Latest stories

  • Jaunatklātais vides izglītības centrs «Botania» priecē apmeklētājus

    Vides izglītības centrā “Botania” ar stāstiem, spēlēm, smaržām un skaņām var iepazīt dažādus augus un dabas vērtības. Nacionālā botāniskās dārza pārstāve Ludmila Višņevska norādīja: “”Botania” ir augu valstība. Šeit mēs varam uzzināt par augiem. Gan par to, ko augi dod mums, cilvēkiem, gan par to, ko mēs, cilvēki, varam dot augiem, kā palīdzēt viņiem sarežģītajos… More

  • Latvieša ceļojums uz inovāciju šūpuli: Silīcija ielejas noslēpumi un mācības

    Apkārtne, kurā dzīvo Marks Zakerbergs. 0min No augļu dārziem līdz mikročipiem – vēsturiska atkāpe Silīcija ielejas stāsts sākas jau pasen un ir slāņains kā mikročips – sarežģīti, savstarpēji saistīts un pastāvīgā attīstībā. Ko gan bija interesanti uzzināt, tas ne vienmēr ir bijis tehnoloģiju šūpulis, kā mēs to pazīstam šodien. 20. gadsimta sākumā Sanfrancisko līča un… More

  • Ķīmiķis, kas Latvijas zinātnei atvēra durvis uz pasauli. Pētera Trapenciera stāsts

    Trapencieris šobrīd Latvijas Organiskās sintēzes institūtā strādā kabinetā, kurā viņš, mācoties vidusskolā, vasaras laikā divas nedēļas pabijis praksē.  Viņš stāstīja: “Mans mātes brālis bija ķīmiķis. Man ķīmija patika no septītās klases. Mani mēģināja atrunāt, jo es biju maziņš. Teica, ka ķīmiķim vajag stipru veselību, lai varētu darboties. Katram puikam ir kaut kāda spītība.” Neskatoties uz… More

  • Hobija pārvēršana par pētniecības virzienu RTU doktorantam palīdz radīt videi draudzīgu tinti 3D drukāšanai

    Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) doktorantam Maksimam Jurinovam interese par zinātni radusies skolas laikā, kad ķīmijā izstrādājis zinātniski pētniecisko darbu.  Jurinovs stāstīja: “Pirms tam par ķīmiju man nebija ne izpratnes, ne intereses. Kā bērnam vairāk sports, sports, sports. Es uzreiz sapratu [ķīmijas] pamatus, un, kad tu saproti pamatus, ir daudz vieglāk orientēties tālāk zinātnē. Tieši tāpēc… More

  • Pētījums: Arvien agrāk atnākušais pavasaris ietekmē migrējošo putnu populācijas sarukumu

    Pētījums ar nosaukumu “Pavasara ilgums un variabilitāte modificē klimata pārmaiņu ietekmi un putnu populāciju dinamiku” sniedz vērtīgus atklājumus par sarežģīto mijiedarbību starp klimata pārmaiņu izraisītajām pavasara fenoloģijas izmaiņām un putnu populāciju dinamiku. Klimata pārmaiņu ietekmē pavasara iestāšanās laiks no gada uz gadu kļūst arvien agrāks, un līdz ar to dzīvniekiem nākas pielāgoties šīm fenoloģijas izmaiņām… More

  • Baltijas jūrā atrod, iespējams, Eiropā senāko akmens būvi

    Pētnieki uzskata, ka celtniecības laikā gandrīz kilometru garais mūris atradies pie kāda ezera vai purvā, bet pirms apmēram 8500 gadiem ūdens līmeņa celšanās dēļ nokļuvis Baltijas jūras dibenā. Būve veidota no pusotra tūkstoša dažāda izmēra akmeņiem, un tās kopējais svars pārsniedz 140 tonnas. Vācijas raidorganizācija “Deutsche Welle” atsaucas uz pētījuma autoriem un vēsta, ka līdzīgas… More

