BKPI viceprezidents, vadītājs Latvijā Andris Grafs informēja, ka 12% aptaujāto uzskata, ka valsts un pašvaldību uzņēmumi Latvijā tiek pārvaldīti efektīvi un strādā labi, savukārt 47% norādīja, ka daļa uzņēmumu strādā labi, bet daļa – neefektīvi. Iedzīvotāji uzskata, ka gadījumā, ja valsts budžetā trūkst līdzekļu aizsardzībai, veselībai vai izglītībai, būtu jāsamazina neefektīvi izdevumi, kā arī jāpalielina valsts uzņēmumu efektivitāte, pārvaldība un peļņa.
“Pašlaik valsts kapitālsabiedrībām ik gadu no budžeta tiek novirzīts vairāk nekā miljards eiro, savukārt paši uzņēmumi ik gadu investē no 700 miljoniem līdz 1,2 miljardiem eiro. Ja daļu no šīs summas aizstātu ar finansējumu no kapitāla tirgus un samazinātu ikgadējās publiskās investīcijas valsts uzņēmumiem, simtiem miljonu eiro varētu novirzīt kritiski svarīgām nozarēm – aizsardzībai, veselības aprūpei un izglītībai.
Aptaujas rezultāti skaidri parāda, ka iedzīvotāji pieprasa labāku valsts uzņēmumu pārvaldību, lai izvairītos no turpmākas stagnācijas un nodokļu paaugstināšanas,” pauda Grafs.
Atbildot uz jautājumu, kas valdībai un Saeimai būtu jādara, lai sabiedrība iegūtu lielāko labumu no valsts un pašvaldību uzņēmumiem, 40% norādīja, ka nepieciešams uzlabot vadītāju atlasi, nodrošinot, lai valdēs un padomēs strādā profesionāli, neatkarīgi cilvēki ar pieredzi biznesā. 25% atbalsta ideju par valsts uzņēmumu pārvaldības centralizēšanu, lai tos nepārrauga katra ministrija atsevišķi, bet viena profesionāla institūcija ar skaidru atbildību.
24% aptaujātie ļautu komerciāliem valsts uzņēmumiem piesaistīt naudu biržā – pārdodot daļu akciju, lai uzņēmumi varētu augt, strādāt eksporta tirgos un pelnīt vairāk. Tāpat 24% atbalstītu valsts un pašvaldību uzņēmumu saraksta pārskatīšanu, jo daļa uzņēmumu vairs nepilda neaizstājamu valsts funkciju un varētu darboties kā ikviens uzņēmums brīvā tirgū. Vienlaikus 21% uzskata, ka nepieciešams stiprināt padomes lielajos uzņēmumos, lai tie nebūtu politiski ietekmējami un varētu strādāt efektīvāk un caurspīdīgi.
“Neskatoties uz valdības 2023. gada deklarācijā pausto apņemšanos virzīt valsts uzņēmumus uz biržu un līdz 2027. gadam sasniegt 9% akciju tirgus kapitalizāciju, progress šajā virzienā nav panākts. Šāda situācija attālina no mērķa – nodrošināt valsts komerciālo uzņēmumu ilgtermiņa vērtības pieaugumu – un nozīmē īstermiņa politisko ambīciju celšanu augstāk par sabiedrības interesēm,” norādīja BKPI.
Aptaujas dati rāda arī, ka 48% iedzīvotāju atbalsta valsts uzņēmumu kotēšanu biržā ar nosacījumu, ka valsts saglabā kontroli šajos uzņēmumos. Vēl 14% atbalsta valsts uzņēmumu kotēšanu bez nosacījumiem. Tātad 62% iedzīvotāju atbalsta valsts uzņēmumu kotēšanu biržā.
BKPI atzīmēja: lai izvairītos no turpmākas stagnācijas un nodokļu paaugstināšanas, ir jāizmanto iespējas, kas šobrīd ir tikai valdības un pašvaldību rīcībā – sakārtot uzņēmumu pārvaldību un komerciāli orientēto valsts un pašvaldību uzņēmumu virzīšanu uz biržu.
Ja valsts uzņēmumi tiktu kotēti biržā, 35% būtu gatavi iegādāties “Latvenergo” vai saistīto uzņēmumu akcijas, 34% – LMT/”Tet” akcijas, 17% – “Augstsprieguma tīkla” akcijas, bet 12% – “airBaltic” akcijas.
Institūtā atzīmēja, ka 2024. gada beigās Latvijas mājsaimniecību kontos atradās 11,2 miljardi eiro. “Tātad ir liels potenciāls produktīviem ieguldījumiem Latvijas ekonomikā. Baltijas biržā kotēto Latvijas uzņēmumu kapitalizācija ir zem 1% no IKP – būtiski mazāk nekā Lietuvā un Igaunijā, kur akciju tirgus kapitalizācija sasniedz 11–14% no IKP,” pauda Grafs.
“Sakārtojot pārvaldību valsts uzņēmumos, tie spēs augt, palielināt savu vērtību, attīstīt eksportu un gūt lielāku peļņu. Valsts komerciālajām kapitālsabiedrībām jābūt arī aktīvākām kapitāla tirgū, taču tam nepieciešami konkrēti valdības un Saeimas politiķu lēmumi. Pretējā gadījumā turpināsies stagnācija, kā arī nodokļu paaugstināšana nākotnē kļūs neizbēgama,” piebilda BKPI viceprezidents.
Aptauja īstenota iniciatīvas “Celt valsti, nevis nodokļus” ietvaros. Iniciatīvas mērķis ir uzlabot valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldību, lai ilgtermiņā mazinātu slogu valsts budžetam un palielinātu līdzekļus sabiedrībai būtiski svarīgām jomām – drošībai, veselības aprūpei un izglītībai.
