Viss, kas varēja notikt, ir noticis
Šī ziema Rietumeiropā bija ne tikai aukstāka par iepriekšējām divām, bet arī iezīmējās ar vairākām pēc kārtas klusām un mākoņainām dienām, kad ne saules, ne vēja elektrostacijas neražoja elektrību, ziņoja LSM+. Daudzām ES valstīm nācās ražot elektroenerģiju, izmantojot gāzi – lai izvairītos no elektroenerģijas trūkuma. Apvienojumā ar Krievijas gāzes tranzīta pārtraukšanu caur Ukrainu tas izraisīja cenu spazmas tirgos – februāra sākumā gāzes cenas sasniedza līmeni, kas bija aizmirsts jau kopš 2023. gada pavasara. Radās tendence, kura pati sevi pastiprināja:
gāze no krātuvēm bija ievērojami lētāka nekā “tieši no tirgus”, kas noveda pie vēl straujākas rezervju izsmelšanas.
Kopš tā laika aukstums ir mazinājies, vējš ir pastiprinājies un ir atgriezusies saule. Gāzes cena ir samazinājusies, bet “OilPrice” analītiķi brīdina, ka tas nav uz ilgu laiku. Saskaņā ar Eiropas Gāzes infrastruktūras operatoru asociācijas GIE datiem uz 9. martu gāzes krājumi šobrīd veido tikai vienu trešdaļu no maksimālās uzglabāšanas jaudas – 36%. Pirms mēneša krātuves bija piepildītas aptuveni uz pusi.
Latvijas Inčukalna krātuve uz kopējā fona izskatās kā lielisks uzņēmums –
47,7% (salīdzinājumā, piemēram, ar 15% Horvātijā, 22% Francijā vai 25% Nīderlandē). Gāzes izņemšana no Inčukalna krātuves joprojām turpinās, taču jau ļoti lēni – ar tempu 0,08% diennaktī. Drīzumā to vajadzētu nomainīt ar gāzes iesūknēšanu, kā tas notiek visā Eiropā. Eiropas Komisijas normas paredz, ka krātuvēm līdz 2025. gada 1. novembrim jābūt piepildītām par vismaz 90%.
Ļoti dārgas vasaras brīvdienas
Un viss norāda uz to, ka šoreiz nākamās ziemas rezervju veidošanas sezona izrādīsies ārkārtīgi netipiska. Aģentūras “Reuters” analītiķi balstās uz to, ka ES būs nepieciešams iegādāties papildu gāzi – vismaz 250 gāzes pārvadāšanas kuģu kravas.
Tas var izrādīties samērā sarežģīts un diezgan dārgs uzdevums.
Eiropa jau tagad piedāvā labāku cenu par ASV gāzi nekā Āzijas pircēji (un vairāk nekā 80% saņem no ASV).
Papildu sašķidrinātās gāzes plūsmas, par kurām tik daudz ir runājis ASV prezidents Donalds Tramps, vēl nav materializējušās, Eiropas sankciju draudi pret Krievijas piegādēm vēl nav izslēgti no dienaskārtības, kaut arī atlikti uz nenoteiktu laiku, bet medijos pavīdējušās ziņas par iespēju atjaunot nesabojāto Krievijas gāzes cauruļvadu darbību nav apstiprinājušās.
Parasti “vasaras gāze”, ko piegādā ārpus apkures sezonas, ir lētāka nekā “ziemas gāze”, kuru piegādā sezonas laikā, taču gaidāmais pieprasījuma vilnis šo likumu ir lauzis.
“Vasaras” gāze tagad ir tikpat dārga kā “ziemas” gāze. ICE biržā 10. martā līgumi ar piegādi uz Eiropu un izpildi aprīlī (vēl salīdzinoši vēss mēnesis) tika noslēgti par 41,18 eiro par megavatstundu (MWh), savukārt tie paši līgumi augustam un septembrim tika noslēgti par 41,35 un 41,39 eiro/MWh. Starpība ir 0,17 un 0,21 eiro.
Rezervju veidošana no dārgākas gāzes nozīmēs arī augstākas cenas nākamajā aukstajā sezonā. “OilPrice” norādīja, ka situāciju varētu atvieglot Eiropas Komisijas lēmums samazināt uzglabāšanas jaudas prasības (pēc tās ieviešanas 2022. gada vasaras beigās tirgi piedzīvoja īstu cenu šoku – gāze tika tirgota par cenām virs 300 eiro/MWh, vairākas reizes dārgāk nekā gadu iepriekš). Ja tas nenotiks, var tikai cerēt, ka tirgū ienāks milzīgi jauni apjomi. Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) prognozē “milzīgu jaunu piedāvājumu vilni, kas skars starptautiskos tirgus”.
Sākotnēji – nākamā gada trešajā ceturksnī.
