Piedzīvot jauno ielu atklāšanu bijušā “Liepājas metalurga” teritorijā bija atnākuši liepājnieki.
Kāds kungs gados tomēr neizrādīja prieku, jo pats reiz strādājis “Metalurgā” un viņam ir skumji noskatīties, kā mainās šī vieta: “Šīs bija manas otrās mājas vairāk nekā 35 gadus, atnācu apskatīties ar sāpošu sirdi. Strādāju martena cehā. Es jau uzskatu, ka Liepāja ir “Metalurga” un zvejnieku pilsēta, un tādai viņai arī vajadzēja pastāvēt.”
“Liepājas metalurga” ēra beidzās pirms 13 gadiem, tie bija smagi laiki pilsētai, ko labi atceras bijušais mērs, tagad Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija).
“2013. gads Liepājas ekonomikai bija diezgan traģisks, bankrotēja lielākais Latvijas un, protams, Liepājas lielākais uzņēmums “Liepājas metalurgs”. Neviens nezināja ne valdībā, ne arī īpašnieki, ar ko tas tālāk viss būs saistīts. Es biju pilsētas mērs tajā laikā, un, ticiet man, es biju ļoti norūpējies un pilns neziņas. Braucām ar valdību runāt. Ko mēs varam darīt, kā valdība palīdzēs tiem liepājniekiem – 2500 cilvēku palika uz ielas vienā dienā. Toreiz pieņēma ļoti svarīgu lēmumu. Tā ir rūpniecības transformācija. Sauksim viņu tā,” stāstīja Sesks.
Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis Foto: Inga Ozola/Latvijas Radio
Bijušas bažas un šaubas par pieņemtajiem lēmumiem, bet tagad, svinīgi atklājot trīs jaunās ielas, skanēja “Līvu” dziesmai “Dzelzsgriezējs” un simboliski tika griezts metāla armatūras stienis, kas jau apstrādāts citā Liepājas uzņēmumā. 2018. gadā tika pieņemts lēmums bijušā “Liepājas metalurga” teritorijā veidot Liepājas industriālo parku.
Šī lēmuma nozīmi skaidroja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (“Jaunā Vienotība”): “2018. gada nodomu protokols, kas bija absolūti izšķirīgs tam, ka tika pēc būtības pielikts punkts “Liepājas metalurga” sāgai un pateikts arī tiem investoriem, kas te bija apkārt – turki, kanādieši un tā tālāk – tagad mēs šo beidzam un sākam jaunu procesu, kas ir Liepājas industriālā parka attīstība. Pašvaldība ar valdību ir veikusi investīcijas, izbūvējot bāzes infrastruktūru, un mēs redzam arī, ka investori tam seko, tas strādā.”
Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis (Liepājas partija) simboliski uzsvēra, ka kādreizējā “Liepājas metalurga” sarkanie skursteņi nu kļūst par zaļiem, un rūpniecības uzņēmumi, kas tiek gaidīti šajā teritorijā, būs videi draudzīgāki un spēs radīt produktus ar augstu pievienoto vērtību. Šobrīd uzbūvētas trīs ielas – Inženieru, Dzelzsgriezēja un Eksporta iela, bet darbs turpinās, stāstīja Hmieļevskis.