  • Pētījums, kā lauksaimniekiem saimniekot atbildīgi, – viens no gada sasniegumiem zinātnē Latvijā

    Šis pētījumus veikts pēc nozares aicinājuma un apvieno vidi, ekonomiku un augkopību. AREI vadošā pētniece Inga Jansone norādīja: “Pētījums rosina lauksaimnieku saimniekot savā zemē atbildīgi, jo galvenie izaicinājumi šobrīd ir vides saglabāšana; visi vēlamies dzīvot tīrā vidē, gribam nopelnīt, tātad tā ir ekonomika, un gribam augstas ražas – augkopība.” Šī pētījuma laikā laukkopības saimnieciskais izdevīgums,… More

  • Dīvainis vai ģēnijs? Dažreiz abi. Profesora Auziņa zinātnes sleja

    Profesora Auziņa zinātnes sleja Mārcis Auziņš: “Kādēļ lasīt manus tekstus? Man šķiet, ka dabaszinātnes mēs bieži mēdzam “ignorēt”, sakot, ka tās ir formālas, sausas un neinteresantas. Gribētos ļaut lasītājam ieraudzīt, ka tās ir daļa no mūsu dzīves – krāsainas un interesantas.” Biogrāfijas pieturzīmes: Tēvs turēja vārdu Nikola piedzima 1856. gadā serbu Ortodoksālās baznīcas mācītāja ģimenē, un… More

  • Pie Sicīlijas krastiem pasauli pēta zemūdens teleskops

    “IDMAR” zinātniskais koordinators Džakomo Katons sacīja: “Iekārta atrodas 100 kilometrus uz austrumiem no šejienes, un caur kabeli no 3500 metru dziļuma tas sniedz mums informāciju par ģeofiziku, vulkanoloģiju un bioloģiju. Tā arī parādīs, kā veidojies Visums.” Laboratorijas galvenā daļa ir vairāk nekā 500 sfēriski uztvērēji, kas aprīkoti ar tūkstošiem sensoru. Tie izvietoti vietās, kur Eiropas… More

  • VIDEO: RSU domnīca «Maģistrs – solis augstāk»

    Vieslekcijā vakara pirmajā daļā ar klātesošajiem pieredzē dalās ārsts psihoterapeits, RSU absolvents un docētājs Artūrs Miksons. Vakara otro daļu veido divas diskusijas, kuras moderē Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta žurnālists Krišs Jānis Kairis: Diskusiju dalībnieki More

  • Latvijas Universitātē rada jaunu elektrības ieguves paņēmienu kosmosa misijās

    Kā skaidroja universitātē, elektrības iegūšanas paņēmiens radīts, izmantojot divu, iepriekš kopā nesajūgtu, samērā mazpazīstamu tehnoloģiju apvienojumu vienotā iekārtā. Prototips sastāv no divām mašīnām: termoakustiskā dzinēja – iekārtas, kas kosmosā pārveidos kodoldegvielas siltumu skaņā, un ģeneratora, kas skaņu pārveido elektrībā, izmantojot šķidra metāla svārstības magnētiskajā laukā. Iekārtai nav kustīgu, dilstošu detaļu. Vienīgais, kas kustas, ir šķidrs… More

  • Latvijā ražots videospēļu kontrolieris nejauši kļūst noderīgs arī cilvēkiem ar invaliditāti

    Grundāns skaidroja, ka uzņēmuma skatījumā viņu ražotais produkts patiesībā ir kontroliera un klaviatūras apvienojums. Tā ir klaviatūra, kurai klāt ir kontroliera svira (joystick), ar kuru spēlētājs var kustēties vai darīt jebkuras citas darbības videospēlē. “Tur slēpjas tā pati klaviatūra, vienkārši mēs to izmantojam plašāk un pievienojam klāt šo kontrolieri. Visa pārējā maģija ir mūsu pašu… More