“Es šobrīd par to neesmu domājis, bet es teiktu, ka visdrīzāk – nē”, aģentūrai LETA pauda Bērziņš, atbildot uz jautājumu, vai plāno atkārtoti kandidēt uz Latvijas Bankas prezidenta amatu, ja koalīcija izvēlēsies viņu amatam virzīt atkārtoti.
Jau vēstīts, ka tikmēr Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš
Kazāks būtu gatavs atkārtoti kandidēt šim amatam, ja process ir caurskatāms un ar pamatotu diskusiju par Latvijas Bankas lomu un nākotnes mērķiem, aģentūrai LETA apstiprināja Kazāks.
“Iepriekšējos piecos gados ar uzviju ir izdarīts viss tas, ko Saeima prasīja, ir uzņemts labs ātrums, iedzīvotāji jūt ieguvumus, un man ir skaidrs plāns, kā strādāt turpmāk, lai vēl palielinātu sabiedrības labumu,” teica Kazāks.
Jau ziņots, ka Saeima ceturtdien Latvijas Bankas prezidenta amatā neievēlēja opozīcijas partijas “Stabilitātei!” virzīto kandidātu Pāvelu Kuzminu. Par Kuzmina kandidatūru nobalsoja tikai desmit “Stabilitātei!” deputāti. Pret bija 78, bet atturējās divi deputāti.
Kuzmins bija palicis vienīgais kandidāts uz Latvijas Bankas prezidenta amatu, jo trešdienas, 18. decembra, vakarā premjere Evika Siliņa (“Jaunā Vienotība”) paziņoja, ka valdību veidojošās partijas “Jaunā vienotība” (JV) un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ir vienojušās atteikties no abiem saviem atbalstītajiem kandidātiem – līdzšinējā prezidenta Kazāka un Bērziņa, lai līdz nākamā gada sākumam tomēr mēģinātu vienoties par vienu visas koalīcijas virzītu kandidātu.
Opozīcijas deputāti debatēs kritizēja valdību veidojošās partijas par to, ka neviens profesionālis vairs negribēšot kandidēt uz Latvijas Bankas prezidenta amatu, jo esot notikusi “politiska tirgošanās”.
Ņemot vērā, ka Saeima neievēlēja nākamo Latvijas Bankas prezidentu,
parlaments nobalsoja, ka prezidenta vietnieks Māris Kālis pildīs Latvijas Bankas prezidenta pienākumus līdz jauna prezidenta ievēlēšanai.
Jaunas Latvijas Bankas prezidenta kandidatūras bija jāizvirza, jo sestdien, 21. decembrī, Kazākam beidzas pirmais amata pilnvaru termiņš. Viņš par Latvijas Bankas prezidentu uz piecu gadu termiņu tika ievēlēts 2019. gada 12. decembrī. Par viņu tolaik nobalsoja 76 deputāti.
“Altum” ir valsts kapitālsabiedrība, kas ar valsts atbalsta finanšu instrumentu palīdzību sniedz atbalstu noteiktām mērķa grupām finanšu instrumentu veidā (aizdevumi, garantijas, ieguldījumi riska kapitāla fondos u. c.), konkrētu programmu ietvaros, papildinot to arī ar nefinanšu atbalstu (konsultācijas, mentorings), kā arī realizējot citas valsts deleģētas funkcijas.
“Altum” kapitālā 40% akciju turētāja ir Finanšu ministrija, 30% akciju turētāja ir Ekonomikas ministrija un 30% akciju turētāja ir Zemkopības ministrija. “Altum” obligācijas ir iekļautas biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā.
