Latvijas pārtikas nozarei ir potenciāls. Pārtikas industrija Latvijā veido aptuveni 20% no kopējā preču eksporta un ir nozīmīgs ekonomikas dzinējspēks. Tāpēc ir būtiski šo nozari attīstīt, un tas var notikt, sadarbojoties gan uzņēmējiem, gan zinātniekiem. Uz to arī bija vērsts “StartUp” festivāls Daugavpils Universitātē. Primāri tas interesē pašus pārtikas ražotājus, atzina Lauku tīkla Krāslavas biroja… More
ĪSUMĀ: Strādā pie bāzes pensijas ieviešanas Pašlaik vecuma pensiju saņem vairāk nekā 430 tūkstoši iedzīvotāju. Katru gadu darba tirgu pamet lielāks skaits cilvēku, nekā tajā ienāk, un šī plaisa palielinās. Tas nozīmē, ka nākotnē varētu samazināties sociālās iemaksas valsts budžetā un jādomā, kur ņem naudu nākotnes pensionāru uzturēšanai. Labklājības ministrijā (LM) skaidroja, ka pensiju sistēma… More
Transporta enerģijas likums pēc būtības paredz nacionālā līmenī regulēt tā sauktā zaļā kursa apņemšanos, ar ko Latvija piekritusi būtiski mazināt izmešus. Taču Latvijas gadījumā problēma ir tā, ka lielākā daļa ir uzlikta transporta pleciem. Tā vērtēja likumprojekta ziņotājs deputāts Andris Kulbergs no “Apvienotā saraksta”. “Transports nozīmē 82% to, kas brauc pa ielu. Tur ir gan… More
Dānija prasībā apgalvoja, ka ES pārsniedz savas pilnvaras un tieši iejaucas darba samaksas noteikšanā blokā. Lai gan Dānija apgalvoja, ka minimālās algas noteikšana ir katras dalībvalsts suverēna kompetence un ES tajā nevar iejaukties, ES Tiesa secināja, ka direktīva neveido “tiešu ES iejaukšanos”. Tāpat tika noraidīts Dānijas arguments, ka direktīva tika pieņemta uz nepareiza juridiskā pamata. … More
Tirgus izpēte paredz, ka gan trolejbusiem, gan tramvajiem jābūt ar zemo grīdu. Tramvaju ietilpībai jābūt vismaz 180 pasažieru, un to garums drīkstētu sasniegt 42 metrus. Savukārt trolejbusu parkam paredzēts papildinājums ar 100 jaunām vienībām. Tie būtu 50 trolejbusi (12 metrus gari, vismaz 70 pasažieri) un 50 trolejbusi ar divām vai trīs sekcijām (18 un 24… More
“Laikam īsti ne,” par to, vai memorands darbojas, atbildēja Ašeradens. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka pārtikas cenu pieaugums ir problēma ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Ekonomikas zonā. “Pārtikas cenu inflācija ir ļoti nepatīkama problēma. To izjūt visi, bet visvairāk tas skar iedzīvotājus ar zemiem ienākumiem,” vērtēja ministrs. Līdzīgus secinājumus par pārtikas cenu mazināšanas memoranda ietekmi pagājušajā… More
Pārtikas cenu kāpums Latvijā joprojām ir jūtams – lielākā daļa iedzīvotāju saskaras ar nepieciešamību pielāgot savus patēriņa paradumus un rūpīgāk plānot iepirkumus. Kopumā 25% aptaujāto atzina, ka pārtikas izdevumi būtiski pieauguši, bet vēl 30% tos raksturo kā “nedaudz pieaugušus”. Vēl 23% norādījuši, ka izdevumi ir auguši, taču viņi joprojām var atļauties iegādāties visu kā iepriekš…. More
Abām valstīm ir vairākas energoresursu piegāžu alternatīvas Pagājušajā nedēļā Orbāns pēc vizītes Baltajā namā paziņoja, ka viņa valstij piešķirts izņēmums no ASV sankcijām par Krievijas energoresursu importu. Orbāns tikšanās laikā ar Donaldu Trampu panācis vienošanos, kas ļaus Ungārijai turpināt iegādāties gan Krievijas gāzi pa “TurkStream” cauruļvadu, gan naftu pa cauruļvadu “Družba”. “Viens no šodienas jautājumiem ir skaidri… More
Demonstrācijas organizē Rumānijas Nacionālais arodbiedrību bloks, kuru veido desmitiem arodbiedrību, un tās norisinās laikā, kad Rumānijas valdība plāno ieviest taupības pasākumus, lai samazinātu budžeta deficītu. Starp valdības taupības pasākumiem paredzēti nodokļu palielinājumi, valsts sektorā strādājošo algu un pensiju iesaldēšana, kā arī valsts izdevumu samazināšana un darbavietu likvidēšana valsts sektorā. Rumānijas budžeta deficīts pērn pārsniedza 9%… More
ĪSUMĀ: Protestējot pret ministrijas plāniem palielināt veterināro sertifikātu izsniegšanas pakalpojuma cenu, gaļas liellopu audzētāji pirms gada pie Zemkopības ministrijas izkrāva kūtsmēslus. Lopkopji uzsvēra, ka nozarei sertifikātu cenu palielināšana radīs būtiskas izmaksas un graus konkurētspēju. Pakalpojumam uz šo gadu tika piemērota atlaide, un jautājumu bija plānots vēl pārskatīt darba grupā. Tomēr gada laikā nekāds dialogs par plānotajām izmaiņām… More
No 2026. gada 1. janvāra AST valdē strādās valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis un valdes locekļi Arnis Daugulis, Imants Zviedris un Gatis Junghāns. Darbu AST valdē atstās Ilze Znotiņa. Uzņēmumā norādīja: lai nodrošinātu efektīvu funkciju pārvaldību jaunajā valdes sastāvā, AST plānotas strukturālas izmaiņas, ievērojot valdes locekļu kompetences un atbilstoši sadalot virzienu atbildības jomas. Kā norādīja “Augstsprieguma tīkla”… More
“Mūsu pārtikas tirgū ir kaut kādas problēmas. Ja mēs paskatāmies relatīvi pret citām Eiropas valstīm un pārtikas cenu līmeni, mēs ilgus gadus bijām ap 20. vietu Eiropā pēc pārtikas cenu līmeņa, kas lielā mērā ir tur, kur mūsu ienākumi, jo tām cenām ilgākā laika periodā jākorelē ar ienākumiem. Un tad 2023. gadā un 2024. gadā mēs… More
