Mercs jau paziņojis, ka centīsies pēc iespējas ātrāk izveidot jauno valdību. “Šovakar mēs svinam, bet rītdien būsim gatavi ķerties pie darba,” teica kristīgo demokrātu līderis.
Vācijas kristīgo demokrātu līderis Frīdrihs Mercs ar partijas biedriem svin uzvaru Vācijas parlamenta vēlēšanās Foto: AFP, INA FASSBENDER
Politikas analītiķi prognozē, ka nākamo koalīciju kristīgie demokrāti, visticamāk, veidos ar sociāldemokrātiem (SPD), bet, iespējams, palīgā nāksies aicināt arī “zaļos”.
Vēlēšanu provizoriskie rezultāti liecina, ka otrajā vietā ierindojusies nacionālistu partija “Alternatīva Vācijai” (“AfD”), par kuru nobalsoja ap 20,8% vēlētāju.
Sociāldemokrātiem, kuru līderis ir tagadējais Vācijas kanclers Olafs Šolcs, nācies samierināties ar trešo vietu un 16,4% balsu. Ceturtajā vietā ierindojušies Vācijas zaļie ar 11,6% balsu; viņi bija sociāldemokrātu partneri līdzšinējā koalīcijā.
Krietni sliktāk klājies Brīvo demokrātu partijai, kas bija trešā partnere valdības koalīcijā. Līdzšinējie rezultāti rāda, ka brīvie demokrāti saņēmuši tikai 4,3% balsu un nepārvarēs 5% barjeru, kas noteikta iekļūšanai parlamentā. Brīvo demokrātu līderis Kristians Lindners jau paziņojis par atkāpšanos no amata un aiziešanu no politikas.
Ļoti tuvu 5% robežai ir jaunizveidotā Zāras Vāgenknehtas apvienība (BSW), un šis kreiso populistu spēks varētu iekļūt parlamentā.
Parlamentā noteikti būs pārstāvēts cits radikāli kreisais spēks: Kreisie (Die Linke) ar 8,8% balsu.
Vēlētājus visvairāk uztrauca ekonomika un migrācija
Balsošanas iecirkņi tika slēgti pulksten 19 pēc Latvijas laika. Sākusies balsu skaitīšana; vēlēšanu rezultāti kļūs zināmi vakara gaitā un naktī uz pirmdienu.
Vēlēšanās šoreiz bijusi ļoti augsta vēlētāju aktivitāte; nobalsojuši 84% balsstiesīgo pilsoņu, kas ir augstākais rādītājs kopš 1987. gada.
Vācijas parlaments ir viens no lielākajiem pasaulē. Vēlētāji svētdien ievēlēja 630 parlamenta deputātus (iepriekš šis skaitlis bija vēl lielāks; līdz šim parlamentā bija 733 deputāti).
Vācijas parlamenta vēlēšanas bija plānotas 2025. gada septembrī, bet pagājušā gada novembrī izjuka sociāldemokrātu, brīvo demokrātu un zaļo veidotā koalīcijas valdība, tādēļ nācās izsludināt pirmstermiņa vēlēšanas.
Vācijas vēlēšanu iznākumu ar lielu interesi gaidīja arī citviet Eiropā un pasaulē, jo Vācija ar vairāk nekā 84 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā un ietekmīgākā valsts Eiropas Savienībā; arī Vācijas ekonomika ir lielākā Eiropā.
Pēdējo gadu laikā Vācijas ekonomikas rādītāji gan ir pasliktinājušies, un diskusijas par risinājumiem, kā panākt ekonomikas izaugsmi, bija viens no galvenajiem jautājumiem šajā priekšvēlēšanu kampaņā.
Tāpat liela uzmanība bija pievērsta migrācijas politikas jautājumiem, jo daudzi vācieši ir neapmierināti ar migrantu pieplūdumu un pieprasa īstenot stingrāku migrācijas politiku. Šīs prasības pastiprinājušās pēc tam, kad imigranti sarīkojuši vairākus asiņainus uzbrukumus un terora aktus.
“AfD” maz izredžu iekļūt valdībā
Lielākā ieguvēja no diskusijām par migrācijas samazināšanu ir nacionālistu partija “Alternatīva Vācijai”, kurai izdevies divkāršot savu balsu skaitu (iepriekšējās vēlēšanās 2021. gadā “AfD” saņēma 10,4% balsu).
“AfD” ir skeptiski noskaņota pret Vācijas dalību Eiropas Savienībā; šī partija arīdzan vēlas uzturēt draudzīgas attiecības ar Krieviju un apturēt atbalstu Ukrainai.
Lai gan “AfD” ieguvusi otro vietu, tai ir maz izredžu iekļūt valdībā, jo pārējās lielās partijas solījušas veidot tā saukto “ugunsmūri” pret “AfD” un uzsvērušas, ka nesadarbosies ar galēji labējiem.
