Vizīte, par kuru ziņoja interneta medijs “Politico” un Vācijas tabloīds “Bild”, notika trīs dienas pēc Kristīgo demokrātu savienības (CDU) un tās Bavārijas māsaspartijas Kristīgi sociālās savienības (CSU) uzvaras Bundestāga vēlēšanās.
Bija gaidāms, ka šīs vizītes gaitā tiks apspriesta ASV politikas maiņa attiecībā pret karu Ukrainā, kā arī Eiropas aizsardzība.
Mercs trešdienas vakarā ievietoja sociālo mediju platformā “X” savu un Makrona fotogrāfiju, pateicoties Francijas līderim par viņa draudzību un uzticību Vācijas–Francijas attiecībās.
Vielen Dank, lieber @EmmanuelMacron, für Deine Freundschaft und Dein Vertrauen in die deutsch-französischen Beziehungen. Zusammen können unsere Länder Großes für Europa erreichen.
Merci beaucoup, cher @EmmanuelMacron, pour ton amitié et la confiance que tu accordes aux relations… pic.twitter.com/eXv0tWqQ3h — Friedrich Merz (@_FriedrichMerz) February 26, 2025
“Mūsu valstis kopā var sasniegt dižas lietas Eiropai,” rakstīja Mercs.
Noprotams, ka abi apsprieduši gan Krievijas karu Ukrainā, gan Eiropas drošību mainīgās ASV ārpolitikas ēnā. Mercs iepriekš bija izteicies, ka Francijai vajadzētu zem tā dēvētā kodollietussarga iekļaut arī Vāciju. Jautājums par kodolgarantijām kļuvis aktuāls, kopš izskanējušas ziņas, ka ASV varētu samazināt savu klātbūtni Eiropā.
“Mums ir jārunā ar britiem un frančiem, abām Eiropas kodolvarām, par dalīšanos ar šīm spējām vai vismaz kodoldrošību. Francijas valdība par to interesējusies jau iepriekš, bet šie jautājumi Vācijas valdībā palikuši neatbildēti,” teica Mercs.
Šis bija Merca pirmais ārvalstu brauciens, kopš CDU un CSU bloks svētdien uzvarēja vēlēšanās, iegūstot 28,5% balsu.
Sarunas par koalīcijas veidošanu ar aizejošā kanclera Olafa Šolca vadīto Vācijas Sociāldemokrātu partiju (SPD) sāksies Eiropai kritiskā laikā, kad līderi ir nobažījušies, ka ASV prezidents Donalds Tramps varētu noslēgt miera vienošanos ar Krieviju bez Eiropas iesaistīšanas.
Makrons, pirmdien apmeklējot Balto namu, uzstāja, ka nekāda vienošanās nevar tikt noslēgta bez Ukrainas piekrišanas. Francijas prezidents trešdien videokonferencē informēja Eiropas Savienības (ES) līderus par savām sarunām ar Trampu šīs vizītes laikā.
Trešdien arī tika ziņots, ka Šolcs nav uzaicinājis Mercu pavadīt viņu uz ES samitu, kas martā notiks Briselē.
Mercam nav nepieciešama stažēšanās valdībā vai rociņas turēšana, paziņoja Šolca preses pārstāvis Štefens Hebestreits. Viņš apstiprināja, ka Šolcs neņems Mercu līdzi uz samitu 6. martā, kad ES līderi gatavojas apspriest izmaiņas ASV politikā attiecībā uz karu Ukrainā.
“Demokrātiskās valstīs valdības maiņa ir ļoti izplatīta parādība,” norādīja Hebestreits, piebilstot, ka būtu ļoti nepraktiski, ja visu ES dalībvalstu līderi sāktu vest uz sanāksmēm savus sekotājus.
Šolcs paliks kanclera amatā līdz jaunās Merca valdības izveidošanai.
KONTEKSTS:
Vācijas parlamenta vēlēšanās 23. februārī uzvarēja kristīgo demokrātu apvienība (CDU/CSU), kas saņēma 28,6% balsu un 208 vietas parlamentā.
Pirmstermiņa vēlēšanas nācās rīkot, jo pagājušā gada nogalē izjuka līdzšinējā valdošā koalīcija, kurā darbojās sociāldemokrāti, brīvie demokrāti un zaļie.
Paredzams, ka nākamo valdību veidos kristīgo demokrātu un sociāldemokrātu koalīcija. Abiem šiem spēkiem kopā būs 328 no 630 vietām parlamentā.
Galvenais pretendents uz Vācijas kanclera posteni ir kristīgo demokrātu līderis Frīdrihs Mercs. Viņš solījis, ka mēģinās izveidot valdību jau līdz Lieldienām (20. aprīlim).
Kanclera amatā Mercs sola atdzīvināt Vācijas ekonomiku, samazināt birokrātiju, ieviest krietni stingrāku imigrācijas politiku, kā arī turpināt Vācijas atbalstu Ukrainai tās cīņā pret Krievijas agresiju.
Parlamenta vēlēšanās ievērojamus panākumus guvusi nacionālistu partija “Alternatīva Vācijai”, kas divkāršojusi saņemto balsu skaitu un ieguvusi 152 vietas parlamentā. Taču šai partijai būs liegta iespēja piedalīties valdības veidošanā, jo citas partijas atteikušās sadarboties ar galēji labējiem.
