ĪSUMĀ:
Ierasti pirmā debatēs par budžetu piedalījās premjere Evika Siliņa (“Jaunā Vienotība”). Viņa uzsvēra, ka valsts budžeta projekts ir spēcīgs pamats drošākai Latvijas nākotnei. Tas apliecinot sabiedrībai, ka drošība, rūpes par ģimenēm un ekonomiskā attīstība ir valdības augstākās prioritātes.
“Latvija nav sadalīta pa frakcijām un partijām,” teica valdības vadītāja,
aicinot deputātus gan no koalīcijas, gan opozīcijas strādāt kopā budžeta vārdā.
Veidots globālas nenoteiktības apstākļos
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (“Jaunā Vienotība”) savukārt pauda, ka nākamā gada valsts budžets ir fiskāli sabalansēts. Būs izpildīts solījums nepalielināt galvenos nodokļus, rasts finansējums nosauktajām prioritātēm – aizsardzībai, ģimeņu atbalstam un izglītības jomai. Būšot nodrošināta fiskāla ilgtspēja budžeta plānošanā un atbilstība Eiropas Komisijas norādēm. Saglabājas nemainīgs Latvijas atbalsts Ukrainai.
Nākamā gada valsts budžeta projekts veidots laikā, kad saglabājas augsta globālā nenoteiktība, aug valstu parādi un nav vienmērīgas attīstības, tomēr kopējā Eiropas ekonomikas izaugsme bijusi noturīgāka par prognozēto.
Latvijas ekonomikā 2025. gada pirmajā pusē atsākās mērena izaugsme gandrīz visās nozarēs. Būvniecība, apstrādes rūpniecība un tirdzniecība kļuva par galvenajiem izaugsmes virzītājiem. Privātās investīcijas veicināja kreditēšanas aktivitāti – uzņēmumiem izsniegto kredītu apmērs pieaudzis par 16%, bet hipotekāro aizdevumu apmērs audzis par 8%. Kreditēšanas temps Latvijā bijis straujāks nekā Igaunijā un tikai nedaudz atpaliek no Lietuvas.
Budžeta izveides sarežģīto fonu pieminēja arī ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība). Pēc viņa domām, parlamentā diskusijas bieži novirzās no budžeta būtības un to aizēno ar populismu un ideoloģiskiem uzslāņojumiem. Pašlaik ārvalstu investori Latviju uztver kā drošu un rentablu vidi. Slavējot iepriekšējo pāris gadu lēmumus viņš pieminēja pēc grūtām diskusijām ieviesto banku solidaritātes iemaksu, kas veicinājusi mājokļu un uzņēmējdarbības kreditēšanu. Izaugsme manāma arī eksportā un apstrādes rūpniecībā. Dubultojušās Eiropas Savienības fondu investīcijas, uzsvēra Valainis.
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) frakcijas vārdā Harijs Rokpelnis uzsvēra, ka aizvien ir iespējas būtiski samazināt valsts izdevumus. Piemēram, likvidējot ilgstoši vakantās amata vietas. Ietaupīto naudu ZZS rosina novirzīt valsts parāda samazināšanai un veselības aprūpei.
“Nevar nepieminēt pieticīgu valdības sniegumu izdevumu mazināšanai. Uzņēmēju organizācijas vairākkārtīgi ir aicinājušas pamatīgāk izvētīt budžeta apcirkņus, domāt par birokrātijas un valsts tēriņu mazināšanu. Finanšu ministrijas taupības piedāvājums ir piesardzīgs, un uzskatu, ka tas neatbilst šī brīža ekonomiskajai situācijai,” teica Rokpelnis.
“Plānotais aizsardzības finansējuma pieaugums būs ievērojami lielāks nekā pēdējos gados, un tas ir cieši saistīts ar Donalda Trampa ievēlēšanu ASV prezidenta amatā,” tā savukārt vērtēja “Progresīvo” frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs, kurš norādīja uz plašām izmaiņām ģeopolitikā kopš Trampa atgriešanās ASV prezidenta amatā.
“Par spīti visam, svarīgākais ir nodrošināt valsts aizsardzības finansējuma pieaugumu. Un šis budžets to izdara. Jā, izdevumus varēja pārskatīt daudz kvalitatīvāk, arī dialogs ar tām nozarēm, kam tiek celti nodokļi, varēja būt stipri laicīgāks un skaidrāks. Arī valdības komunikācija un skaidrojumi par parādu līmeni varēja būt precīzāki. Tomēr šī valdība Saeimai ir sagatavojusi budžetu, kas sasniedz mūsu drošības mērķus. Šis ir budžets, kas sekmēs izglītības sistēmas kvalitāti. Šis ir budžets, kas sniegs atbalstu jaunajām ģimenēm,” pauda Šuvajevs.
Latvijā budžeta kontekstā Šuvajevs aizstāvētu vēl lielākus pabalstus ģimenēm, kas vēlas šeit audzināt bērnus.
