ĪSUMĀ:
Precizējums
Ziņā precizēts, ka Gauss no amata atlaists, nevis atstādināts, kā sākotnēji pausts ministra Švinkas paziņojumā vietnē “X”.
Pēc akcionāru sapulces “airBaltic” padome sasauca ārkārtas padomes sēdi. Ņemot vērā akcionāra pausto neuzticību, padome pieņēma lēmumu no 7. aprīļa atbrīvot no amata līdzšinējo valdes priekšsēdētāju Martinu Gausu, kurš uzņēmumu vadīja kopš 2011. gada.
“Man ir svarīgi redzēt rezultātus. “airBaltic” ir valstij nozīmīgs uzņēmums, un tam ir jāspēj patstāvīgi attīstīties un pielāgoties ārējiem apstākļiem,” akcentēja satiksmes ministrs Atis Švinka (“Progresīvie”).
Tikmēr premjere Evika Siliņa (“Jaunā Vienotība”) vietnē “X” norādījusi, ka sagaida no Satiksmes ministrijas redzējumu par “airBaltic” tālāko attīstību.
“airBaltic” ir valstij nozīmīgs uzņēmums, un tam ir jāspēj patstāvīgi attīstīties un pielāgoties ārējiem tirgus apstākļiem.
Sagaidu nekavējošu @Sat_Min redzējumu, lai iezīmētu @airBaltic attīstības virzienus, nostiprinot tā lomu Latvijā un Baltijā.
Valdības prioritāte ir un būs… — Evika Siliņa 🇱🇻🇺🇦 (@EvikaSilina) April 7, 2025
“Es domāju, katrs uzņēmums ir spēcīgs un saprot, ka ir jānes rezultāti, un arī šis ir gadījums, ka “airBaltic” kļūs tikai spēcīgāks, stiprāks, pārskatot, skatoties biznesa plānus, pielāgojoties, ir jābūt spējīgiem izanalizēt, izmaksas kontrolēt. Un šobrīd ir priekšā otrais un trešais gada kvartāls, kas sezonāli ir spēcīgākie, mēs zinām, cilvēki dosies dažādos ceļojumos, arī tūristu pieplūdums būs uz Rīgu, tāpēc mēs sagaidām ar katru kvartālu rezultāts arvien labākus un labākus,” medijiem sacīja Švinka.
Premjere Evika Siliņa (“Jaunā Vienotība”) respektē šo akcionāra lēmumu, un norāda, ka jāmeklē iespējas stiprināt “airBaltic”. Viņa medijiem pauda, ka sagaida arī stingru kontroli pār izmaksām, vēlas, lai stiprinātu aviokompānijas konkurētspēju, virzīšanos uz biržu un jaunu investoru piesaistīšanu.
No pirmdienas, 7. aprīļa, “airBaltic” pagaidu izpilddirektora pienākumus pildīs “airBaltic” esošais valdes loceklis un operatīvās vadības direktors Pauls Cālītis. Darbu uzņēmuma valdē turpinās valdes loceklis un finanšu direktors Vitolds Jakovļevs.
Cālītis “airBaltic” strādā 30 gadus. Viņš darbu lidsabiedrībā sāka 1995. gadā kā pilots un pakāpeniski uzņēmās vadošos amatus, pārraudzīja “airBaltic” lidojumu operācijas. 2020. gadā Cālītis uzņēmās Operatīvās vadības direktora amatu un kļuva par valdes locekli.
SM uzsvēra, ka uzņēmuma darbība netiks ietekmēta, un akcionāru mērķis ir attīstīt uzņēmumu, stiprinot tā konkurētspēju, turpinot virzīties uz potenciālo publisko akciju piedāvājumu (IPO).
Padome nav lēmusi par atlaišanas kompensācijas izmaksu
Aviokompānijas pagaidu padomes vadītājs Andrejs Martinovs Latvijas Radio noraidīja, ka no ministrijas būtu bijis kāds spiediens:
“Nē, vispār nekāda spiediena nebija, nē. Akcionāru sapulcē akcionāri apspriež visdažādākos jautājumus, arī dienas kārtības jautājumus. Vienā no apspriešanas brīžiem pauda neuzticību. Saskaņā ar Komerclikumu, tas ir svarīgs iemesls, lai padome lemtu par valdes locekļa atcelšanu. To mēs esam darījuši saskaņā ar Komerclikumu.
Tiek saglabāta uzticība “airBaltic” valdei, pārējai profesionālajai komandai, un nav mainījušies arī mūsu pamatdarbības mērķi – mēs turpinām [darbu] pie stratēģijas realizēšanas un virzāmies uz potenciālo IPO.”
Ziņu aģentūrai LETA Martinovs norādīja, ka pagaidu padome nav lēmusi par kompensāciju izmaksāšanu Gausam un patlaban šādu jautājumu nav paredzēts iekļaut darba kārtībā. Savukārt konkurss uz jauna “airBaltic” valdes priekšsēdētāja amatu tiks izsludināts tuvākajā laikā.
Martinovs arī norādīja, ka atbilstoši Komerclikumam padomei ir jābūt svarīgam iemeslam, lai lemtu par valdes locekļu atcelšanu no amata, viens no svarīgiem iemesliem ir akcionāru neuzticības izteikšana, tāpēc padome ir pieņēmusi lēmumu Gausu atbrīvot no amata.
