Raksta ceļvedis:
Advokāts: Valsts prezidenta virzīta nominācija aiztaupītu skaistumkonkursa sajūtu
Ir jānošķir, vai Latvijas Bankas prezidenta meklējumos problēma bijusi sistemātiska, vai politiska, uzsvēra “Providus” vadošā pētniece Līga Stafecka. Atlases process, viņasprāt, šajā gadījumā – politiskais process, bija daudz lielāka problēma, nekā sistēma, jo iepriekš ir bijuši labi piemēri, kur nav tādas ņemšanās ar kandidātu. Ja tas ir politiski, tad ir jautājums, vai ir nepieciešamas sistēmas izmaiņas.
Šis politiskais process parādīja, ka prezidenta iniciatīva, iespējams, nemaz nav slikta. Prezidents šoreiz arī diezgan iesaistījies – izvirzīja papildus kritēriju, ka kandidātam ir jābūt opozīcijas atbalstam – šobrīd šādu kritēriju likumā nav. Iespējams, mums nākotnē varētu būt problēmas ar kandidātu atlasi, jo šādi piemēri atstāj sliktas sekas un tāpēc varētu viest sistēmiskus uzlabojumus, un padarīt atlases procedūru neitrālāku, tādējādi veicinot kandidātu vēlmi piedalīties, sprieda Stafecka.
Tikmēr zvērināts advokāts Lauris Liepa atgādināja, ka šis nebija pirmais šāds gadījums. Latvijas demokrātiskā sistēma pēc neatkarības atjaunošanas regulāri saskārusies ar politiķu tirgiem, kuros vērtīgi, profesionāli cilvēki bieži vien tiek degradēti kādu citu, bieži vien slēptu interešu dēļ. 2011. gadā Konstitucionālo tiesību komisija ir rosinājusi, ka visas valsts amatpersonas var iedalīt trīs kategorijās: politiskās, profesionālās un politiski profesionālās. Latvijas Bankas prezidentam ir politiski profesionālā dimensija, tāpēc ir ierosināts, lai šo jautājumu skatītu ārpus politiskajām interesēm, tikai un vienīgi pēc absolūti augstākajiem un labākajiem kritērijiem, un šī būtu viena no lietām, kur Valsts prezidentam ir nominācijas tiesības, uzskata Liepa. Vai tas atrisinātu problēmu, ko varēja novērot šajās vēlēšanās, pašlaik nav iespējams apgalvot, taču
cilvēkiem tiktu aiztaupīta sajūta, ka kandidātam ir jāstaigā pa dažādām frakcijām kā skaistumkonkursā, sevi jāpiedāvā un par sevi jārada pārliecība.
Zvērināts advokāts Lauris Liepa Foto: Latvijas Radio
Savukārt opozīcijā esošā “Apvienotā saraksta” deputāts Edvards Smiltēns bija pretējās domās – viņš uzskata, ka gadījumā, ja prezidenta pilnvaras tiktu stiprinātas, Saeimas pilnvaras tiktu vājinātas. Viņa ieskatā kandidātu izvirzīšanai jāpaliek Saeimas pārziņā.
Arī Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs no “Jaunās Vienotības” Andrejs Judins atbalstīja ierosinājumu, ka Valsts prezidentam ir nominācijas tiesības, taču jāsaprot, ka jebkurā gadījumā balsos Saeima, tāpēc arī šādā gadījumā prezidentam būtu jājautā frakcijām, vai kandidāts tiek atbalstīts, lai pasargātu cilvēku no situācijas, ka viņš ir izvirzīts, tas plaši izskan publiskajā telpā, un pēc tam netiek atbalstīts, jo kāds spēlē politiskās spēles. Labums no šādas kārtības būtu mazināta politiskā greizsirdība, kādu viņš saskata opozīcijas rīcībā gadījumā ar Latvijas Bankas prezidenta amatā pārvēlēto Mārtiņu Kazāku – ja pozīcija viņu izvirza, tad kandidāts nav labs, ja neizvirza – tad ir labs.
