“Mūsu pārtikas tirgū ir kaut kādas problēmas. Ja mēs paskatāmies relatīvi pret citām Eiropas valstīm un pārtikas cenu līmeni, mēs ilgus gadus bijām ap 20. vietu Eiropā pēc pārtikas cenu līmeņa, kas lielā mērā ir tur, kur mūsu ienākumi, jo tām cenām ilgākā laika periodā jākorelē ar ienākumiem. Un tad 2023. gadā un 2024. gadā mēs pēkšņi pacēlāmies uz 10.–14. vietu.
Mums ir 14. augstākās pārtikas cenas Eiropas Savienībā, kamēr ienākumi atpaliek zemajā galā.
Tas man liek domāt, ka ir noticis kaut kas, kas ir ļāvis tās cenas pacelt,” sprieda Latvijas Bankas ekonomists.
Viņš atzina, ka peļņas procents “nav tas augstākais”, tomēr daudziem tirgus dalībniekiem – gan zemniekiem, gan pārstrādātājiem, gan tirgotājiem – šobrīd peļņas marža ir virs vēsturiski vidējā līmeņa.
“Mēs nevaram runāt par veikaliem [kā lielākiem pelnītājiem]. Lai gan, ja mēs skatāmies, redzam, ka veikala, pircēja cena ir pieaugusi straujāk nekā ražotāja. Pēdējā laikā tas ir tāds viens no fenomeniem,” teica Rutkaste.
Pēc viņa sacītā, citās ES valstīs pārtikas cenas nav pieaugušas tik strauji kā Latvijā.
Viņa vērtējumā, pārtikas tirgū ir gana daudz dalībnieku un nevar teikt, ka tirgū ir ļoti augsta koncentrācija. “Bet acīmredzot ir kaut kas, kas ļauj… Gan tirgotājiem, gan ražotājiem ir šī cenu noteikšanas vara bišķiņ par lielu.”
Rutkaste sacīja, ka pret pārtikas cenu pieaugumu var mēģināt cīnīties. “Viens ir Konkurences padomes aktīva rīcība, kas var palīdzēt. Tad noteikti ir patērētāju informēšana. Viena no manām hipotēzēm ir, ka varbūt patērētāji ir inerti un ir pieraduši iepirkties vienā pārtikas veikalu ķēdē un, neskatoties uz cenu izmaiņām, turpina tur iepirkties,” klāstīja Latvijas Bankas ekonomists.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš uzskaitīja vairākus iemeslus, kādēļ cenas Latvijā ir augstākas. Galvenokārt tas esot mēroga efekts – proti, Latvijā ir vairāki mazi tirgotāji, kuri nespēj piedāvāt zemākas cenas. Lielās veikalu ķēdes “Lidl” efekts Latvijā vēl neesot sajusts. Lai tas samazinātu cenas, jāļauj “Lidl” turpināt atvērt jaunus veikalus Latvijā.
Izmaksas nosaka arī liekā birokrātija tirgotājiem. Piemēram, cenas palielina izcelsmes valstu karodziņu norādīšana, norādīja Endziņš.
Viņš uzsvēra, ka arī pievienotās vērtības nodoklis lielā daļā Eiropas pārtikai ir zemāks nekā Latvijā.
Endziņš skaidroja, ka cenas veikalā ietekmē arī pārtikas ražošanas izmaksas, kuru skaitā ir maksa par siltumu, kas Latvijā ir augstāka.