Gausam tas bija pārsteigums, atlaišanas iemesliem nepiekrīt
Tikmēr pats Gauss sociālajos tīklos norādījis, ka atstās uzņēmumu pēc 13 intensīviem gadiem, lepojoties ar to, kas izveidots – izturīga aviokompānija ar lojālu komandu un drosmīgu redzējumu. “Es atdevu visu – un es to darītu vēlreiz,” raksta Gauss.
Today, my journey as CEO of @airBaltic comes to an end. The Latvian government, as majority shareholder, has withdrawn its trust — and the Supervisory Board has acted accordingly.
I leave after 13 intense years, proud of what we built: a resilient airline, a loyal team, and a… pic.twitter.com/ofUheGVY8W — Martin Gauss (@Gaussm) April 7, 2025
“Varu pateikt tikai to, ka tas man šorīt bija pārsteigums. Vadības sapulcē man tika paziņots, ka uzticība man ir zudusi un padome lauž līgumu ar mani. Tagad es esmu lidmašīnā, lai lidotu uz Minheni, jo birojs man bija jāpamet teju nekavējoties. Tas ir viss, ko varu jums pateikt.
Uzņēmumā ieliku visu, kas man bija, un uzskatu, ka esmu paveicis labu darbu,” LTV sacīja Gauss.
Viņš atlaišanas iemesliem nepiekrīt.
“Viņi saka, ka ir zaudējuši uzticību man kā vadītājam. Tas ir akcionāra lēmums. Esmu profesionālis un darbojos kā pārvaldnieks, zaudēju viņu uzticību un tagad kāds cits pārņems manu darbu, jo uzņēmumam ir jāturpina augt. Vissvarīgākais ir tas, ko esam uzbūvējuši, un tam ir jāturpina augt, un es šo izaugsmi atbalstīšu, arī neesot daļa no “airBaltic” stāsta.
Tas, kā viss šis, kas saistās ar manu atbrīvošanu no amata, tika darīts, ir ļoti nepatīkami un neprofesionāli.
Tagad viss ir beidzies, esmu lidmašīnā, gaidu lidojumu un tad jau redzēsim, kas notiks,” LTV sacīja Gauss.
KONTEKSTS:
Latvijas lidsabiedrība “airBaltic” pērn cietusi 118,2 miljonu eiro zaudējumus pretstatā 2023. gada rekordpeļņai, liecina uzņēmuma 2024. gada pārskats par finanšu un darbības rezultātiem.
Latvijas valstij pieder 97,97% “airBaltic” akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam “Aircraft Leasing 1” – 2,03%. Šogad noslēgts Latvijas nacionālās lidsabiedrības “airBaltic” stratēģiskā investora līgums ar Vācijas nacionālo lidsabiedrību “Lufthansa”. Parakstītais līgums paredz “Lufthansa” grupas investīcijas “airBaltic” 14 miljonu eiro apmērā mazākuma līdzdalībai.
2024. gada 30. augustā valdība sēdes slēgtajā daļā vienojās, ka “airBaltic” pamatkapitāls, gatavojoties IPO procesam, tiks samazināts par 571,293 miljoniem eiro un tiks vienkāršota esošā uzņēmuma akciju struktūra. Pamatkapitāla samazināšanas noteikumos teikts, ka “airBaltic” pamatkapitāls tiks samazināts līdz 25,179 miljoniem eiro. Latvijas valdība vienojās, ka valstij pēc “airBaltic” akciju IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.
Pēc samocītā procesa ar “airBaltic” stratēģiskā investora meklēšanu un kompānijas gatavošanos akciju sākotnējam publiskajam piedāvājumam gada sākumā pirmo reizi vairāk nekā 13 gadus ilgajā darbībā Latvijā Martina Gausa darba izvērtēšana publiski nonāca līdz koalīcijas gaiteņiem.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) paziņoja, ka Gauss jāatlaiž, bet bijušais satiksmes ministrs Kaspars Briškens (“Progresīvie”) nomainīja “airBaltic” padomi. Valdību veidojošās partijas solīja arī lemt par iespējamu Gausa nomaiņu.
Jaunu negāciju vilni pār Gausu izsauca “airBaltic” paziņojums par 4670 lidojumu atcelšanu šovasar. Pats Gauss norādīja, ka par reisu atcelšanu paziņots iespējami agrākajā laikā, savukārt politiķi Latvijā nereti kaitējot lidsabiedrībai, iespējams, tāpēc, ka tuvojas vēlēšanas.
Vienlaikus Gauss nonāca arī zem Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lupas. Birojs sāka pārbaudi, lai izvērtētu Gausa rīcības atbilstību likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteiktajiem ierobežojumiem un aizliegumiem. Aizdomas bija saistītas ar Gausam piederošo Vācijas uzņēmumu “MaGau GmBH”, kuram savukārt pieder uzņēmums “2e systems gmbh”, kas ir piegādātājs “airBaltic”. Taču interešu konflikts netika konstatēts.
Kopš ierašanās Latvijā Gauss gan nav slēpis, ka nebaidās “airBaltic” vadītāja amatu arī zaudēt, jo uzskata, ka būtu pietiekami viegli vajadzības gadījumā atrast nākamo darbavietu. Vienlaikus viņš ir pārliecināts, ka savu darbu dara labi.
“Man ir līgums kā izpilddirektoram. Ja kāds vēlēsies pārtraukt līgumu, to var darīt. Es neturēšos pie sava krēsla. Bet es domāju, ka es daru ļoti labu darbu, tādas atsauksmes es saņemu. Bet, ja kāds ir neapmierināts, man tas jārespektē,” intervijā Latvijas Televīzijai pauda Gauss.
