ĪSUMĀ:
Purgailis: Lētāka nauda – ekonomikas izaugsmes veicinātāja
Bankas “Citadele” galvenais ekonomists Kārlis Purgailis prognozēja, ka 2025. gadā Latvijas ekonomikā būs izaugsme 2,2% apmērā.
“Salīdzinot ar 2024. gadu, viens no galvenajiem 2025. gada straujākas izaugsmes virzītājspēkiem ir lētāka nauda, proti, zemākas procentu likmes un sagaidāmais pieprasījuma pieaugums pēc aizņemšanās,” norādīja Purgailis.
Viņš piebilda, ka pašlaik finanšu tirgi sagaida, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) no šā brīža līdz 2025. gada jūnijam likmes samazinās četras reizes un aptuveni 2025. gada vasarā sešu mēnešu EURIBOR sasniegs 2% robežu. Tas pozitīvi ietekmēs gan Latvijas iekšējo pieprasījumu, gan eksportējošās nozares, jo gaidāms, ka lētāka nauda nedaudz uzlabos eirozonas tautsaimniecību.
Purgailis arī atzīmēja, ka izaugsme 2025. gadā būs diversificēta, bet nedaudz atšķirīga salīdzinājumā ar 2024. gadu. Galvenā atšķirība ir sagaidāmā būvniecības un nekustamā īpašuma sektora pozitīvā ietekme uz Latvijas ekonomikas aktivitāti. Baltijas un Skandināvijas reģionā kreditēšanas tirgū dominē aizdevumi ar mainīgām procentu likmēm, tāpēc
Baltijas valstis un Somija būs lielākie ieguvēji no ECB procentu likmju samazinājuma. Šajā ziņā jau vērojams pozitīvs pavērsiens – hipotēku kreditēšana Baltijas reģionā pieaug.
“Latvijas patērētāji arvien pozitīvāk vērtē savas finanšu perspektīvas. Tādēļ sagaidām arī spēcīgāku iekšzemes pieprasījumu Latvijā, kas prognozējami pozitīvi ietekmēs pakalpojumu un mazumtirdzniecības sektorus,” piebilda Purgailis.
Galvenais risks – grūtības Vācijas ekonomikā
Pēc viņa teiktā, galvenais risks ir pastāvīgās grūtības Vācijas ekonomikā, kas ir viens no galvenajiem Latvijas eksportētāju tirgiem. Vācijā “de facto” ir recesija, un apstākļi apstrādes rūpniecībā ir tikpat slikti kā Covid-19 pandēmijas laikā.
“Līdz šim Latvijas rūpniecībai izdevās gūt labumu no Vācijas problēmām, jo Vācijas ražotāji meklē līgumražošanas partnerus, kas var ražot preces lētāk. Tomēr situācija Vācijā ir ļoti satraucoša,” atzīmēja Purgailis.
Vēl viens potenciāls risks Latvijas eksportējošajām nozarēm, pēc Purgaiļa teiktā, ir jaunu importa tarifu draudi, ko ASV administrācija varētu noteikt ES precēm. Taču pagaidām par to nav nekādas informācijas.
Latvijas izaugsmi prognozē ap 2%
Arī Latvijas “Swedbank” galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija norādīja, ka pēc trim stagnācijā pavadītiem gadiem Latvijas ekonomika nākamgad augs, taču izaugsme nebūs strauja – pieaugums prognozējams par nedaudz vairāk kā 2%. Ekonomikas izaugsmi sākotnēji balstīs iekšzemes pieprasījuma kāpums.
“IKP augt palīdzēs privātais patēriņš, ko balstīs gan fakts, ka darba tirgus turas labi, gan tas, ka neto algu kāpums joprojām būs straujš un inflācija būs vien mērena,”
minēja Zorgenfreija, piebilstot, ka nodarbināto pirktspēja jau 2024. gada vasarā atguva augstās inflācijas laikā zaudēto un šobrīd pirktspēja ir jau pārspējusi 2021. gada pīķa līmeni, un turpinās augt arī tuvākajos gados.
Pirktspējas atgūšanās atspoguļojas arī iedzīvotāju noskaņojumā, kas visu 2024. gadu bijis uz atkopšanās takas un nu ir aptuveni ilgtermiņa vidējā līmenī. Tas nozīmē, ka starp nozarēm izaugsmi varētu redzēt gan tirdzniecība, gan izmitināšana un ēdināšana, īpaši, ja turpinās līdz šim vērotā tūrisma atgūšanās.
Papildus straujākam mājsaimniecību patēriņam 2025. gadā vajadzētu sasparoties arī valdības investīciju ciklam, kas šobrīd iestidzis administratīvos kavēkļos, pauda Zorgenfreija.
Savukārt straujāka Eiropas Savienības (ES) fondu un Atjaunošanas un noturības mehānisma projektu ieviešana palīdzēs augt būvniecības nozarei, bet privātās investīcijas, vismaz gada pirmajā pusē, neskatoties uz krītošām ECB noteiktajām procentu likmēm, varētu būt vēl nogaidošā fāzē.
“Gaidām, ka uzlabosies ārējā pieprasījuma devums IKP izaugsmē. Latvijas eksporta partnervalstu, īpaši Ziemeļvalstu, izaugsme nākamgad sasparosies, tomēr mūsu eksportam svarīgais mājokļu tirgus un būvniecība partnervalstīs iešūposies tikai pamazām,” sacīja Zorgenfreija.
Viņa arī minēja, ka eksportā jau šobrīd redzami atgūšanās signāli, tomēr spēcīgāku pienesumu no neto eksporta redzēsim drīzāk ap 2025. gada vidu. Līdz ar to vien pakāpeniski atgūšanos sāksim vērot uz eksportu vērstajā apstrādes rūpniecībā.
