Viņš ieradies Latvijā, lai prezentētu savu jaunāko grāmatu, kurā atklāj Krievijas drošības dienestu varas pārņemšanas vēsturi jau kopš 1917. gada revolūcijas.
Ar vēsturnieku sarunājās LTV Ziņu dienesta korespondents Kristaps Vanags.
Kristaps Vanags: Jūs jau 1990. gados rakstījāt, ka Krievija transformējas no Sarkanā terora valsts par mafijas valsti. Kā Jūs raksturotu šī brīža Putina režīmu? Vai Krievija jau kļuvusi par mafijas valsti vai joprojām ir procesā?
Jurijs Felštinskis: Kad Putins nāca pie varas un kļuva par prezidentu, neviens īsti nezināja, kas viņš tāds ir. Visi, protams, zināja, ka viņš bija Federālā drošības dienesta (FDD) direktors, pirms kļuva par premjerministru un pēc tam par prezidentu. Taču ne pārāk daudz cilvēku saprata, ka viņš kļuva par prezidentu šī drošības dienesta interesēs un principā ar tā palīdzību.
Ir svarīgi saprast, ka Putins pie varas Krievijā nav tas pats, kas Kadirovs pie varas Čečenijā vai Lukašenko Baltkrievijā. Putins pie varas Krievijā ir kā Federālā drošības dienesta pārstāvis.
Tāpēc arī mūsdienās mums ir tik daudz problēmu ar Krieviju. Un tieši tāpēc es uzskatu, ka Putina aizvākšana no skatuves problēmu neatrisinās.
Jo 2000. gadā Federālais drošības dienests pārņēma varu Krievijā kā institūcija. Taču atšķirībā no VDK (Valsts drošības komitejas) padomju laikos, kad tas kontrolēja visu Komunistisko partiju un viņiem bija liels budžets, tagad viņiem ir kontrole pār visiem Krievijas resursiem. Un tāpēc viņiem ir pietiekami daudz naudas, lai karotu Ukrainā.
Un tieši tāpēc tas nav tikai Putina karš, bet visa Federālā drošības dienesta karš.
Kā jūs raksturotu Federālā drošības dienesta uzbūvi šobrīd? Vai tas mēģina pārveidoties par kādu huntai līdzīgu varu vai joprojām turpina darboties slepeni, no aizkulisēm, lai neviens neredz viņu darbības?
Tā ir sava veida hunta, jo tradicionālā hunta ir militārpersonas, kas pārņem varu valstī ne vienmēr likumīgā ceļā. Un tas notiek Krievijā, jo tie ir pārsvarā vecie VDK darbinieki. Un viņi plāno šo varu saglabāt ilgi. Viņi jums noteikti atbildēs, ka Putins plāno dzīvot vismaz līdz 150 gadu vecumam.
Viņi šo varu neatdos, jo savā kontrolē nu ir pārņēmuši visu valsti. No viņu skatpunkta viņiem klājas labi. Viņi turpina šo karu, kas ir pāraudzis par pastāvīgu karu. Un šādi viņi var karot arī mūžīgi.
Viņiem pietiek naudas, pietiek ieroču, pietiek arī cilvēkresursu. Viņiem ir arī kodolieroči, tāpēc zina, ka neviens neplāno viņiem uzbrukt. Tāpēc vienīgā vara, kas tos var iznīcināt, ir Ukrainas armija.
Taču, kā jau mēs zinām, šim mērķim Ukrainai vajadzīgs Eiropas atbalsts. Ideālā variantā ASV atbalsts. Taču, pateicoties Donaldam Trampam, vismaz tuvākajā laikā šis atbalsts ir zudis. [..] Un, ja vien frontē nenotiks kaut kas dramatisks, nekas nemainīsies. Manuprāt, vienīgais dramatiskais notikums būtu triecieni Maskavai. Šī ir vienīgā iespēja, kā patiesi varētu Krievijā izmainīt attieksmi pret Putinu. Taču Maskava šo karu nav jutusi. Tie, kas dzīvo Krievijā vai ir dzīvojuši Padomju Savienībā, zina, ka šī valsts, lai cik milzīga tā nebūtu, patiesībā ir vienas pilsētas valsts. Un, kamēr Maskava šo karu nejutīs, nekas nemainīsies.
Jūs teicāt, ka tikai Ukrainas armija var mainīt varu Krievijā. Kā jūs raugāties uz rietumvalstu cerībām, ka varbūt pati Krievijas sabiedrība, vismaz šobrīd klusējošā sabiedrības daļa, varētu sacelties?
Vai ir tāda iespēja? Redziet, PSRS, kad tur valdīja Staļins, bija pilnībā slēgusi robežas. Viņš izmantoja teroru, lai kontrolētu iedzīvotājus.
Putins izmanto pavisam citu stratēģiju. Viņš ir atstājis robežas atvērtas, Krievijā nav arī nāvessoda. Principā Putins atļauj visiem, kam kaut kas nepatīk, emigrēt prom no šī režīma.
Un tieši tāpēc jūs Krievijā neredzat neapmierinātību ar režīmu. Jo tie, kam tas nepatīk, kas iebilst pret karu, viņu tur vairs nav. Tas nenozīmē, ka visi palikušie atbalsta karu, taču absolūtajam vairākumam nav nekādu pretenziju pret to. Viņi dzīvo gana ērti šādā Krievijā. Protams, ir daži drosmīgie, kas iziet ielās, lai protestētu, taču tas ir pavisam niecīgs skaits. Ar viņiem nepietiek, lai radītu kritisko masu režīma maiņai.