Jaunizbūvētās ielas bijušā “Liepājas metalurga” teritorijā Foto: Inga Ozola/Latvijas RadioJaunizbūvētās ielas bijušā “Liepājas metalurga” teritorijā Foto: Inga Ozola/Latvijas RadioJaunizbūvētās ielas bijušā “Liepājas metalurga” teritorijā Foto: Inga Ozola/Latvijas RadioJaunizbūvētās ielas bijušā “Liepājas metalurga” teritorijā Foto: Inga Ozola/Latvijas RadioJaunizbūvētās ielas bijušā “Liepājas metalurga” teritorijā Foto: Inga Ozola/Latvijas RadioJaunizbūvētās ielas bijušā “Liepājas metalurga” teritorijā Foto: Inga Ozola/Latvijas RadioJaunizbūvētās ielas bijušā “Liepājas metalurga” teritorijā Foto: Inga Ozola/Latvijas RadioJaunizbūvētās ielas bijušā “Liepājas metalurga” teritorijā Foto: Inga Ozola/Latvijas RadioJaunizbūvētās ielas bijušā “Liepājas metalurga” teritorijā Foto: Inga Ozola/Latvijas RadioJaunizbūvētās ielas bijušā “Liepājas metalurga” teritorijā Foto: Inga Ozola/Latvijas RadioJaunizbūvētās ielas bijušā “Liepājas metalurga” teritorijā Foto: Inga Ozola/Latvijas RadioJaunizbūvētās ielas bijušā “Liepājas metalurga” teritorijā Foto: Inga Ozola/Latvijas RadioJaunizbūvētās ielas bijušā “Liepājas metalurga” teritorijā Foto: Inga Ozola/Latvijas RadioJaunizbūvētās ielas bijušā “Liepājas metalurga” teritorijā Foto: Inga Ozola/Latvijas RadioJaunizbūvētās ielas bijušā “Liepājas metalurga” teritorijā Foto: Inga Ozola/Latvijas RadioJaunizbūvētās ielas bijušā “Liepājas metalurga” teritorijā Foto: Inga Ozola/Latvijas RadioJaunizbūvētās ielas bijušā “Liepājas metalurga” teritorijā Foto: Inga Ozola/Latvijas RadioJaunizbūvētās ielas bijušā “Liepājas metalurga” teritorijā Foto: Inga Ozola/Latvijas Radio
“Šobrīd jau būvējas krustojums ar Brīvības ielu, kas būs viens no centrālajiem krustojumiem tieši iebraukšanai teritorijā, un arī tiks demontēts mazuta cehs – mucas, kuras mēs varam redzēt, braucot pa Brīvības ielu. Tās tiks demontētas. Tiks daļēji attīrīta arī grunts zem šīm mucām un arī savienoti izbūvētie ielu posmi, lai teritorija būtu pilnvērtīgāka satiksmei, un ceru, ka jau nākamajā vai aiznākamajā gadā mēs ķersimies klāt arī pie pirmajiem sanācijas darbiem – atsevišķi šos piesārņotos sektorus lai varētu attīrīt. Lielākā daļa teritorijas jau šobrīd ir pieejama būvniecībai – tur šī piesārņojuma nav, bet ir atsevišķas vietas, kuras mums ir, kā saka, vecais “Metalurgs” atstājis mantojumā, ar kurām mums ir jātiek galā un jāattīra, lai šī teritorija būtu pilnvērtīga – tīra un zaļa. Tā ka tas ir ielikts plānā – zaļais industriālais parks,” pastāstīja Hmieļevskis.
Liepājas industriālais parks bijušā “Liepājas metalurga” teritorijā aizņem 120 hektaru, kas ir nesalīdzināmi lielāks par Karostas industriālo parku. Jau noslēgušās pirmās esošo ēku izsoles, zināms, ka divi no investoriem saistīti ar metālapstrādes nozari. Vienlaikus Liepājas SEZ meklē saimniekus jaunām ražotnēm un loģistikas centriem, arī veikaliem un noliktavām. Izsoles vēl turpināsies, un ir noslēgti arī vairāki rezervācijas līgumi, atklāja Hmieļevskis.
“Arī saistībā ar prāmju satiksmes attīstību un “Stena Line” ilgtermiņa plāniem Liepājas ostā, es ceru, ka mums taps arī kāda nopietna loģistikas noliktava, kādas mēs redzam, braucot apkārt Rīgai vai tepat Klaipēdā. Tātad mums ir ļoti svarīgi, ka šāda vieta ir radīta, ka uzņēmēji pie mums nāk, ka mēs viņiem varam piedāvāt, kur savu ideju un ieceri attīstīt. Jo, ja nav infrastruktūras, ja nav ielas, tad skaidrs, ka privātais uzņēmējs par savu naudu ielas nebūvēs,” sacīja Hmieļevskis.
Liepājas industriālā parka infrastruktūras attīstības pirmajai kārtai no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējuma piesaistīti 10 miljoni eiro. Savukārt mazuta cisternu demontāžai piesaistīts ES Kohēzijas programmas finansējums. Īstenojot kopējo Liepājas industriālā parka ieceri atbilstoši apstiprinātajai stratēģijai, plānots piesaistīt privātās investīcijas vairāk nekā 275 miljonu eiro apmērā un radīt vismaz 1500 jaunas darbavietas.
