ĪSUMĀ:
Pensiju sistēmas pilnveidošanai ir divi mērķi – pirmkārt, pensijai jābūt adekvātai un, otrkārt, lai, dodoties pensijā, nebūtu pārāk krass ienākumu kritums. Tā izsakās labklājības ministrs. Tiek runāts arī par taisnīgumu un motivāciju. Pats uzlabojums nosaukts par bāzes pensiju. Rīgas aktīvie seniori, kuri jau saņem vecuma pensiju, norāda, ka tāda ir vajadzīga. Tas būtu drošības spilvens nākotnē, viņi uzskata.
Ministrijai četri “bāzes pensijas” varianti
LM piedāvā četrus iespējamos variantus tam, ko nosauc par bāzes pensiju. Tie visi saistīti ar piemaksu piešķiršanas pilnveidošanu par katru apdrošināšanas stāža gadu. Piesaistot piemaksas apmēru proporcijai no aktuālākās ienākumu mediānas.
Pirmais variants ieviešanu paredz no 2029. gada par katru apdrošināšanas stāža gadu. Otrais variants arī ieviešanu no 2029. gada par stāžu līdz 1995. gada nogalei. Savukārt trīs gadus vēlāk – par stāžu no 1996. gada. Trešais variants no 2029. gada paredz bāzes pensiju visiem 6% vērtībā no ienākumu mediānas, apmēru pakāpeniski paaugstinot, līdz 2038. gadā tiek sasniegti 22%. Ceturtais variants no 2029. gada paredz bāzes pensiju visiem 22% apmērā no ienākumu mediānas.
Ekonomikas zinātņu doktors Edgars Voļskis gan norādīja, ka šos variantus nevar saukt par bāzes pensiju: “Pēc būtības šie četri varianti ir kā piemaksa par darba stāžu.”
Ekonomists par piemērotāku uzskata otro variantu
Voļska ieskatā būtiskākais ir palīdzēt tiem cilvēkiem, kuriem laikā, kad tika veidota jaunā pensiju sistēma, sociālekonomiskās situācijas dēļ bija zemi ienākumi. Apstākļu dēļ viņi nevarēja uzkrāt vai veikt iemaksas. Runa galvenokārt par sabiedrības grupu, kura jau ir devusies pensijā vai kuriem ir pietiekami liels darba stāžs līdz 1996. gadam un arī posmā no 1996. līdz 1999. gadam.
“Manuprāt, optimālais risinājums, kas risina to problēmu pēc būtības, par ko es runāju, ir šis otrais variants.
Tas ir tas, par ko es runātu, jo tiešām šeit tiek runāts par cilvēkiem ar stāžu līdz 1996. gadam un pēc 1996. gada vai 1997.gadā, bet es tomēr skatītos četrus gadus,” vērtēja Voļskis. “Tā problēma, par kuru es runāju, viņiem ir šodienā. Ja tā situācija jārisina, es pieņemu, jau 2026. gadā būtu jābūt kaut kādiem risinājumiem spēkā, mēs nevaram gaidīt 2029. gadu. Jo tā problēma jārisina šodien, par ko es runāju.”
Eksperts: Jāizskauž netaisnība esošajā pensiju sistēmā
Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālās drošības eksperts Pēteris Leiškalns uzskata – jau pašlaik ir jārunā par atbalsta mehānismiem, lai ienākumu kritums no saņemtā atalgojuma, dodoties pensijā, nebūtu pārāk dramatisks. Šo situāciju jau pašlaik ietekmē demogrāfiskā situācija, un nākotnē šī ietekme būs jūtama arvien vairāk.
“Būtiskais – neizveidot sistēmu, kad cilvēkiem ir vienalga, vai par mani veiktas iemaksas, vai par mani neveic iemaksas, es vienalga beigās dabūtu vienu un to pašu,” norādīja Leiškalns.
“Būtiskais ir kaut kā mēģināt iziet ārā no tiem netaisnīgajiem elementiem, kas esošajā pensiju sistēmā ir, lai cilvēki zinātu, ka uz pensiju sistēmu varu paļauties.”
Izmaiņas prasīs lielus budžeta līdzekļus; tās paredz ne ātrāk kā 2029. gadā
Katrs no LM piedāvātajiem variantiem nozīmē arī vērā ņemamus papildu izdevumus no pamatbudžeta. To rakstiskā atbildē apstiprināja arī Finanšu ministrija, norādot, ka pensiju sistēmas pilnveidošanai būs ievērojama fiskālā ietekme. Tāpēc ir svarīgi to skatīt valsts budžeta izstrādes kontekstā.
“Tas būs tikai un vienīgi pamatbudžeta finansējums. Mēs to, iespējams, varam darīt ātrāk, bet šobrīd, apzinoties ekonomisko situāciju, mēs redzam, ka mēs to varētu reāli ieviest no 2029. gada,” skaidroja labklājības ministrs Uldis Augulis (Zaļo un Zemnieku savienība).
Ministrs konkrētus skaitļus nenosauca, kamēr nav skaidrs, kuru modeli izvēlēties. Tikmēr aktīvie seniori uzsvēra, ka šim jautājumam neļaus pazust no dienaskārtības.
“Mēs esam viena no lielākajām vēlētāju grupām. Un mēs varam ievēlēt vai nu vienus deputātus, vai citus deputātus,” sacīja Rīgas aktīvo senioru alianses “Rasa” pārstāvis Juris Kajaks.
Pašlaik Latvijā ir vairāk nekā 436 000 vecuma pensijas saņēmēju. Vidējais pensijas apmērs ir 580 eiro.
Savukārt 16% pensionāru saņem minimālo vecuma pensiju.