Jānorāda gan, ka 6. februārī Kazāks tika pārvēlēts Latvijas Bankas vadītāja amatā ar opozīcijas atbalstu – Kazāku balsojumā atbalstīja ne tikai daļa koalīcijas politiķu no “Jaunās Vienotības”, “Progresīvajiem” un Zaļo un Zemnieku savienības deputātu, bet arī opozīcijā esošās Nacionālās apvienības deputāti un lielākā daļa “Apvienotā saraksta” parlamentāriešu.
Pētniece: Politiskā ņemšanās novērš uzmanību no profesionālās darbības
Pētniece Līga Stafecka domā, ka gadījumā ar Latvijas Bankas prezidentu politiķi nav izdarījuši galveno lietu, proti, nebija pietiekami daudz diskusiju.
“Man liekas, ka, ja būtu prezidenta institūta izvirzīts kandidāts, par kuru neapšaubāmi pēc tam balsotu Saeima, tas noņemtu ņemšanos ar politizēšanu. Tas noņemtu šo te lielo tirgošanos, ņemšanos, vienalga, kā mēs to nosaucam, un būtu lielāks fokuss uz profesionālo darbību,” minēja Stafecka.
“Krustpunktā” podkāstā:
Jauna epizode katru darba dienu, garums – 52 min.
Lauris Liepa pastāstīja, ka savulaik, 2011. gadā, Konstitucionālo tiesību komisija aprakstīja prezidenta institūcijas varas dalīšanas sistēmu. Minētā komisija pieķērās tām situācijām, kuras ir nepilnīgi noregulētas, un kurās varētu tikt veikti kādi labojumi. Viņš atgādina, ka problēmu radīja atsevišķu tiesnešu kandidātu neapstiprināšana Saeimā, jo tie bija pieņēmuši nelabvēlīgus lēmumus kādu partiju labvēļiem, to patiesajiem labuma guvējiem. Otrkārt, tās bija problēmas ar tiesībsarga kandidāta izvirzīšanu.
Toreiz šai situācijai nebija profesionālu argumentu, bet drīzāk politisku argumentu prevalēšana cilvēku izvēlē kandidātu atlasē. Kā piemēru viņš minēja Datu valsts inspekcijas vadītāja izvēli, kurai, viņaprāt, ir jābalstās uz absolūti profesionāla cilvēka atlasi, kuram ir jābūt labam administratoram, speciālistam šai jomā. Politiskais viedoklis šeit nedrīkst iedarboties.
“Tad ir pilnīgi politiskas figūras. Personas, kuras ir noteiktā amatā tādēļ, ka ir politiski izvirzītas, piemēram, ministru amati. Trešās amatpersonas ir politiski profesionālās, kurām ar politisku pārliecību vien nepietiek, un bieži vien tas ir pat kaitīgi, ja nav profesionālu īpašību. Pie šiem amatiem pieder arī Latvijas Bankas prezidents,” sacīja Liepa.
Vai jāmaina arī citu amatpersonu izvirzīšanas kārtība?
Uz jautājumu, kas vēl bez Latvijas Bankas prezidenta varētu būt tās amatpersonas, kurām būtu nepieciešamas līdzīgas prasības, Liepa atbildēja, ka tie ir amati, kuros cilvēki īsteno politiskas programmas, vai amati, kuri mainās tad, kad mainās valsts vara.
“Lielākā diskusija, protams, varētu attiekties uz tām jomām, kurās mēs gribam no valsts pārvaldes neatkarīgus amatus, piemēram, sabiedriskā medija vadība, ģenerālprokurori, tiesneši, jo likums skaidri norāda, ka tiesneši nedrīkst būt partiju dalībnieki,” sacīja Liepa. “Protams, ir amati, kuros ir komponentes gan no politiskās pārliecības, kas ir svarīga, gan arī no profesionalitātes, piemēram, ar militāro, valsts drošības saistītās jomās. Jo mums nepietiek tikai ar to, ka mēs ieliekam spēcīgu un aizsardzības jautājumos kompetentu cilvēku.
Mums vajag, lai viņš ir, pirmkārt, patriots, lai šis cilvēks labi saprot, ka šobrīd mēs esam hibrīdkara stāvoklī,” piebilda Liepa.
Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Judins papildināja, ka kopumā ir 22 amati, par kuriem balso Saeima, tai skaitā Valsts prezidents. “Es domāju, mēs varētu parunāt par valsts kontrolieri. Tas ir tieši tāds amats, kuru patlaban deputāti var vienkārši no jauna izvirzīt iepriekš minēto gadījumu sakarā, un būtu labāk, ja viņu virzītu prezidents.”
Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs no “Jaunās Vienotības” Andrejs Judins Foto: Latvijas Radio
Kā labo piemēru Judins minēja mainīto kārtību, kā tiek virzīti prokurori un ģenerālprokurori – tos izvirza Tieslietu padome.
Deputāts: Satversmē ir definēts – Latvijā ir parlamentāra demokrātija
Vēstures gaitā Latvijā ir mainījusies vairāku amatpersonu iecelšanas kārtība un tas nenozīmē, ka tādēļ būtu pārkāpta Satversme, taču Smiltēns vairāk sliecās piekrist, ka Satversme prezidenta pilnvaras ir nodefinējusi izsmeļoši.
“Pirmkārt, premisa ir tāda, ka mēs esam parlamentāra demokrātija, un diskusijai būtu jābūt, bet vai mēs gribam mainīt šo modeli,” sacīja Smiltēns. Viņš minēja, ka Lietuvā vairāk sliecas uz prezidentālas valsts pusi, bet Latvijas Satversmē ir nodefinēts, ka Latvijā ir parlamentāra demokrātija. “Es ļoti stingri stāvu parlamentārās demokrātijas sardzē. Esmu to uzsvēris visās savās runās, gan 4. maijā, gan 18. novembrī. Jebkādas izmaiņas un varas pārdale uz prezidenta pusi, atņemot to Saeimai kā vienīgajai institūcijai, kam ir sabiedrības mandāts, nozīmē milzīgu lēmumu pieņemšanu. Skatoties uz Satversmi un tās dotajiem pantiem, kas attiecas uz Valsts prezidentu, ir iespējamas kaut kādas nianses, kur viņš varētu iesaistīties vairāk. Jebkura cita diskusija jau atver laukumu par šīs varas pārbīdi no Saeimas uz prezidentu,” uzsvēra Smiltēns.
Saeimas deputāts Edvards Smiltēns (“Apvienotais saraksts”) Foto: Latvijas Radio
Judins gan iebilda, jo par tiesībsargu Satversmes tēvi neko nav teikuši, tāpēc, ka šāda amata nebija:
“Es neredzu pamatu uztraukties par Satversmi gadījumā, ja lielāka loma būs prezidentam, jo galavārds pieder Saeimai. Bet, protams, es piekrītu Smiltēna kungam, jo tiešām jābūt ļoti uzmanīgiem ar šāda veida izmaiņām.”
Līga Stafecka šajā jautājumā aicināja pievērst uzmanību kaimiņvalstīm, jo bankas prezidentu izvēlas prezidents gan Lietuvā, gan Igaunijā:
“Tiesības pieņemt lēmumu Saeimai netiks atņemtas un es šaubos, vai šīs nominēšanas pilnvaras ir tādas, kas būtiski audzē prezidenta funkcijas.”
Judins piekrita, ka, mainot kārtību, kādā tiek nominētas attiecīgās amatpersonas, nekādā veidā netiek pārkāpta Satversme. Kā arī, ja tas var dot efektu, par to vajadzētu domāt.
Ne visas prezidenta iespējas rakstītas likumā
Vēsturē ir vērtīgi piemēri, kur prezidenta personība parāda, ka arī ne visas no tām lietām, ko prezidents var īstenot, ir obligāti normatīvi jāapraksta, piebilda advokāts Liepa:
“Piemēram, [bijusī prezidente] Vaira Vīķe-Freiberga, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā un NATO. Viņas prioritāte bija ārlietas, ko viņa ļoti labi, žilbinoši izpildīja. Valsts prezidents Valdis Zatlers 2008. gada finanšu krīzes ietvaros ļoti palīdzēja premjeram Valdim Dombrovskim (“Jaunā Vienotība”) īstenot tos pasākumus, kas absolūti neietilpa prezidenta pilnvarās.”
Kā vēl vienu piemēru viņš nosauca iniciatīvu portālu “Manabalss.lv”. Tā faktiski ir Saeimas funkcija, ko īsteno cilvēki. Un tā nav slikta demokrātija, tieši otrādi, tā papildina demokrātijas spēku, sacīja advokāts.
