Tehnoloģijas un zinātne

Starptautiskā projektā Lielbritānijas galvaspilsētas Londonas Kjū karaliskajā botāniskajā dārzā iesaistījās 279 zinātnieku komanda, kas veica ģenētiskās informācijas analīzi vairāk nekā 9500 ziedošiem augiem. Kjū karaliskā botāniskā dārza pētnieks Aleksandrs Zuntini skaidroja: “Kad Darvins izstrādāja evolūcijas teoriju, viņš nezināja par DNS. Gēni toreiz vēl nebija zināmi. Tagad, kad mums ir instrumenti, lai objektīvi rekonstruētu šo vēsturi,… More

Zeme ir veidojusies pirms vairāk nekā 4,5 miljardiem gadu. Latvijas Universitātes (LU) Pamatiežu ģeoloģijas katedras asociētais profesors Ģirts Stinkulis skaidroja: “Pat man kā ģeologam ar krietnu pieredzi liekas jocīgi: miljons gadu – kā to var aptvert un saprast? Bet ir pietiekami daudz liecību gan no organismu atliekām, gan minerāliem, to vecumu datējumu, kas ļauj pierādīt… More

Kuģošanas līdzeklis izstrādāts Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas (EEZ/N) projekta “Inovāciju centra attīstība Liepājas pilsētā” ietvaros. Peldlīdzekļa nosaukums veidots no salikteņa – latīņu valodas vārda “aqua” ar nozīmi “ūdens” un “laboratorium” ar nozīmi “laboratorija”, kas kopā veido nozīmes vārdu “ūdens laboratorija”, savukārt vietvārds “Liepāja” iekļauts nosaukumā peldlīdzekļa atrašanās vietas atpazīstamības veicināšanai nacionālā un starptautiskā līmenī…. More

Lielajā ažiotāžā ir pienācis laiks plašākam skatījumam – ko MI ekspansija nozīmē sabiedrībai? Kamēr precīzu nākotnes prognozi sniegt nevar neviens, dziļāka izpratne par tehnoloģiju un cilvēces attīstības trajektorijām var dot mums iespēju ne tikai pielāgoties, bet arī mazināt riskus un izmantot sniegtās iespējas. No agrārās revolūcijas līdz kognitīvajai automatizācijai  Reti aizdomājamies par to, kā tehnoloģijas… More

3G atslēgšana praktiski sākās jau pagājušajā gadā, sākot ar vietām, kur ir mazākais šīs tehnoloģijas lietotāju skaits. “Pagājušā gadā Kurzemes novadā tika izslēgta 3G tehnoloģija un šogad šī gada sākumā Daugavpilī, Aizkraukles, Augšdaugavas, Bauskas, Jēkabpils, Līvānu, Preiļu un Varakļānu novados,” stāstīja LMT Privātpersonu apkalpošanas dienesta direktore Ilze Saulīte. “Tele2” gan tikai to vēl grasās darīt… More

Ivars Austers: Kā tapa valodniecības zinātne? Andra Kalnača: Valodniecība kā zinātne ir viena no vecākajām nozarēm, kas izveidojusies jau 19. gadsimta vidū, turklāt balstoties uz ļoti precīzu metodoloģiju, proti, valodas faktu rūpīgu analīzi savstarpējā salīdzinājumā, un darot to tā, lai būtu pietiekami daudz gan senāku laiku, gan mūsdienu materiāla. Šī pieeja ir teju identiska eksaktajām zinātnēm,… More

Ieva Siliņa: Ko plāno sasniegt Eiropas Komisijas misija ūdeņiem? Brigita Dejus: Jau kādu laiku Eiropas Komisija ir izvirzījusi piecas dažādas misijas Eiropas līmenī. Visi Eiropas iedzīvotāja virzās uz kopējā mērķa sasniegšanu, un viena no misijām ir par ūdeni. Tai ir virkne izaicinošu mērķu un uzdevumu visas Eiropas līmenī, ieskaitot piekļuvi Vidusjūrai, okeānam, runājot ne tikai… More

Radiozondes laika prognožu veidošanā ir ļoti nepieciešamas. Latvijā tās laiž gaisā mēneša pāra datumos no Skrīveru meteostacijas.  LTV laika ziņu redaktors Toms Bricis stāstīja: “Radiozonde ir mērinstruments, kas ir piestiprināts balonam, kas ir pildīts ar kādu cēlgāzi, šķiet, ka visbiežāk izmanto hēliju. Balons paceļ šo kastīti, tādu šampūna pudeles izmēra kastīti, debesīs. Un visu laiku… More

Kā apliecina mūsu pētījuma autoru novērojumi Eiropas akadēmiskajā vidē un augstākās izglītības vai zinātnes rīcībpolitikas pamatnostādnēs, mobilitāte – pētnieku mobilitāte – ir viens no izcilas zinātnes stūrakmeņiem. To apliecina, piemēram, dažādi pieejamie granti, kas paredz uz ilgāku vai īsāku laiku kaut kur pārcelties. Arī studiju programmu novērtējumos ierasts, ka tiek prasīts: cik jums ir viespasniedzēju,… More

“Zinātnes vārdā” vadītājs Ivars Austers: Kā RTU uzsāka simulācijas vides veidošanu? Armands Šenfelds: Robots pēc būtības ir darba instruments, kas arvien vairāk aizstās cilvēku rūpnīcās. Mums institūtā ir vairāki industriālie roboti, kurus izmantojam pētot elektroenerģijas patēriņa optimizāciju. Ilgus gadus sadarbojoties ar Dīsburgas-Esenes Universitāti, noskatījām robotu-kustību simulatoru, kas tur darbojās jau 20 gadus atpakaļ. Apstākļu sakritības… More

Rihards stāsta, ka šobrīd nanodaļiņas īsti neizmanto medicīnā. Tā ir vēl joprojām ļoti svaiga tematika. “Kad tiek izstrādātas kādas jaunas zāles, ir ļoti svarīgi saprast, kas ar tām organismā notiek, jo, ja, piemēram, ir vēlme ārstēt aknas, bet izrādās, ka konkrētās zāles aiziet uz smadzenēm, tad tas nav labs iznākums. Ar nanodaļiņu palīdzību var izsekot,… More

Pulksteņu ražotājkompānijas izpilddirektors Elijs Bernheims skaidroja: “Cenu diapazons, ko mēs šobrīd tirgū uzskatām par ļoti svarīgu, ir no tūkstoša līdz trīs tūkstošiem eiro. Mēs strādājam ar patērētājiem, kas meklē eleganci un izsmalcinātus laikrāžus. Un pēc šī cenu segmenta precēm ir liels pieprasījums.” Kompānija vidusmēra pircējiem piedāvā plašu laikrāžu modeļu klāstu, tomēr lielāku vērību izstādē, protams,… More