Eiropas Komisijas ekonomikas un produktivitātes komisārs Valdis Dombrovskis (“Jaunā Vienotība”) to vērtē kā mērenu izaugsmi. Viņš skaidroja, ka tas ir nedaudz labāks rezultāts, nekā tika prognozēts pavasarī.
“Ja mēs skatāmies Eiropas kontekstā, šogad (esam) nedaudz zem vidējiem izaugsmes rādītājiem un nākamgad nedaudz virs vidējiem izaugsmes rādītājiem. Kopumā šī ekonomiskā izaugsme ir nedaudz koriģēta uz augšu, kas
parāda Eiropas ekonomikas noturību, neraugoties uz dažādiem satricinājumiem un riskiem,
kas attiecas gan uz, teiksim, Krievijas kara Ukrainā negatīvo ekonomisko ietekmi, gan arī uz ASV tarifu politiku, ka izaugsme tomēr kopumā saglabājas.
Galvenie izaugsmes dzinēji ir mājsaimniecību patēriņš, kas atspoguļo tomēr to, ka joprojām turpinās reālo algu pieaugums un arī investīcijas, kur, tai skaitā Latvijas gadījumā, palīdz pieejamais Eiropas Savienības finansējums gan no ekonomikas atveseļošanas noturības instrumenta, gan no Eiropas Savienības struktūrfondiem un kohēzijas fonda,” komentēja Dombrovskis.
Salīdzinājumam: Igaunijā šogad tiek prognozēta 0,6% ekonomikas izaugsme, bet Lietuvā – 2,4%.
Latvijā, neskatoties uz ģeopolitisko nenoteiktību, gan privātās, gan valsts investīcijas pieaugs, teikts prognozēs.
Foto: Eiropas Komisija
Tiek prognozēts, ka iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums 2026. gadā palielināsies līdz 1,7% un 2027. gadā – līdz 1,9%. Dombrovskis uzsver, ka galvenie izaugsmi veicinošie faktori būs lielāks privātais patēriņš reālo algu pieauguma dēļ, kā arī investīcijas, īpaši pateicoties Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstam.
Gaidāms, ka inflācija pieaugs, jo enerģijas cenu deflācijas ietekme mazināsies, savukārt
pakalpojumu un pārtikas cenu inflācija saglabāsies augsta.
Prognozēts, ka 2025. gadā inflācija sasniegs 3,6%, bet 2026. gadā samazināsies līdz 2,2% un 2027. gadā pieaugs līdz 2,4%. Gaidāms, ka vispārējās valdības budžeta deficīts 2025. gadā palielināsies līdz 3,1% no IKP, ko noteiks vājāks ieņēmumu kāpums un pieaugošie kārtējie izdevumi, un 2027. gadā – līdz 4,3%, galvenokārt aizsardzības izdevumu pieauguma dēļ.
Privātais patēriņš un investīcijas veicinās izaugsmi 2026. un 2027. gadā, prognozē EK. Paredzams, ka 2025. gadā ekonomika atgūsies no stagnācijas, kas bija vērojama 2024. gadā. Reāli izmantojamie ienākumi un privātais patēriņš gūs labumu no stabila algu pieauguma. Tomēr sarežģītā ģeopolitiskā situācija, visticamāk, veicinās uzkrājumu veidošanu. Līdz ar to pēc nozīmīga kāpuma 2024. gadā mājsaimniecību uzkrājumu līmenis turpinās palielināties un 2025. gadā sasniegs 6,4%, kas būtu augstāks nekā pirms pandēmijas, prognozē EK.
Rezultātā privātais patēriņš, visticamāk, atgūsies tikai pakāpeniski 2025. gada otrajā pusē un turpinās pieaugt 2026. un 2027. gadā.
Paredzams, ka pēc laba snieguma 2025. gada pirmajā pusgadā investīcijas saglabāsies stabilas visu atlikušo gadu, ko veicinās ES fondu līdzekļu ieplūde un pieaugošie izdevumi aizsardzībai. Paredzams, ka tie saglabāsies atbalstoši arī 2026. un 2027. gadā.
Pēc ievērojama krituma 2024. gadā arī privātās investīcijas 2025. gadā atgūsies, ko veicinās stabils uzņēmumu kreditēšanas apjoms un zemākas aizņemšanās izmaksas.
Tiek prognozēts, ka
bezdarba līmenis 2025. gadā samazināsies līdz 6,8%,
bet 2026. un 2027. gadā, pieaugot darbaspēka pieprasījumam, tas turpinās samazināties.
EK arī prognozē, ka inflācija atbilstoši Eiropas Savienības saskaņotajam patēriņa preču indeksam (HICP) 2025. gadā sasniegs 3,6%, bet 2026. gadā samazināsies līdz 2,2% un 2027. gadā – līdz 2,4%.
Prognozēts, ka 2025. gadā valsts budžeta deficīts būs 3,1% no IKP, salīdzinot ar 1,8% no IKP 2024. gadā. Savukārt 2026. gadā valsts budžeta deficīts, domājams, palielināsies līdz 3,5% no IKP, bet 2027. gadā – līdz 4,3% no IKP.
EK rudens prognoze liecina, ka 2025. un 2026. gadā ES reālais IKP pieaugs par 1,4%, bet 2027. gadā – par 1,5%. Paredzams, ka arī eirozonā būs vērojama līdzīga tendence, un prognozēts, ka reālais IKP pieaugs par 1,3% 2025. gadā, 1,2% 2026. gadā un 1,4% 2027. gadā. Tiek prognozēts, ka inflācija eirozonā turpinās samazināties, 2025. gadā sarūkot līdz 2,1%. ES inflācija savukārt saglabāsies nedaudz augstāka un 2027. gadā samazināsies līdz 2,2%, prognozē EK.
Kā rezumē Dombrovskis, šie rādītāji apliecina ES ekonomikas noturību sarežģītos apstākļos, neskatoties uz tirdzniecības tarifiem un ģeopolitiskajiem izaicinājumiem. Vienlaikus ir jāpaātrina darbs, lai stiprinātu Eiropas konkurētspēju, mazinātu birokrātiju un veicinātu ekonomikas izaugsmi, viņš uzsver.