Nākamgad stiprināsies mājsaimniecību patēriņš
“SEB bankas” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis prognozēja, ka Latvijas IKP nākamajā gadā pieaugs par 1,8%. Viņš norādīja, ka 2024. gada otrajā pusē ekonomikas atgūšanās bija vāja, taču virzība uz izaugsmes nostiprināšanos turpināsies. 2025. gads iezīmējas ar nedaudz pārliecinošāku izaugsmi sarežģītos apstākļos. Lielākie riski saistīti gan ar enerģijas cenu, Ukrainas karu, gan tirdzniecības karu neprognozējamo eskalācijas ietekmi. Taču ir procesi, kuru virzība ritēs savu gaitu.
“Nākamgad pakāpeniski stiprināsies mājsaimniecību patēriņš, ko balstīs gan stabilais darba tirgus, gan tālāks pirktspējas pieaugums. Tam vajadzētu spēcināt mājsaimniecību pārliecību tērēt aktīvāk,” teica Gašpuitis.
Arī viņš atzīmēja, ka vājā eirozonas ekonomika un inflācijas mērķu sasniegšana ļaus ECB straujiem soļiem turpināt mazināt procentu likmes, tādējādi atgūsies apstrādes rūpniecība un eksports. Daudzviet soli pa solim aktivizējas arī nekustamā īpašuma tirgus, tostarp Zviedrijā būvniecībā zemākais punkts jau ir aiz muguras, lai arī atgūšanās būs lēnīga.
Pēc Gašpuita minētā,
kreditēšanas pieaugums signalizē, ka interese par nekustamā īpašuma iegādi kļūs spēcīgāka.
Savukārt lauksaimniecības rezultāti, pēc viņa teiktā, būs pakārtoti laika apstākļu labvēlībai. Sagaidāms, ka pēc ilgstošas aizkavēšanās paātrināsies ES fondu ieplūde un aktivizēsies būvniecība. Zemākas procentu likmes veicinās arī privātās investīcijas.
“Sarežģījumi saglabāsies tranzīta jomā un tiem uzņēmumiem, kas vēl joprojām sadarbojas ar Krieviju,” minēja Gašpuitis.
Tāpat viņš norādīja, ka soli uz priekšu spers tūrisma nozares atgūšanās, taču lielākās gaidas un neskaidrība saistās ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) izaugsmi – šai nozarei ir milzīgs izaugsmes potenciāls, no kura lielā mērā izriet Latvijas ekonomikas ilgtermiņa izredzes, taču nozare periodiski uzrāda krasas svārstības. “Jācer, ka nozare tuvāko gadu laikā kļūs par pārliecinošāku ekonomikas dzinējspēku,” sacīja Gašpuitis.
“SEB bankas” makroekonomikas eksperts atzīmēja, ka ekonomikas virziena rādītāji norāda uz mērenu un pakāpenisku izaugsmes paātrināšanos nākamā gada laikā. Tomēr augstais riska līmenis nozīmē, ka sagaidāmā paātrināšanās ir trausla. Divi būtiskākie riski saistās ar reģiona drošības, vides un tirdzniecības politikas izmaiņām, kas tiešā veidā izrietēs no jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa turpmākās politikas.
“Jebkuri soļi, kas mainīs reģiona drošības situācijas nenoteiktību, ietekmēs arī Latvijas ekonomisko aktivitāti. Ja situācija uzlabosies, pārliecības stiprināšanās veicinās ekonomikas asinsriti. Ja pastiprināsies nenoteiktība, nervozitāte un nenoteiktība pieaugs un ietekmēs ekonomiskos procesus,” teica Gašpuitis.
Viņš arī pieļāva, ka ASV un Eiropa, visticamāk, no jauna “saķersies” savstarpējā tirdzniecības politikas konfrontācijā. Ja tas iedragās eirozonas lielāko ekonomiku izaugsmi, tiešā un netiešā veidā tiks ietekmēta arī Latvijas izaugsme.
Izaugsmi prognozē vien ap 1,7%
Savukārt “Luminor Bank” ekonomists Pēteris Strautiņš sacīja, ka nākamgad IKP pieaugs par apmēram 1,7% – pēc tam, kad šogad tas būs palicis gandrīz nemainīgs.
“2024. gadā ekonomika bija ļoti atkarīga no iekšējā pieprasījuma nozarēm, jo eksporta nozaru pienesums kopumā saruka.
Šķiet, ka nākamgad ekonomika lidos ar abiem spārniem, kaut arī vēl piesardzīgi,” teica Strautiņš.
Viņš minēja, ka apstrādes rūpniecībā varētu sasniegt 2% kāpumu pēc apmēram 3,5% krituma šogad. Pieaugums komercpakalpojumos, kā arī informācijas un sakaru pakalpojumos varētu būt lielāks. Taču pievienotā vērtība joprojām varētu samazināties transportā, kas arī joprojām ir viena no svarīgākajām eksporta nozarēm. Tranzīta apmēri stabilizējas zemā līmenī, bet nākamais gads vienalga būs vēl liesāks par 2024. gadu.
Pēc Strautiņa teiktā, uz labākiem rezultātiem nekā 2024. gadā var pamatoti cerēt mazumtirdzniecība, sabiedriskā ēdināšana, kultūra un atpūta, jo reālo algu kāpums turpināsies. Neizpārdoto jauno dzīvokļu krājuma noplakšana, ziņas par lielajiem projektiem, ES fondu apguves neatliekamība, kā arī procentu likmju kritums rada priekšnosacījumus kāpumam celtniecībā.
