Paziņojums seko pēc tam, kad ceturtdien Kijivā ieradās ASV amatpersonas, lai iepazīstinātu Ukrainas pusi ar piedāvātā plāna detaļām.
“Miers ir vajadzīgs, un mēs novērtējam prezidenta Trampa un viņa komandas centienus, kuru mērķis ir atjaunot drošību Eiropā,” vēsta Zelenskis.
Zināms, ka Trampa piedāvātais plāns paredz būtisku piekāpšanos no Ukrainas, tostarp atteikšanos no savām teritorijām un armijas spēju samazināšanu.
Krievija pieprasa visu Donbasu
Miera plānā atspoguļotas Krievijas prasības iegūt savā kontrolē visu Doneckas un Luhanskas apgabalu teritoriju, arī to daļu, kas pašlaik ir Ukrainas spēku kontrolē.
Ja Ukrainas spēki no tām atkāptos, šīs teritorijas tiktu uzskatītas par demilitarizētu zonu un Krievija tur nevarētu izvietot karaspēku.
Divos citos Ukrainas apgabalos – Hersonas un Zaporižjas – pašreizējā frontes līnija lielākoties tiktu iesaldēta, un šo zemju atdošana vienai vai otrai pusei būšot atkarīga no sarunām.
Saskaņā ar Trampa plānu ASV un citas valstis atzītu Krimu un Donbasu par “de facto” Krievijas teritoriju, bet Ukrainai tas netiktu lūgts.
Ziņu aģetūra “Bloomberg” vēsta, ka tā sauktais miera plāns cita starpā ietver Rietumu sankciju atcelšanu pret Krievijas Federāciju un Krievijas kara noziegumu izmeklēšanas pārtraukšanu.
Plānā esot iekļauta prasība samazināt Ukrainas armiju un tās kaujas spējas uz pusi un atteikties no jaudīgākajiem ieročiem – tajā skaitā no tālas darbības radiusa raķetēm, lidmašīnām, ko Ukraina ir saņēmusi no Rietumu partneriem kara laikā.
Neskaidrās drošības garantijas
Dokumentos arī esot punkti par krievu valodas un Krievijas Pareizticīgās baznīcas statusa atjaunošanu Ukrainā pēc kara beigām.
Tas viss esot apmaiņā pret ASV atbalstītām drošības garantijām, kuru mērķis ir nodrošināt, ka Krievija nevar turpināt iebrukt Eiropā vai paplašināt savu karu. Pagaidām nav skaidrs, ko tas nozīmētu praktiski; vai tā būtu ASV spēku klātbūtne Ukrainā, ko Tramps vienmēr ir noliedzis.
Eksperti spriež, ka šis plāns atbalso daudzas no Krievijas prasībām pirms 2022. gada iebrukuma Ukrainā un tas izskatās pēc uzaicinājuma Krievijai atgriezties Ukrainā nedaudz vēlāk.
Ukrainas amatpersonas atturējušās publiski kritizēt Trampa piedāvāto plānu.
Ukrainas prezidenta biroja paziņojumā sociālajos medijos teikts, ka ASV sagatavotais miera plāna projekts varētu aktivizēt diplomātiju.
Kremlis izmanto Ukrainas vājuma brīdi
Kā ziņo ASV portāls “Axios”, atsaucoties uz kādu anonīmu ASV amatpersonu, Ukrainas prezidents Zelenskis un ASV armijas sekretārs Dens Driskols esot vienojušies par “agresīvu grafiku” plāna parakstīšanai.
Izdevums atsaucas arī uz kādas citas ASV amatpersonas pausto, ka Trampa administrācijas pārstāvji gan trešdien, gan ceturtdien mēģinājuši pārliecināt Ukrainu un tās sabiedrotos Eiropā, ka to nostājas tikšot ņemtas vērā dokumentā.
3min
Ukrainas izdevums “Kyiv Independent” tikmēr spriež, ka šajā jaunajā Trampa “miera plānā” Kremlis ir pastiprinājis savas maksimālās prasības, sajūtot ukraiņu pozīciju vājināšanos frontē un izmantojot sekas pēc liela korupcijas skandāla, kurā iesaistītas prezidentam Zelenskim tuva loka personas.
Baltā nama preses sekretāre Kerolaina Levita Ukrainas sabiedriskajam medijam apstiprinājusi avota teikto, ka Trampa administrācija pie plāna izstrādes ir strādājusi aizvadītā mēneša laikā.
ASV kongresmeņi uzsver atbalstu Eiropas drošībai
ASV Kongresā šis Trampa plāns ir jaunums, un vismaz tie kongresmeņi, ar kuriem runāja Baltijas valstu žurnālisti, ar to nebija iepazinušies.
“Runāt par Ukrainas armijas samazināšanu, liegumu būt klāt ārvalstu palīdzībai, – tas viss ir absolūti nepieņemami, ja tā ir taisnība. Man nepatīk arī tas, ka bija tiešās sarunas ar Krieviju un tur nepiedalījās Ukraina. Un tagad to visu piedāvāt Ukrainai un teikt, ka tai tagad viss ir jāpieņem? Bet es ļoti ceru, ka detaļas šajā plānā ir daudz labākas par tām, ko es dzirdu,” stāsta kongresmenis Dons Beikons no Republikāņu partijas. “Bet, ja būs tas, ko es dzirdu, tad es noteikti balsošu pret. Mēs negribam vēl vienu Nevila Čemberlena nomierināšanās plānu un 1938. gada Minheni, un citus šādus vēsturiskus piemērus. Mums ir bijušas šādas sarunas ar Vjetnamu, ar talibiem Afganistānā, un tās visas ir izgāzušās. Tā ka es par to visu runāšu, bet pirms tam es gribu redzēt plāna detaļas.”
