu Ukrainai.
Tomēr – un tas ir svarīgākais jautājums – uz Vācijas ekonomisko problēmu fona un ņemot vērā konstitucionālos ierobežojumus parāda palielināšanai – cik liela finansiālās iespējas Mercam būs atbalstīt Ukrainu un plus pienācīgi finansēt arī Vācijas aizsardzību,” norāda Kērbera fonda starptautisko attiecību programmas direktore Sāra Pagunga.
Vācija nav aizmirsusi Ukrainu: pirmdien vakarā, Krievijas uzbrukuma gadadienā, pie Brandenburgas vārdiem pulcēsies cilvēki atbalsta demonstrācijā Ukrainai.
“Joprojām 70% vāciešu uzskata, ka jāturpina tādā pašā mērā un vēl vairāk Ukraina atbalstīt, bet, manuprāt, vācu sabiedrība to dara aiz solidaritātes – proti, ir absolūti nepieņemami, ka Krievija ir uzbrukusi Ukrainai, pārkāpusi visas starptautiskās tiesības,” uzsver Alda Vanaga, Latvijas vēstniece Vācijā.
Šolca vadītie sociāldemokrāti vēlēšanās cieš sakāvi 5min
KONTEKSTS:
Vācijas parlamenta vēlēšanās 23. februārī uzvarēja kristīgo demokrātu apvienība (CDU/CSU), kas saņēma 28,6% balsu un 208 vietas parlamentā.
Pirmstermiņa vēlēšanas nācās rīkot, jo pagājušā gada nogalē izjuka līdzšinējā valdošā koalīcija, kurā darbojās sociāldemokrāti, brīvie demokrāti un zaļie.
Paredzams, ka nākamo valdību veidos kristīgo demokrātu un sociāldemokrātu koalīcija. Abiem šiem spēkiem kopā būs 328 no 630 vietām parlamentā.
Galvenais pretendents uz Vācijas kanclera posteni ir kristīgo demokrātu līderis Frīdrihs Mercs. Viņš solījis, ka mēģinās izveidot valdību jau līdz Lieldienām (20. aprīlim).
Kanclera amatā Mercs sola atdzīvināt Vācijas ekonomiku, samazināt birokrātiju, ieviest krietni stingrāku imigrācijas politiku, kā arī turpināt Vācijas atbalstu Ukrainai tās cīņā pret Krievijas agresiju.
Parlamenta vēlēšanās ievērojamus panākumus guvusi nacionālistu partija “Alternatīva Vācijai”, kas divkāršojusi saņemto balsu skaitu un ieguvusi 152 vietas parlamentā. Taču šai partijai būs liegta iespēja piedalīties valdības veidošanā, jo citas partijas atteikušās sadarboties ar galēji labējiem.
