ĪSUMĀ:
“Progresīvie” lūgs tiesībsargiem pārbaudīt, vai nav notikusi naudas izšķērdēšana.
Divi lēmumi izdevīgi kokrūpniekiem, “Latvijas Valsts mežiem” tas izmaksā miljonus
Evikas Siliņas (“Jaunā Vienotība”) vadītā valdība pirms diviem gadiem pieņēma kokrūpniekiem labvēlīgu lēmumu attiecībā uz cenu samazināšanu zāģbaļķu iegādei, kaut gan iepriekšējos gados kokrūpnieku nozare bija guvusi rekordlielu peļņu, vēstīja raidījums “Nekā personīga”.
Bet vēl vienu šāda veida lēmumu, atbalstot konkrētus uzņēmumus, Zemkopības ministrijā pieņēma ārpus valdības balsojuma. Abu lēmumu dēļ valsts uzņēmums “Latvijas Valsts meži” neieguvis vairākus desmitus miljonus eiro.
2023. gadā kara Ukrainā dēļ kokrūpnieki cēla trauksmi par potenciālo nākotni un lūdza izdevīgākas cenas materiālu iegādei.
Pret to bija viens no vērtīgākajiem valsts uzņēmumiem “Latvijas Valsts meži” (LVM), norādot uz naudas izšķērdēšanu. Bet zemkopības ministrs to virzīja valdībā, un to atbalstīja arī premjere Evika Siliņa, un gadā šis zāģētavām labvēlīgais valdības lēmums LVM izmaksāja 30 miljonus eiro, vēstīja raidījums “Nekā personīga”.
Pēc tam, kad raidījums noskaidroja, ka jau vēlāk šāda labvēlība izkārtota vēl diviem līgumiem ar valsts uzņēmumu, kas valstij izmaksās vēl 12 miljonus eiro, zemkopības ministrs vērsās Ģenerālprokuratūrā, lai tā vērtē, vai process bijis tiesisks.
Ministrs Krauze vēršas prokuratūra: Lai pārbauda visus
Viņš vērsies prokuratūrā, lai noskaidrotu, “vai nav bijusi kāda prettiesiska rīcība visā lēmumu pieņemšanas virknē, kas ir no Ministru kabineta līdz pašam uzņēmumam”.
Jautāts, vai viņš saskata savu vai sava valsts sekretāra Ģirta Krūmiņa atbildību, Krauze uzsvēra, ka “mēs no savas puses darījām visu atbilstoši konkrētajai situācijai. Manuprāt, tiesiski, bet es neesmu tā persona, kura var izvērtēt, vai visā ķēdītē nav notikuši kādi pārkāpumi”.
Lēmums par to, ka cenu samazinājums pienāktos vēl diviem līgumiem, kas valstij izmaksātu 12 miljonus eiro, pieņemts ārpus valdības balsojuma. To par labu uzņēmumiem izdevās pieņemt vien ar Zemkopības ministrijas valsts sekretāra parakstu.
Uz jautājumu, vai Krauze vēlas pārbaudīt arī viņa valsts sekretāra rīcību, ministrs atbildēja: “Nu, lai pārbauda arī mani! Jebkuru. Visu, visus, kas ir iesaistīti.”
“Šajā gadījumā tika saņems atzinums no Valsts kancelejas, un valsts sekretārs kā akciju turētājs rīkojās. Es pateicu, ka es šajā procesā iejaukties nevaru,” norādīja Krauze par to, vai tā bijusi valsts sekretāra atbildība.
ZM valsts sekretārs: Esmu balstījies uz valdības un Valsts kancelejas skaidrojumiem
Ministrs neesot iesaistījies otrā lēmuma pieņemšanā, bet valsts sekretārs Ģirts Krūmiņš norādīja – viņš neesot saistīts ar pirmā lēmuma gatavošanu.
Taču abi lēmumi esot savstarpēji saistīti, jo savu parakstu par atbalstu konkrētiem līgumiem ar konkrētiem uzņēmumiem valsts sekretārs licis, balstoties uz valdības lemto pirms tam.
“Tas ir balstīts valdības lēmumā. Iepriekš, runājot par 2023. gadu, es šo lēmumu gatavošanā neesmu bijis klāt. Tāpēc es esmu balstījies vienīgi uz valdības un Valsts kancelejas sniegtajiem skaidrojumiem,” skaidroja Krūmiņš.
