Eiropas Savienība ir atvērta sarunām ar ASV – tāds ir galvenais vēstījums no Briseles, reaģējot uz Amerikas prezidenta Donalda Trampa paziņojumu, ka Eiropai vajadzētu pirkt no viņa valsts vairāk sašķidrinātās dabasgāzes. Pēc Trampa vārdiem, šādi jau īsā laikā varētu likvidēt 350 miljardu ASV dolāru tirdzniecības deficītu, kas pastāvot starp abiem Atlantijas okeāna krastiem.
Tomēr pat ASV oficiālā statistika liecina, ka preču tirdzniecības deficīts ir vairāk nekā par simt miljardiem mazāks un veido aptuveni 235 miljardus dolāru. Turklāt Eiropas Komisija (EK) atgādina, ka nevajadzētu arī aizmirst par ievērojamu tirdzniecību apjomu pakalpojumu jomā, it sevišķi digitālajā sfērā. Galu galā, katru reizi, kad kāds no mums atver “YouTube” vai “Facebook”, daļa no peļņas nonāk ASV.
Eiropas Komisija (EK) saka – mūsu bloka dalībvalstis būtu gatavas iegādāties vairāk ASV sašķidrinātās dabasgāzes, aizstājot Krievijas piegādes.
Tomēr līgumus par konkrētiem darījumiem slēdz privātie uzņēmumi, kuri vadās pēc cenas un situācijas tirgū. Tādēļ Brisele nevar tos piespiest pirkt ASV gāzi, bet gan tikai atvieglot šo procesu. Turklāt Eiropa nevēlas būt atkarīga no viena piegādātāja un kopumā plāno pakāpeniski samazināt gāzes patēriņu.
Tāpat EK joprojām uzsver, ka vēlas sarunas, nevis reaģēt ar atbildes tarifiem. Taču jau pastāv šādu preču saraksts, kurām ievedmuitu pievienot varētu.
Vispirms – atbilde uz 25% lielajiem tarifiem, ko ASV uzlikusi tēraudam un alumīnijam.
EK piedāvā noteikt identiskus 25% tarifus ASV sojas pupiņām, plastikātam, kosmētikas produktiem, atpakaļskata spoguļiem un citām precēm.
Šajā sarakstā nav amerikāņu burbons un viskijs – pēc Francijas un Itālijas lūguma tas nav iekļauts, jo franči un itāļi baidās, ka pretpasākums būs ASV tarifi viņu vīnam.
Valstu eksperti izskata piedāvāto tarifu sarakstu, trešdien par to dalībvalstis balsos, un tarifi, visticamāk, stāsies spēkā trīs posmos – 15. aprīlī stāsies spēkā pirmā tērauda un alumīnija pretpasākumu kārta, tad lielākā daļa tarifu –16. maijā, bet dažām precēm – kā mandelēm – no decembra.
Taču Eiropas Savienības (ES) viedokļi dalās – vai izmantot jaudīgāku ieroci pret Trampa tarifiem, jo
Eiropai ir pretpiespiešanas instruments, kas ļauj vērsties pret ASV pakalpojumu nozarēm, piemēram, pret informācijas tehnoloģiju un banku pakalpojumiem.
Tādas valstis kā Francija, Vācija un Spānija uzskata, ka visi pretpasākumi ir pieļaujami, savukārt Īrija un Itālija ar savām farmācijas un vīna nozarēm ir piesardzīgākas attiecībā uz tirdzniecības spriedzes saasināšanos ar Trampu.
“Visi dažādie instrumenti ir apspriesti. Un mums ir jāredz, kā virzīsies sarunas, lai beidzot izlemtu, kuru instrumentu mēs izmantojam,” pauda EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena.
Brisele ir arī nobažījusies, ka Ķīnas eksports, kas Trampa tarifu dēļ novirzīts prom no ASV, pārpludinās Eiropas tirgu un saasinās ekonomikas problēmas Eiropas ražotājiem.
Tāpēc EK prezidente runājusi ar Ķīnas premjeru, lai ierobežotu eskalāciju, ņemot vērā lielo preču apjomu, kas tiek nosūtīts starp ES, ASV un Ķīnu.
KONTEKSTS:
2. aprīlī ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka viņa valdība ievērojami palielinās ievedmuitas tarifus precēm, kas tiek ievestas ASV. Minimālais tarifs, kas tiks piemērots citu valstu produkcijai, būs 10%, taču virknei valstu būs jārēķinās ar vairākas reizes lielākiem tarifiem. Eiropas Savienības dalībvalstu produkcijai Tramps plāno piemērot 20% tarifu. Tāpat paredzēts piemērot 25% tarifu ārzemēs ražotiem automobiļiem.
Tramps uzskata, ka tarifu paaugstināšana ir nepieciešama, lai veicinātu ASV rūpniecības atdzimšanu un amerikāņiem vajadzīgās preces tiktu ražotas ASV, nevis ārzemēs. Ekonomisti gan brīdina, ka tarifu celšana izraisīs cenu kāpumu, ko amerikāņiem nāksies segt no savas kabatas.
Tramps apgalvo, ka citas valstis gadu desmitiem ir iedzīvojušās uz ASV rēķina, jo ASV daudz vairāk importē, nekā eksportē. Taču eksperti kritizējuši Trampa metodiku tarifu piemērošanai.
Trampa lēmums arīdzan izraisījis bažas par jauniem tirdzniecības kariem, jo citas valstis uz ASV tarifiem atbildēs ar savu tarifu celšanu. Tas ietekmēs arī Latvijas ekonomiku.
