Lielākā ietekme siltumenerģijas tarifa kāpumam
Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati rāda, ka vidējais patēriņa cenu līmenis oktobrī pakāpies par 0,4%, salīdzinot ar septembri. Pret oktobri pērn cenas vidēji pieaugušas par 4,3%, kas ir augstākais inflācijas līmenis kopš 2023. gada vidus.
“Swedbank” ekonomists Oskars Niks Mālnieks norādīja, ka rudens otrajā mēnesī visbūtiskāk mēneša inflāciju kāpināja ar mājokli saistīti pakalpojumi un preces (+1,6%).
“Šeit lielākā ietekme bija siltumenerģijas tarifu kāpumam Rīgā (un citviet Latvijā), kā arī dārgākai elektrībai. Pieauga arī transporta cenas (+1,4%), sadārdzinoties aviopārvadājumiem un degvielai,” pauda Mālnieks.
“Luminor” bankas ekonomists Pēteris Strautiņš atzīmēja, ka oktobrī bija divi notikumi, kas nozīmīgi atšķiras no sezonāli tipiskām cenu šūpolēm – siltums sadārdzinājās par 4,4%, bet apģērbu un apavu cenas kritās. Ekonomista vērtējumā apģērbu un apavu cenu kritums šajā laikā ir ļoti netipisks, parasti tās oktobrī aug par apmēram 3%.
“Cena par siltuma vienību atšķirībā no izdevumiem par siltumu nemēdz strauji mainīties no mēneša uz mēnesi, tipisks tarifu kāpums oktobrī ir 1%. Rīgā tarifs auga par 10% – par laimi, citur Latvijā tas kopumā samazinājās,” norādīja Strautiņš.
Finanšu ministrijā (FM) atzīmēja, ka šā gada oktobrī, tuvojoties apkures sezonai, 18 regulējamiem komersantiem Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija apstiprinājusi siltumenerģijas tarifu palielinājumu, bet 34 komersantiem – samazinājumu.
“Lai arī komersantu skaits, kam siltumenerģijas tarifs tika samazināts, bija lielāks, tomēr starp komersantiem, kam tarifs tika palielināts, ir arī AS “Rīgas siltums,” kas ir lielākais siltumenerģijas piegādātājs Latvijā un būtiski ietekmē siltumenerģijas tarifu vidējo līmeni,” skaidroja FM.
Ministrijā piebilda: ja siltumenerģijas tarifs Rīgā šā gada oktobrī nebūtu mainīts, vidējā inflācija Latvijā būtu par 0,3 procentpunktiem zemāka un veidotu 4%.
Vienlaikus FM norādīja, ka siltumenerģijas kopējais devums vidējā inflācijā ir minimāls un šā gada oktobrī veidoja vien 0,1 procentpunktu. Joprojām lielāko devumu jeb 1,5 procentpunktus cenu kāpumā nosaka pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu pieaugums.
Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane piebilda, ka enerģijas cenām globāli iestājušies nedaudz “mierīgāki laiki”, bet pie mums oktobrī tām vērojams cenu pieaugums. Elektroenerģijai papildu sezonālajiem faktoriem lomu spēlēja elektrolīniju remontdarbi Igaunijā, kas ierobežoja lētākas elektroenerģijas importu.
Foto: CSP
Pārtikas cenas turpina pieaugt relatīvi strauji
Latvijas Bankas ekonomiste norādīja, ka pārtikas cenas turpina pieaugt relatīvi strauji – mēneša laikā tās kāpušas par 0,5%, kamēr ANO Pārtikas un Lauksaimniecības organizācijas vērtētais pārtikas cenu līmenis oktobrī turpināja sarukt jau otro mēnesi pēc kārtas.
Pēc Opmanes teiktā, gada laikā pārtikas cenas Latvijā palielinājušās pat par 5,6%, līdzīgi arī dažādu ēdināšanas pakalpojumu cenas pieaugušas par aptuveni 6–7%.
“Pārtikas gada inflācija joprojām liela, bet ir cerības uz tās samazināšanos tuvākajā laikā. To, pirmkārt, noteiks nevis politiski lēmumi, bet notikumi pasaules tirgos,” vērtēja “Luminor” bankas ekonomists.
“Kopš augusta strauji krīt piena produktu cenas, vēsta Pasaules pārtikas un lauksaimniecības organizācijas indekss, turpinās arī graudu cenu lejupslīde. Vairāk nekā uz pusi attiecībā pret pīķa līmeni (kas gan bija apmēram piecas reizes augstāks par vēsturisko normu) ir kritusies apelsīnu sulas koncentrāta cena, krasa korekcija notikusi arī kakao tirgū, turpretim kafija atkal tuvojas luksusa preces statusam. Dažādu veidu pārtikas cenas oktobrī salīdzinājumā ar septembri pārsvarā šūpoja tirgotāju akcijas vai to beigas.”
Mālnieks piebilda, ka negaidīti saruka alkohola un tabakas cenas (-1,6%). “Tā vien šķiet, ka alkohola tirdzniecības ierobežojumi mudina mazumtirgotājus ar lētākiem grādīgajiem stimulēt pieprasījumu. Akciju ietekme arī samazināja cenas dažādu preču un pakalpojumu kategorijā (-1,2%).”