“Šī ir budžeta sadaļa, kurā es vēlētos redzēt vēl lielākas ambīcijas un lielāku uzmanību tieši tām ģimenēm, kas dzīvo zem nabadzības riska sliekšņa,” sacīja deputāts.
“Lai arī šajā budžetā ir skaidri redzamas prioritātes, tomēr ir redzama arī lielāka sadrumstalotība, un tas budžetu kopumā noteikti neuzlabo,” par budžeta izveides procesu izteicās Šuvajevs, norādot arī uz “politiskiem iemesliem”, kas to ietekmējis.
Opozīcija saredz “bankrota budžetu”
Turpretī Saeimas opozīcijas pārstāvji valsts budžeta plānus un valdības darbu ar to vērtēja krietni kritiskāk – nevis “budžets drošākai nākotnei”, bet “bankrota” budžets ar turpmāku valsts parāda palielinājumu, par ko būs aizvien augošas izmaksas.
Nacionālas apvienības deputāts Artūrs Butāns frakcijas vārdā norādīja, ka valdībai būtu jāatsakās no politikas “Excel” tabulās un vairāk jāieklausās nozarēs. Budžeta veidošanas procesā aizvien trūkstot caurskatāmības. “Apvienotais saraksts” pārmeta, ka pazudis premjeres solījums sākotnēji vismaz dažās ministrijās organizēt tā saucamo nulles budžetu vai izdevumu un ienākumu plānošanu pārskatīt pilnībā. Deputāts Edgars Tavars no “Apvienotā saraksta” solīja, ka frakcija nesniegšot nevienu priekšlikumu, kas varētu palielināt valsts tēriņus.
“Nacionālā apvienība uzskata, ka mēs nevaram balsot par budžetu, kura prioritātes ir greizas vai pirmšķietami no lielā aizņēmuma aizsardzībai novirzīta tikai ceturtā daļa. Mēs nevaram balsot par budžetu, kurā trūkst pietiekamas caurspīdības,” frakcijas vārdā teica deputāts Artūrs Butāns.
Savukārt deputāts Andris Kulbergs (“Apvienotais saraksts”) pārmeta, ka valsts parāds būtiski audzis “Jaunās Vienotības” vadīto valdību laikā. Vienlaikus budžetā trūkstot drošības spilvena.
“Ja atkārtotos kāda finanšu krīze, tad valsts parāds uzkāps uz 73% no iekšzemes kopprodukta,” lēsa Kulbergs.
“Šis galīgi nav drošības budžets. Šis ir Latvijas bankrota budžets. Ar šādu trajektoriju Latvijas “Titāniks” trīs gados ieskries neatgriezeniskā parāda atkarībā, kurā Latvija zaudēs savu finansiālo suverenitāti. Kontroli pār Latvijas finansēm pārņems Starptautiskais Valūtas fonds un Pasaules Banka,” teica Kulbergs.
Arī deputāte Aiva Vīksna (“Apvienotais saraksts”) Saeimas sēdē pauda satraukumu par valsts parāda palielināšanu. Tāpat viņa no tribīnes vaicāja, kur palicis pērn solītais plāns vismaz trīs ministrijās budžeta struktūru būvēt no jauna, pārskatot liekās pozīcijas vai veidojot tā saucamo nulles budžetu.
Pie frakcijām nepiederošā deputāte Skaidrīte Ābrama debatēs arī pauda bažas par pieaugošo valsts parādu un pieaugošajiem valsts parāda apkalpošanas izdevumiem. Viņasprāt, ja laikus netiks veikti valsts parāda mazināšanas pasākumi, nākotnē nāksies veikt būtiskus taupības pasākumus.
Savukārt partijas “Latvija pirmajā vietā” frakcijas vadītāja Linda Liepiņa pārmeta valdībai realitātes ignorēšanu, norādot uz lauku skolu slēgšanu, zemo atalgojumu skolotājiem un mediķiem, kā arī nepieejamiem sabiedriskajiem pakalpojumiem reģionos.
Paredzams, ka Saeimā debates pirms balsojuma par valsts budžetu turpināsies ceturtdien. Tad sekos lēmumi par priekšlikumu iesniegšanu pirms galīgā lasījuma, kas savukārt paredzēts decembra sākumā.
KONTEKSTS:
2026. gada valsts budžeta likumprojektā ir trīs prioritātes – drošība, atbalsts ģimenēm ar bērniem un izglītība, kam paredzēts papildu finansējums teju 700 miljonu apmērā. Budžeta izdevumi nākamgad plānoti par 4,7% lielāki nekā šogad un plānots budžeta deficīts – 3,3% apmērā no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP).
Valsts budžeta likumprojektu pavada arī ap 50 pavadošie likumprojekti. Tie cita starpā paredz no nākamā gada vidus samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) maizei, pienam, mājputnu gaļai un olām. Vienlaikus plānots celt vairākus nodokļus – akcīzes nodokli stiprajam alkoholam un tabakas izstrādājumiem, atsevišķas azartspēļu un dabas resursu nodokļa likmes, kā arī lielu daļu ceļu lietošanas nodevu.
