Joprojām ir novērojams akciju cenu kritums. Un pirmās biržas, kas modās ar strauju kritumu, šodien bija Āzijā, kam sekoja arī Eiropa. Turpinājies arī naftas cenu kritums. Mazinās arī ASV dolāra kurss. Vēlāk modīsies arī Volstrīta, un arī tur paredzams tālāks kritums.
Jau piektdien Volstrīta piedzīvoja lielāko akciju kursa kritumu kopš Covid-19 pandēmijas. Protams, šīs ziņas satrauc ne vienu vien. Nedēļas nogalē vairākās ASV pilsētās notika arī protesti pret Trampa politiku, bet izskatās, ka pašu galveno ievedmuitas vaininieku viņa rīcības sekas īpaši nesatrauc.
Tramps turpina aizstāvēt tarifu politiku
Tramps joprojām uzskata, ka nekādu problēmu ieviestajos tarifos nav, un joprojām turpina aizstāvēt savu politiku, salīdzinot ievedmuitu ar medikamentiem, sakot, ka dažreiz ir jālieto zāles, lai uzlabotu situāciju.
Viņš žurnālistiem apgalvojis, ka ASV atgriežas darbavietas un investīcijas, un pasaule drīz pārstāšot slikti izturēties pret ASV. Kāda žurnāliste Trampam uzdeva jautājumu par to, vai spekulācijas, ka Tramps tīši vēlējies izraisīt akciju cenu kritumu, ir patiesas.
“Manuprāt, jūsu jautājums ir ļoti stulbs.
Nevēlos, lai kaut kas kristu. Bet dažreiz ir jālieto zāles, lai kaut ko salabotu. Un citas valstis pret mums ir tik slikti izturējušās,” atbildēja Tramps.
Eksperti šķetina Trampa nolūkus
Eksperti mēģina šķetināt, kāds ir nolūks šai Trampa ievedmuitai un kāds no tā labums pašai ASV, taču šķiet, ka atduras strupceļā. ASV amatpersonas, piemēram, izvairīgi atbild uz to, vai Trampa noteiktā ievedmuita ir daļa no sarunu taktikas ar valstīm.
Lai kā arī būtu, lielā nenoteiktība turpinās viļņot tirgus, vērtēja aģentūras “Bloomberg” komentētājs Mohamads Erians:
“Ziņa numur viens no finanšu ministra – nav par ko uztraukties. Viņš domā, ka viss ilgtermiņā ir labi. Otra ziņa ir – jā, īstermiņā būs grūti, bet tas būs tā vērts, jo ievedmuita noturēsies un iegūsim lielāku peļņu, aizsardzību un cilvēki, un ražošana atgriezīsies ASV. Un tad trešā ziņa – ir 50 un vairāk valstis, kas ved sarunas. Un mēs varam nonākt pasaulē, kur ievedmuita ir vienmērīgi zema visā pasaulē.”
Ja Trampam ir bijis mērķis nosēdināt valstis pie galda un vienoties par amerikāņiem izdevīgākiem tirdzniecības nosacījumiem, tad kaut kur tas, iespējams, būs arī nostrādājis, jo, kā teica arī “Bloomberg” pārstāvis, kopš Trampa paziņojuma par ievedmuitu vairāk nekā 50 valstis un teritorijas ir sazinājušās ar Vašingtonu vēlmē uzsākt tirdzniecības sarunas.
Vairāk nekā 50 valstis sāk sarunas ar Vašingtonu
Ir dažas valstis, kuru līderi ir paziņojuši, ka dod priekšroku dialogam, nevis atriebībai, un šo valstu vidū ir, piemēram, Indija, Taivāna, Vjetnama un Izraēla.
Izraēlas premjers Benjamins Netanjahu ieradies Vašingtonā un lepni paziņoja, ka būs pirmais līderis, kurš Vašingtonā runās ar Trampu par ievedmuitu.
Savukārt Luksemburgā pirmdien pulcēsies Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu tirdzniecības ministri, kuri pārrunāšot ievedmuitas noteikšanu ASV preču importam un citu atbildes pasākumu noteikšanu, ja sarunas ar ASV neizdosies.
Sagaidāms, ka imports no Eiropas Savienības valstīm no trešdienas varētu tikt aplikts ar 20% lielu muitas nodevu. Kā par sarunām ar Briseli izteicies Tramps – runāšanas nebūšot, ja vien Eiropa katru gadu nemaksās amerikāņiem lielu naudu.
Tikmēr Eiropas Savienības ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisārs Valdis Dombrovskis (“Jaunā Vienotība”) Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” norādīja, ka kopējā tarifu ekonomiskā ietekme būs negatīva, taču tā būšot negatīvāka ASV, nevis Eiropas Savienības ekonomikai.
“Ņemot vērā, ka ASV šos tarifus uzliek ļoti plaši, ļoti daudzām pasaules valstīm, (..) uzskatām, ka šiem tarifiem būs negatīva ekonomiskā ietekme. Līdz ar to mēs esam gatavi sekām. Esam arī intensīvā kontaktā ar ASV administrāciju, lai tomēr meklētu kādus savstarpēji pieņemamus risinājumus.
Protams, ja šie risinājumi nebūs, mēs esam gatavi arī veikt atbildes soļus, tātad – uzlikt prettarifus,” pauda Dombrovskis, norādot, ka Eiropas Savienība par tarifiem pret ASV varētu lemt jau šonedēļ.
KONTEKSTS:
2. aprīlī ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka viņa valdība ievērojami palielinās ievedmuitas tarifus precēm, kas tiek ievestas ASV. Minimālais tarifs, kas tiks piemērots citu valstu produkcijai, būs 10%, taču virknei valstu būs jārēķinās ar vairākas reizes lielākiem tarifiem. Eiropas Savienības dalībvalstu produkcijai Tramps plāno piemērot 20% tarifu. Tāpat paredzēts piemērot 25% tarifu ārzemēs ražotiem automobiļiem.
Tramps uzskata, ka tarifu paaugstināšana ir nepieciešama, lai veicinātu ASV rūpniecības atdzimšanu un amerikāņiem vajadzīgās preces tiktu ražotas ASV, nevis ārzemēs. Ekonomisti gan brīdina, ka tarifu celšana izraisīs cenu kāpumu, ko amerikāņiem nāksies segt no savas kabatas.
Tramps apgalvo, ka citas valstis gadu desmitiem ir iedzīvojušās uz ASV rēķina, jo ASV daudz vairāk importē, nekā eksportē. Taču eksperti kritizējuši Trampa metodiku tarifu piemērošanai.
Trampa lēmums arīdzan izraisījis bažas par jauniem tirdzniecības kariem, jo citas valstis uz ASV tarifiem atbildēs ar savu tarifu celšanu. Tas ietekmēs arī Latvijas ekonomiku.