Tam, ka Ukrainai nevajadzētu piekāpties Krievijas prasībām, piekrīt arī republikāņu kongresmenis Džo Vilsons.
“Mēs vēsturiski zinām, ka Padomju Savienība, Krievijas Federācija, kara noziedznieks Putins nekad nav ievērojuši nekādas vienošanās. Lai kādas vienošanās tiktu piedāvātas, viņi to visu tik un tā pārrakstīs. Kara noziedznieks Putins ir skaidri pateicis, ka grib atjaunot Padomju Savienību, un to turpina,” norāda Vilsons.
“Bet man ir absolūta uzticība prezidentam Trampam, jo viņš ir izvietojis spēkus Polijā, viņš nobloķēja “Nord Stream 2”, viņš ir nosūtījis “Javelin” raķetes Ukrainai, lai censtos apturēt iebrukumu, tā kā Tramps saprot mieru caur spēku. Un, lai kādas arī būtu sarunas, rezultātam ir jābūt, lai Baltijas valstis un Ukraina tiktu aizsargātas kā brīvas un neatkarīgas valstis.”
Kallasa: Spiediens jāizdara uz agresoru
Izdevums “The Wall Street Journal” vēsta, ka ASV valsts sekretārs Marko Rubio piektdien plāno pārrunāt Vašingtonas sagatavoto miera plānu ar Eiropas amatpersonām nacionālās drošības jautājumos.
Eiropas Savienības amatpersonas uzsver, ka eiropieši vienmēr ir atbalstījuši ilgstošu un taisnīgu mieru, un tāpēc atzinīgi vērtē jebkādus centienus to sasniegt, taču, lai miera plāns izdotos, tam ir nepieciešama gan ukraiņu, gan eiropiešu līdzdalība.
2min
“Pirmkārt, mēs apspriedām, ka spiediens jāizdara uz agresoru. Mēs neesam redzējuši nevienu piekāpšanos no Krievijas puses, un tieši viņi ir tie, kas sāka šo karu,” pēc ES valstu ārlietu ministru tikšanās uzsvēra ES galvenā diplomāte Kaja Kallasa.
“Ministri bija diezgan stabili un mierīgi par šo jautājumu, jo mēs to esam redzējuši iepriekš – dažādi miera plāni nevar darboties, ja eiropieši un ukraiņi tam nepiekrīt. Tāpēc šodienas diskusijās mēs koncentrējāmies uz to, ko darām mēs paši.”
KONTEKSTS:
Sarunas par iespējamo miera panākšanu Ukrainā aktivizējās pēc ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanas amatā šī gada janvārī. Viņš mēģinājis uzsākt vienpusējas sarunas ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu par Maskavas uzsāktā kara izbeigšanu, nepieaicinot Kijivu un tās Eiropas sabiedrotos.
Tas nedeva rezultātus. Vēlāk notika Trampa un Zelenska tikšanās Vašingtonā 28. februārī, kas aizritēja ļoti saspringtā gaisotnē, Tramps apsūdzēja Zelenski šķēršļu likšanā ASV mēģinājumiem izbeigt karu un pēc dažām dienām pat nolēma apturēt militāro palīdzību Ukrainai.
Krievijas un Ukrainas pārstāvji 2025. gadā vairākkārt tikušies, lai pārrunātu pamiera iespējas. Par tām tieši runājuši arī Tramps ar Putinu. Taču Kremlis katru reizi īslaicīgi noteikto pamieru pārkāpis.
2025. gada jūlija vidū ASV prezidents paziņoja, ka Krievijai ir 50 dienas laika, lai izbeigtu karu Ukrainā – pretējā gadījumā tai un tās tirdzniecības partneriem draud sankcijas. Taču 28. jūlijā ASV prezidents šo termiņu samazināja, dodot Kremlim tikai 10 līdz 12 dienas šim uzdevumam. Tramps pavēstīja, ka Putins viņu ir nokaitinājis un ilgāk vilcināties vairs nav vērts.
2025. gada 15. augustā Tramps un Putins tikās Aļaskas pilsētā Ankoridžā, lai apspriestu iespējamo pamieru Ukrainā. Sarunas beidzās bez rezultāta, Putinam uzstājot uz Ukrainas kapitulāciju.
Trīs dienas vēlāk Vašingtonā, ASV ieradās arī Zelenskis un ES līderi, lai apspriestu pamiera iespējas un drošības garantijas Ukrainai pēc kara beigām.
4. septembrī “Labas gribas koalīcijas” valstis Parīzē pieņēma kopīgu lēmumu par drošības garantijām Ukrainai. Drošības nolūkos detaļas netiek izpaustas, tomēr rietumvalstu vadītāji pauduši viedokli, ka drošības garantijās būs iekļauta Ukrainas armijas stiprināšana, sabiedroto karavīru nosūtīšana miera uzturēšanai, kā arī ASV iesaistīšana drošības saistībās.