“AfD” līdere Alise Veidele jau paziņojusi, ka pēc četriem gadiem parlamenta vēlēšanās “AfD” noteikti apsteigšot kristīgos demokrātus un izcīnīšot pirmo vietu.
Paredzams, ka par nākamo Vācijas kancleru kļūs kristīgo demokrātu līderis Mercs, kurš varētu izveidot tā saukto “lielo koalīciju” ar sociāldemokrātiem. Ja būs nepieciešams, koalīcijā kā trešo partneri varētu iesaistīt zaļos, lai gan pret to iebilst CDU māsas partija CSU.
Pašlaik nav skaidrības arī par līdzšinējā kanclera Olafa Šolca politisko nākotni; iespējams, sociāldemokrātu līdera postenī viņu varētu nomainīt tagadējais aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss.
Vairākumam parlamentā būs nepieciešamas 316 deputātu balsis. Gadījumā, ja 5% barjeru nepārvarēs brīvie demokrāti un BSW, kristīgajiem demokrātiem un sociāldemokrātiem varētu pietikt balsu, lai divatā veidotu “lielo koalīciju”. Bet ja uz 5% robežas balansējošās partijas tomēr būs iekļuvušas parlamentā, CDU un SPD divatā var nepietikt balsu koalīcijas izveidošanai un palīgā, visticamāk, nāksies aicināt zaļos.
Mercs sola turpināt atbalstu Ukrainai
Mercs iepriekš izteicies, ka uzvaras gadījumā mēģinās izveidot valdību līdz Lieldienām, kas gaidāmas 20. aprīlī. Līdzšinējā pieredze gan rāda, ka koalīcijas veidošana varētu neveikties tik raiti: 2021. gadā Šolcam bija vajadzīgi divarpus mēneši, savukārt pēc 2017. gada vēlēšanām Angelai Merkelei vajadzēja gandrīz pusgadu, lai vienotos par kristīgo demokrātu un sociāldemokrātu “lielo koalīciju”.
69 gadus vecais Mercs jau bija Vācijas kristīgo demokrātu līderis pirms Merkeles (no 2000. līdz 2002. gadam), bet viņas valdīšanas laikā turējās ēnā.
Kanclera amatā Mercs sola atdzīvināt Vācijas ekonomiku, samazināt birokrātiju, ieviest krietni stingrāku imigrācijas politiku, kā arī turpināt Vācijas atbalstu Ukrainai tās cīņā pret Krievijas agresiju.
Paredzams, ka Mercs būs stingrāks Ukrainas atbalstītājs, nekā bija Šolcs; viņš arī atbalsta tālās darbības raķešu “Taurus” piegādāšanu Ukrainai, kam pretojās Šolcs.
Vācija ir otrā lielākā palīdzības sniedzēja Ukrainai. Vāciešu atbalsts Ukrainai būs īpaši svarīgs, ņemot vērā, ka ASV, kas līdz šim nodrošināja lielāko palīdzību, pēc Donalda Trampa nākšanas pie varas sliecas norobežoties no atbalsta Ukrainai.
Svētdien vakarā TV diskusijā pēc vēlēšanām Mercs atzina, ka Eiropas liktenis Trampa valdībai ir vienaldzīgs, tādēļ eiropiešiem nekavējoties jāstiprina pašiem savas aizsardzības spējas, lai Eiropas drošība nebūtu atkarīga no ASV.
Laikraksta “Süddeutsche Zeitung” redaktors Florians Eders atzīst, ka daudziem vāciešiem šobrīd ir sajūta, ka viņu valsts vairs nedarbojas tā, kā vajadzētu un kā viņi ir iepriekš pieraduši.
“Tas sākas ar brīdi, kad jūs no rīta lielajās pilsētās vēlaties izmantot sabiedrisko transportu. Vācijas dzelzceļa kompānija ir bēdīgi slavena ar nemitīgu kavēšanos. Vilcieni pietur tur, kur tiem nevajag, un nepietur tur, kur vajag, tie tiek atcelti. Šveicieši pat atteikušies tos ielaist savā valstī.
Sociālajā jomā pastāv sajūta – pamatota vai ne –, ka cilvēkiem vairs nevajag strādāt un ka valsts viņiem tāpat nodrošina komfortablu dzīvi.
Bieži vien tās ir sajūtas, kas nav pamatotas ar faktiem. Bet mēs zinām, ka sajūtas var kalpot kā spēcīgs pamudinājums, lai piedalītos vēlēšanās.”
Tādēļ šobrīd daudzi vēlētāji liek lielas cerības uz nākamo valdību un cer, ka tā rīkosies izlēmīgāk.