Komentējot ministra vēršanos prokuratūrā, Krūmiņš sacīja: “Es esmu par to, ka ir šeit jāizvērtē viss. Esmu gatavs sadarboties. Un ministrs ir vērsies, tādas ir viņa tiesības.”
Valdībai, lemjot par atbalstu, tika uzturēti argumenti par to, ka nozare ir krīzē, draud atlaišanas. Valsts sekretārs norādīja – informāciju snieguši uzņēmumi paši par sevi, un viņš personīgi to neesot pārbaudījis.
Tikmēr “Nekā personīga” ziņoja, ka, piemēram, uzņēmums “Pata”, kas pie izdevīgākiem nosacījumiem ticis ar atbildīgās ministrijas valsts sekretāra parakstu, laikā, kad vērsies pēc atbalsta un cēlis trauksmi par krīzi, iegādājies virkni luksus klases automobiļu.
“Progresīvie” lūgs tiesībsargiem pārbaudīt, vai nav notikusi naudas izšķērdēšana
Par to, vai nav notikusi naudas izšķērdēšana, tiesībsargājošajās iestādēs vērsīsies arī partija “Progresīvie”.
“Šādas ziņas par to, ka šo valsts pretimnākšanu uzņēmēji ir izmantojuši, lai iegādātos luksus klases auto, – skaidrs, ka tas ir ārkārtīgi skandalozi,” pauda “Progresīvo” Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs.
“Tur ir jābūt ļoti būtiskiem jautājumiem uzdotiem, un ir jābūt arī izmeklēšanai. Tāpēc “Progresīvie” noteikti arī vērsīsies Ģenerālprokuratūrā par šo jautājumu. Skaidrs, ka vienā brīdī būs jautājumi arī par politisko atbildību,” piebilda Šuvajevs.
Premjere esot uzdevusi zemkopības ministram skaidrot situāciju.
Siliņa sacīja, ka tajā brīdī, kad valdība par to lēma, tas neizskatījās kā lēmums, kas vairāk bija privātu uzņēmēju interesēs, nevis valsts interesēs.
“Viens ir tas, ko saka raidījums, bet otrs ir – jāpārbauda fakti. Pēc tiem faktiem tika norādīts, ka vairāki uzņēmumi šajā nozarē var bankrotēt. Un tas būtu nesis vēl lielākus zaudējumus mūsu budžetā. Tāpēc mums ir jāsaņem informācija no Zemkopības ministrijas par to, kādi bija toreiz aprēķini un kā tika izpildīti lēmumi,” norādīja Siliņa.
Tolaik esot atbalstīti daudzi uzņēmumi. Tagad gaidīšot datus no Zemkopības ministrijas, pēc kā varētu vērtēt atbildību.
KONTEKSTS:
Premjere Evika Siliņa (“Jaunā Vienotība”) uzdevusi Krauzem skaidrot publiski izskanējušās bažas par slepenu valdības lēmumu 2023. gada beigās. Ar to panāca, ka atsevišķu kokrūpniecības uzņēmumu interesēs LVM neiegūst aptuveni 30 miljonus eiro.
TV3 raidījums “Nekā personīga” iepriekš vēstīja, ka Pēters Putniņš, kurš nesen atstāja LVM valdes priekšsēdētāja amatu, to, visticamāk, izdarījis politiska spiediena dēļ. Atkāpšanās no amata varētu būt saistīta ar valdības lēmumu izrādīt pretimnākšanu kokrūpniekiem, kuri LVM izsolēs uz trim gadiem nosolījuši līgumus par samērā augstām cenām. Putniņš nav komentējis atkāpšanos no amata.
Raidījums ziņoja, ka Siliņas vadītā valdība zāģētavām labvēlīgo lēmumu pieņēma, neskatoties uz kokrūpnieku nozares rekordlielu peļņu iepriekšējos gados.
Aizvadītajā nedēļas nogalē “Nekā personīga” vēstīja, ka kokrūpniecības uzņēmuma “Pata” īpašnieks Uldis Mierkalns caur ZM izkārtojis atlaides vēl diviem līgumiem ar LVM, kas valstij izmaksās 12 miljonus eiro.
