Ir klusa pēcpusdiena Černihivā – Ukrainas ziemeļos. Šobrīd neskan gaisa trauksme, un tas nozīmē – parastu, mierīgu pēcpusdienu, kas kara plosītājā valstī tiek ļoti novērtēta. Daudzstāvu dzīvojamo ēku kvartālā vidū bērni spēlē futbolu, mammas ar bērnu ratiņiem pastaigājas, bet sirmgalvji sildās pavasara saulītē.
Palīdzība ir nepieciešama daudziem
Esmu ieradusies Černihivas Svētās Olgas sieviešu centrā un tiekos ar centra vadītāju Olgu Stanovsku. Šī organizācija Černihivā sniedz psiholoģisko un sociālo palīdzību sievietēm un bērniem, kas cietušas karā.
Pie sienas redzams liels Latvijas karogs.
Černihivas Svētās Olgas sieviešu centra vadītāja Olga Stanovska Foto: Indra Sprance, Latvijas Radio
“To mums atveda Latvijas vēstnieks, uzdāvināja. Teica, ka ar šo karogu sagaidīja mūsu prezidentu, kad viņš bija Latvijā,” stāsta Olga.
Sievietes šajā centrā var saņemt gan sociālā darbinieka, gan jurista, gan arī psiholoģisko atbalstu, kas pilnapmēra kara ceturtajā gadā ir īpaši svarīgs. Cilvēku, kam nepieciešams šāds atbalsts, ir daudz.
“Mūsu Černihivas reģions – te droši vien var iziet uz ielas un aprunāties ar jebkuru. Visdrīzāk, katrs no viņiem būs kara dēļ nonācis kādos sarežģītos apstākļos. Daudziem cilvēkiem ir izpostīti īpašumi, kāds no tuviniekiem karo, kāds – pazudis bez vēsts, kāds – kritis. Ļoti daudz sarežģītu situāciju.”
Atbalsts sievietēm biznesa uzsākšanai
Naudu psihologu un juristu pakalpojumu apmaksai centrs piesaista, īstenojot dažādus projektus, taču līdz ar ASV lēmumu apturēt starptautiskā humanitārā atbalsta programmas ievērojami palielinājusies konkurence finansējuma piesaistei no citiem donoriem.
“Šobrīd maijā esam uzsākuši jaunu starptautiskas pareizticīgo kristiešu organizācijas finansētu projektu, kas ir vērsts uz atbalstu iekšēji pārvietotajām sievietēm un cilvēkiem, kuri šobrīd atrodas sarežģītos sadzīves apstākļos. Projekta ietvaros tiks stiprinātas sieviešu zināšanas ekonomikā un biznesa attīstībā.”
Kā stāsta Olga, sievietes ne tikai divus mēnešus apgūs biznesa pamatus, bet arī pēc kursu noslēguma tiks pie mikrograntiem nepilnu 2000 eiro vērtībā. Centrs gribētu šī projekta īstenošanas laikā uzņemties rūpes par sieviešu bērniem, kamēr mammas mācās, taču tam šobrīd nav naudas.
“Mēs šobrīd meklējam donorus, kas palīdzētu mums organizēt šo virzienu. Ja sieviete atnāk uz šīm nodarbībām, tas nozīmē mācības uz pusi dienas. Ja sievietei ir bērns, viņu vajag kaut kur atstāt.”
“Es baidos nomirt bez mammas”
“Mums būtu vajadzīgs pedagogs, kas darbotos spēļu istabā – jūs redzējāt, cik labi tā ir iekārtota. Nepieciešams arī bērnu psihologs un logopēds. Logopēds ir ļoti pieprasīts, jo bērnu ar problēmām ir ļoti daudz, bet logopēda pakalpojumi – īpaši maksas iestādēs – ir ļoti dārgi.”
Černihivas sieviešu atbalsta centra vadītāja Olga Stanovska Foto: Indra Sprance, Latvijas Radio
Kad finansējums logopēdam vēl bija, pie speciālista veidojušās rindas. Tagad centrs to vairs nevar nodrošināt, kaut arī šāda veida palīdzība būtu jāturpina ilgāku laiku. Bērniem nepietiek ar īsu kursu, ar viņiem ir jāturpina strādāt.
“Ilgu laiku paņem runas prasmes atjaunošana, ja bērns ir sācis raustīt valodu. Šādas problēmas var rasties jebkura vecuma bērnam – arī pusaudžiem, ja, piemēram, viņiem kaut kur blakus ir atlidojis lādiņš. Mēdz būt, ka pat pieaugušie pēc tam sāk raustīt valodu.”
Kā stāsta Olga, arī pašiem pilnapmēra kara apstākļos nav viegli, bet visgrūtākais ir noskatīties uz bērnu ciešanām.
“Periodiski mēdz būt ļoti spēcīgi uzlidojumi un īpaši no tiem rajoniem, kas ir tuvāk uzlidojumiem, pēc tam pie mums nāk liels skaits klientu. Bērniem ir lielas bailes gan par sevi, gan par saviem tuviniekiem. Mums bija viena meitene nodarbībā – sākās gaisa trauksme, bet viņas mamma vēl nebija viņai atnākusi pakaļ. Mēs visus bērnus novedām mūsu patvērumā, bet meitene sāka raudāt. Mēs prasam – kas notika? Viņa atbild: “Es baidos nomirt bez mammas”.”
Vienmēr gribas ticēt labākajam
Olgai ir grūti par to runāt. Asaras sprāgst ārā. Ir sāpīgi redzēt gan bērnu psiholoģiskos pārdzīvojumus, gan tos, kuri Krievijas uzbrukumos fiziski sakropļoti.
“Mums ir ģimene – viņi 2022.gada martā gribēja aizbraukt. Viņi izgāja no dzīvokļa, lai sanestu mantas automašīnā, un atlidoja lādiņš. Gāja bojā viņu deviņus gadus vecais bērns, bet paši palika par invalīdiem. Viņiem ir ļoti smagi. Bet mēs ar viņiem strādājam. Ar mammu un tēti strādā psihologs.”
Vaicāju Olgai, kādi ir viņas novērojumi Černihivā pilnapmēra ceturtajā gadā – vai saskata gaismu tālumā, ka kaut kas varētu mainīties uz labo pusi?
“Ziniet, gaisma vienmēr ir un gribas ticēt labākajam. Bet cilvēki jau ir tik ļoti pieraduši dzīvot zem uguns… Dzīvi nevar nolikt uz pauzes. Dzīve turpinās. Bērni aug,” secina Olga.
Černihivas sieviešu atbalsta centra vadītāja Olga Stanovska Foto: Indra Sprance, Latvijas Radio
“Pateicoties sabiedriskajām organizācijām, labdarības fondiem daudziem mūsu cilvēkiem ir atjaunotas mājas. Es pati dzīvoju tādā rajonā, kas 2022. gadā bija tā dēvētajā “pelēkajā zonā”. Tur bija ļoti daudz iznīcinātu māju, bet, pateicoties visām organizācijām un visām tautām, kas palīdz Černihivas apgabalam, kādi 80% māju jau ir atjaunoti. Tas ir ārkārtīgi svarīgi, ka jūti atbalstu. Ka neesi palicis viens.”
Palīdzēt centram turpināt nodrošināt Černihivas bērniem psihologa un logopēda pakalpojumus var gan caur Latvijas centru “Marta”, kas ir Černihivas centra sadarbības partneri, gan pa tiešo.
