Litija jonu akumulatori ir būtiska sastāvdaļa elektro automašīnās. Eiropas Savienība vēlas, lai liela daļa cilvēku pārsēstos uz elektroautomašīnām, taču tās aizvien ir dārgas, ja salīdzina ar nereti daudz lētākajām alternatīvām no Ķīnas. Viens no veidiem, kā to mainīt, ir bateriju ražošana pašu mājās. Lai gan izskanējuši vairāki pozitīvi signāli par to, ka darbs notiek, sekmes ir sliktas.
Saskaņā ar “Bloomberg” analīzi no 16 plānotajām Eiropas akumulatoru rūpnīcām 11 rūpnīcu darbība ir aizkavēta vai atcelta. Kopumā no teju 50 miljardus dolāru lielajām investīcijām akumulatoru ražošanā neskaidrība ir par 33 miljardiem.
Lielāko triecienu Eiropa piedzīvoja novembra beigās. Zviedrijā bāzētais akumulatoru ražotājs, kura klientu lokā ir BMW, “Volkswagen” un “Volvo”, iesniedza bankrota pieteikumu. No amata atkāpās finanšu grūtībās nonākušā uzņēmuma līdzdibinātājs un izpilddirektors Pēters Karlsons.
Uzņēmumam, kuru dibināja bijušie “Tesla” vadītāji, bija ambiciozi plāni rūpnīcām Zviedrijā, Vācijā un Kanādā, taču tam bija grūtības palielināt ražošanu, vienlaikus ierobežojot izmaksas. “Northvolt”, kas tiek uzskatīts par lielāko Eiropas cerību akumulatoru ražošanā un piesaistīja milzīgas investīcijas, vēl nav beidzis pastāvēt un var veikt reorganizāciju un turpināt darbību. Taču tā neveiksmes ir liels trieciens konkurencē ar sāncenšiem.
Kamēr Eiropa bremzē, desmit no 13 projektiem reģionā, ko īstenojuši Āzijas ražotāji, turpina uzvaras gājienu. Runa ir par Ķīnas un Dienvidkorejas uzņēmumu darbību Austrumeiropā.
Šī situācija liek domāt, ka Āzijas valstu nostiprināšanās Eiropā kļūs tikai spēcīgāka, nostādot Rietumu autoražotājus neizdevīgā konkurētspējas situācijā, īpaši brīdī, ja samazināsies piegādes vai izcelsies politisks konflikts. Ķīna piegādā aptuveni 80% pasaules litija jonu akumulatoru un ir mājvieta sešiem no desmit pasaulē lielākajiem elektroauto akumulatoru ražotājiem.
Eiropai nepieciešamas arī izejvielas akumulatoru ražošanai, ko nākas importēt no partneriem. Arī te ir vieta uzlabojumiem, lai ražošanas procesu padarītu lētāku un drošāku, mazāk paļaujoties uz piegādes ķēdēm.
Eiropa nav ļoti bagāta ar akumulatoru ražošanai nepieciešamajām izejvielām, pamatā litiju, tomēr tā ieguve jau notiek un ir plāni atvērt arī jaunas ieguves vietas. Ar to vajadzētu būt pietiekami, lai mēs spētu sevi apgādāt, pārliecināts ir Johens Kolbs, ģeoķīmiķis, kas specializējies litija ieguves jautājumos.
“Litija ieguve notiek Somijā, Zviedrijā, Polijā un tad vēl, protams, Rumānijā, Bulgārijā un Grieķijā. Ja visi projekti, kas mums tagad ir, sāktu darbību, tad ar to būtu pietiekami, lai apgādātu Eiropu,” pauda Kolbs.
Rūpnīcu izveidi Eiropā bremzē arī vājais pieprasījums pēc elektroautomašīnām, kā arī problēmas ar tehnoloģiju apgūšanu. Divi Ķīnas akumulatoru ražotāji nodarbina 21 000 inženieru, kas ir divreiz vairāk nekā Zviedrijas “Northvolt” kopējais darbinieku skaits.
Inženiere Liāna Čipčigana aģentūrai “Bloomberg” norāda, ka Eiropa joprojām cīnās ar kvalificētu tehniķu trūkumu un augstām enerģijas izmaksām.
Litija jonu bateriju ražošana nebūt nav vienkārša. Tā prasa nopietnas zināšanas ķīmijā un ražošanas iekārtās. Arī analītiķis Kolins Makerahers uzsver, ka akumulatoru izgatavošana joprojām ir grūta — ar augstām kapitāla prasībām, nežēlīgām cenām un ražošanā nepieciešamo augsto precizitāti.
Tādēļ nav brīnums, ka uzņēmumi, kas šo darbu pieprot, nozarē ir darbojušies jau ilgu laiku un tie ir Ķīnas, nevis Eiropas uzņēmumi.