Aicina domāt par savlaicīgāku kandidātu izvirzīšanu
Bet kā nosargāt valsts institūcijas no politiski ietekmējamu personu nonākšanas to vadībā? Advokāts Lauris Liepa nosauca, viņaprāt, svarīgākos kritērijus, kādam būtu jābūt Latvijas Bankas prezidenta kandidātam:
“Pirmkārt, tas ir speciālists, meistars savā arodā, varētu teikt, ka zināmā mērā tehnokrāts. Otrkārt, tas ir kāds, kurš ir pietiekami pazīstams tajā lokā, kurā viņam būs apjomīgākās pilnvaras. Trešais kritērijs – viņš nedrīkst būt tikai tehnokrāts, viņam jābūt akadēmiskam, jo Latvijas Banka ir lielākā un labāk apmaksātā domnīca, un tā ir noteikti jāizmanto, un tās vadībā jābūt cilvēkam, kurš vērtē arī abstrakto domu. Un noslēgumā, viņam ir jābūt mugurkaulam. Būtu ļoti labi, ja prezidents varētu nākt ar sevis piedāvātu kandidātu, un teikt – manā pasaulē ir šie četri, pieci vai trīs kritēriji.”
Pētniece Stafecka piekrita, ka šāda kārtība palielinātu procesa caurspīdīgumu:
“Tas, kam es gribēju pievērst uzmanību, ka abas šīs institūcijas – gan Valsts kontrole, gan Latvijas Banka – ir koleģiālas institūcijas. Valsts kontrolieris nevar gluži vienpersoniski visus jautājumus izlemt.”
“Providus” vadošā pētniece Līga Stafecka Foto: Latvijas Radio
Turpinot sarunu par kandidātu virzīšanas procesu, Stafecka pieminēja, ka viņu pārsteidz tas, ka savlaicīgi nav zināms, vai minētajiem kandidātiem vispār ir pielaide valsts noslēpumam:
“Mums pēkšņi medijos izskan šaubas, vai šiem kandidātiem būs pielaide valsts noslēpumam, bet kā tad tas īsti notiek?
Mēs izvirzām kandidātus, tūliņ par viņiem balsosim, bet kurā brīdī notiek šīs pārbaudes? Ir vajadzīgi mehānismi, kā par kandidātiem tiek domāts savlaicīgi.”
Diskusijas par amatpersonu izraudzīšanās procesu varētu turpināt
Runājot par jautājumu, vai Valsts prezidenta izvirzīti kandidāti spētu nodrošināt to, ka tie ir mazāk politiski manipulējami, Judins piekrita šādām apgalvojumam:
“Prezidentam nav jāskatās, kāda ir politiskā piederība, un viņš var piedāvāt konkrētu cilvēku. Savukārt Saeima to var atbalstīt vai noraidīt. Gadījumā, ja kāda partija uzrunā konkrētu cilvēku, tas ir komplicētāk. Iespējams, ka šāda pieeja ir labāka, bet nav nekādu garantiju, ka tad būs ideāli. Var arī nesanākt.”
Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja izteikumiem piekrita Stafecka, piebilstot, ka tas palīdzēs procesa caurredzamībā, jo būs grūtāk izskaidrot savu lēmumu, kāpēc nebalsot par prezidenta izvirzīto kandidātu.
Advokāts Liepa piebilda, ka prezidents, izvirzot savu kandidātu,
visticamāk, ir veicis gan prelimināru pārbaudi, gan ir skaidrs, ka šis cilvēks drošības apsvērumu ziņā nav riskants.
Judins apstiprināja, ka jautājums par amatpersonu iecelšanu ir diskusiju vērts priekšlikums:
“Es domāju, ka tagad visi ir gatavi diskusijai, pie tam būtu labi, ja to darītu ne tikai koalīcija, bet arī opozīcijas pārstāvji – mēs visi kopā. Man, piemēram, ar Smiltēna kungu prieks runāt. Viedokļi varbūt atšķiras, bet tas ir Saeimas jautājums, tas nav koalīcijas vai opozīcijas, tas ir kopīgs jautājums, kas jāizlemj, un ir argumenti, kas, manuprāt, ir vērā ņemami.”