Foto: CSP
Augsta un noturīga pakalpojumu inflācija
FM norādīja, ka Latvijā ir augsta un noturīga pakalpojumu inflācija, kas vairāk raksturo tieši vietējo ekonomikas aktivitāti, atšķirībā no pārtikas un siltumenerģijas, ko būtiski ietekmē ārējie faktori.
Šā gada oktobrī pakalpojumu inflācija veidoja 6,1%, bet desmit mēnešos vidēji 5,8%.
“Zīmīgi, ka patēriņa cenas aug visās pakalpojumu nozarēs, tostarp veselības aprūpes nozarē, izklaides un atpūtas, ēdināšanas un izmitināšanas, kā arī izglītības nozarē,” pauda FM.
Pēc ministrijā sacītā, būtisku ietekmi uz cenu kāpumu šajās nozarēs rada darba samaksas spiediens un darbinieku trūkums.
“Sagaidāms, ka pakalpojumu cenu pieaugums 6% apmērā saglabāsies arī atlikušajos šā gada mēnešos. Savukārt nākamgad pieaugums nedaudz mazināsies,” lēsa FM.
Zemo cenu groza statistika raisa pārdomas
“Swedbank” ekonomists norādīja, ka nupat publicētais Ekonomikas ministrijas novērtējums par pārtikas tirdzniecības memoranda efektivitāti apgalvo, ka novērojama pozitīva ietekme inflācijas mazināšanā. Tomēr, pēc “Swedbank” aprēķina, zemo cenu grozā ietverto preču cenas kopš maija ir sarukušas mazliet virs 1%, kas ir aptuveni tikpat, cik tipiski redzams šajos mēnešos.
Arī Latvijas Bankas ekonomiste atzina, ka pirmie zemo cenu groza statistikas rezultāti raisa pārdomas.
Kopumā var likties iespaidīgi, ka zemo cenu grozā iekļautajiem pārtikas produktiem laikā no maija līdz oktobrim cenas mazinājušās par 0,8%. Tomēr arī pārtikas cenas kopumā šajā laikā samazinājās (par 0,3%), kas lielā mērā skaidrojams ar sezonāliem faktoriem, atzīmēja Opmane.
“Turklāt, ja paskatāmies, kas notiek zemo cenu groza iekšpusē, ne viss ir tik viennozīmīgi,” norāda Opmane, skaidrojot, ka atsevišķu produktu, piemēram, ābolu, liellopu maltās gaļas, vistu stilbu, iekļaušana zemo cenu grozā tiešām nozīmējusi, ka cenas kļuvušas zemākas nekā citiem atbilstošiem šīs kategorijas produktiem, kas grozā nav iekļauti.
Vienlaikus ekonomiste vērsa uzmanību, ka atšķirīgas tendences vērojamas kādiem citiem produktiem, kur zemo cenu groza cenas augušas straujāk vai kritušas lēnāk nekā salīdzināmiem produktiem. Piemēram, augu eļļai, kas iekļauta zemo cenu grozā, cena piecu mēnešu laikā samazinājās par 6,6%, savukārt augu eļļām kopumā cena vidēji mazinājās gandrīz divreiz straujāk – par 12,1%. Opmane pieļāva, ka zemo cenu grozā tiek iekļauti produkti, kas jau iepriekš bijuši “lētajā galā”. Patērētājam, pat meklējot iespējas iepirkties lētāk, rūpīgi jāizvērtē gan produktu cena, gan jāizsver, kāda ir šīs cenas attiecība pret citu, iespējams, kvalitatīvāku produktu cenām.
Prognozē inflācijas samazināšanos nākamajā gadā
Latvijas Bankas ekonomiste secināja, ka pašlaik izskatās, ka inflācijas tendences Latvijā bijušas spēcīgākas nekā to noteiktu globālo cenu izmaiņas.
“Daļa no atšķirībām ir īslaicīgas tendences, tomēr, ja šādas atšķirības saglabājas ilgākā laika periodā, vēl rūpīgāk jāmeklē to izraisošie faktori, jo straujāks cenu pieaugums var ietekmēt gan patērētāju pirktspēju, gan uzņēmēju konkurētspēju ārvalstu tirgos,” sprieda Opmane.
“Luminor” bankas ekonomists vērtēja: inflācijas pamatstāsts nozīmīgi nemainās – šī gada atlikušajos mēnešos nedaudz virs 4%, nākamā gada janvārī–aprīlī ievērojams gada inflācijas samazinājums, tam paliekot virs eirozonas vidējā. “Ir cerības, ka gada inflācijas pirmais cipars vasarā būs divi, bet tas vienlaikus varētu būt skaitlis, kas noapaļojas uz trīs,” sprieda Strautiņš.
“Kamēr turpinās tik straujš algu kāpums, ilgstoša inflācijas samazināšanās līdz eirozonas vidējam līmenim ir maz ticama. To nepieļaus ar algu kāpumu saistītā pakalpojumu sadārdzināšanās, kurai neredz gala un malas.”
“Swedbank” ekonomista vērtējumā gada izskaņā inflācija, visticamāk, saglabās noturību. Komercbanka prognozē, ka šogad tā vidēji pieaugs par 3,8%, bet nākamgad varētu sarukt līdz aptuveni 3%, mazinoties pakalpojumu cenu spiedienam un zemākam PVN īslaicīgi bremzējot pārtikas inflāciju.
