«Arvien šķēršļi likumā» – konferencē spriež par publiskās un privātās partnerības projektu īstenošanu

PPP projektu attīstība Latvijā turpinās. Šie projekti ļauj nodrošināt autoceļu un citu sabiedriskās infrastruktūras objektu projektēšanu, būvniecību, uzturēšanu un apsaimniekošanu, atkritumu apsaimniekošanas, siltumapgādes nodrošināšanu. PPP projekti būs nozīmīgi tuvāko gadu valsts attīstībā, norādīja finanšu ministra padomniece rīcībpolitiku jautājumos Sanda Liepiņa.

“Valdības līmenī, arī plašākā sabiedrībā, ar pašvaldībām diskutējām par PPP iespējām, diskutējam arī tāpēc, ka valsts budžeta iespējas nākamajā 3, 4, 5 gadu periodā atbalstīt būtiskas, lielas publiskās investīcijas būs ierobežotas, ņemot vērā jauno ekonomiskās politikas ietvaru Eiropas Savienībā,” sacīja Liepiņa.

Liepiņa norādīja, ka citas Eiropas valstis, piemērām Beļģija, ir vērsušās pie PPP projektiem finansiāli grūtajos brīžos.

Savukārt CFLA vadītājs Mārtiņš Brencis uzskata, ka PPP attīstībai ir nepieciešams uzlabot arī likumdošanas bāzi.

“Cīnāmies pašlaik ar likumu par palīdzību dzīvokļa jautājumā, kur mēs mēģinām noregulēt jautājumu par “Valsts nekustamo īpašumu” mandātu. Bet ir vēl vairākas lietas, kuras ir pietiekoši svarīgas, arī pār reverso pievienotās vērtības nodokli (PVN), kur mēs atklājām šo lietu pie “Rīgas gaismas” projekta un ne tikai, kur ir jāsaprot, kurš maksā būvniecības laikā PVN. Pašlaik šis jautājums ir tāds – no vienas puses diezgan skaidrs, bet finansiāli maksājošs,” atzīmēja Brencis.

Viens no piemēriem PPP projektam Latvijā ir Ķekavas apvedceļš. AS “Ķekava ABT” ir pabeigusi darbu pie projekta, kurā partneri ir bijuši Satiksmes ministrija un VSIA “Latvijas Valsts ceļi” – tika uzbūvēts Ķekavas apvedceļš, kas kompānijai būs arī jāuztur līdz 2043. gadam.

“Ķekava ABT” pārstāvis Juris Frīdmanis pastāstīja par projekta rezultātiem: “Gada laikā Ķekavas apvedceļu ir izmantojuši 10 miljoni autobraucēju, lielākā daļa varbūt ir vieni un tie paši, kas brauc katru dienu uz darbu un atpakaļ. Tātad 10 miljoni ir izmantojuši šo infrastruktūru. Tas ieguvums, kas ir bijis šiem cilvēkiem, pirmkārt, ir laiks, jo, uzbūvējot Ķekavas apvedceļu, laiks [ceļā] no Ķekavas līdz Rīgai ir samazinājies par 30 minūtēm.”

Frīdmanis apgalvoja, ka šādā veidā iedzīvotāji ir ieekonomējuši ap 5 miljoniem eiro uz degvielas rēķina. Viņš atzīmēja, ka PPP projektus atšķirībā no citiem ir grūtāk plānot: “Ir ļoti sarežģīts tas process, un es varu piekrist tam, ka PPP no parastā iepirkuma atšķiras ar to, ka tev ir kārtīgāk jāsagatavojas, gan sastādot specifikāciju, jo, ja nokļūdīsies, tu pēc tam baudīsi sava darba augļus.”

“Ķekava ABT” pārstāvis uzskata, ka dzelzceļa projekts “Rail Baltica” jau būtu izbūvēts, ja vien tas tiktu realizēts caur PPP mehānismu, bet, viņaprāt, valstij trūkst spēju pieņemt drosmīgus lēmumus. 

Savukārt Lietuvas PPP kompetences centra pārstāve Neringa Pažusiene pastāstīja par savas valsts pieredzi: “Galvenais jautājums ir starpība starp līdzekļiem, kas ir nepieciešami infrastruktūras attīstībai, un reālo valsts finansējumu. Valsts apstiprina ambiciozos attīstības plānus līdz 2040. gadam. Tam tiek atvēlēti 18 miljardi, bet pēc mūsu aprēķiniem šiem projektiem ir nepieciešami vairāk par 62 miljardiem eiro.”

Starpība starp finansējumu un plāniem ir visspilgtāk redzama satiksmes nozarē, kuru ietekmē Eiropas Savienības “zaļā kursa” ieviešana. Pažusiene toties teica, ka Lietuva turpina optimizēt PPP procedūru, lai vienkāršotu to realizāciju, tostarp plānots arī digitalizēt PPP projektu pieteikumu un izvērtēšanu.