Pēc notikušā labi redzams, ka elektrības cenas ietekmē ne tikai kabeļu bojājumi Baltijas jūrā, bet arī tādi faktori kā atjaunīgie resursi – saules un vēja enerģija. Turklāt jārēķinās, ka dažādi negaidīti apstākļi cenas var ietekmēt arī turpmāk.
Lētāks imports Baltijā lielos apmēros nebija pieejams
Lietuvas-Zviedrijas elektroenerģijas kabeļa “NordBalt” darbība neplānoti tika pārtraukta sestdien, tāpēc pirmdien vidējā elektroenerģijas tirgus cena “Nord Pool” biržā pieauga. Galvenokārt to izjuta patērētāji, kuriem noslēgti biržas cenas līgumi – ap 16% no kopējiem mājsaimniecību lietotājiem. Kabeļa darbību plānots atjaunot līdz 2. aprīlim.
AS “Latvenergo” Enerģijas vairumtirdzniecības direktors Guntis Lūsis skaidroja iemeslus, kāpēc elektroenerģijas cenas pieauga:
“Pagājušās nedēļas sestdienas rītā avārijas atslēgumā nokļuva Lietuvas un Zviedrijas starpsavienojums “NordBalt”. Atgādināšu, ka jau iepriekš “Estlink” otrais starpsavienojums starp Somiju un Igauniju 650 megavatu jaudas apmērā ir atslēgts, jo kabelis Somijas līcī ir pārrauts. Līdz ar to svētdienā un šīs nedēļas pirmdienā, otrdienā ir veidojušās augstākas cenas, jo lētāks imports no kaimiņu reģioniem – Somijas, Zviedrijas – ir nepieejams lielos apmēros.”
Līdz ar to pieprasījums Baltijā jāsedz ar reģionā esošajiem ģeneratoriem – gan degslānekļa, gan dabasgāzes kondensācijas izstrādi.
Ražotājiem izdevies kompensēt šo kabeļa pārtraukumu, pateicoties vidēji augstai ūdens pietecei Daugavas hidroelektrostacijās.
Līdz ar to daļa elektroenerģijas tiek saražota no hidroresursiem, tomēr daļa patēriņa joprojām tiek segta ar fosilo kurināmo – dabasgāzi, kas ir salīdzinoši dārgāks enerģijas avots un ietekmē elektroenerģijas gala cenu.
Dažas stundas, un cenas atkal pazeminās
Papildus negatīvie aspekti, kas iespaido elektrības cenu, ir tas, ka “TEC-2” ir plānveida apkopē ar samazinātu jaudu un kopš februāra beigām nestrādā viena no Somijas atomelektrostacijām.
Enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš sacīja, ka tas, ka kādu elementu remontē, neesot nekāds ārkārtas notikums:
“Mēs ļoti labi redzam, cik maksā elektrība, ja to ražo gāzes elektrostacijās vai degakmens stacijās Igaunijā. Tās ir tās augstās cenas, ko redzam no rītiem un vakaros. Bet, no otras puses, mēs redzam neticami lielu ietekmi uz cenām no saules ģenerācijas un vēja, ja gadījumā tas uzpūš. Nav nekāda ārkārtas situācija. Dažas stundas, un dažas stundas ir atkal neticami zemas cenas.”
Vislielākā ietekme būs no tā, cik liela būs vēja izstrāde Baltijā un Skandināvijā.
Jau trešdien, 2. aprīlī, vairākas stundas elektrības cenas “Nord Pool” biržā būs negatīvas.
Cenas jau stabilizējušās
Arī Klimata un enerģētikas ministrijas Enerģijas tirgus departamenta direktors Gunārs Valdmanis sacīja, ka šodien elektroenerģijas cenas jau ir stabilizējušās:
“Elektroenerģijas ražotājiem, kuriem vēl bija pieejamas jaudas, tās ir izdevies sekmīgi apkopt, lai tirgū palielinātu piedāvājuma apjomu. Patiecoties tam, mēs varam redzēt, ka jau šobrīd cenas ir stabilizējušās tuvu tam līmenim, kāds tas bija pirms kabeļa atslēguma. Un tas nozīmē, ka pēc šī pirmā šoka, pēc elektrostaciju operatoru sagatavošanās darbiem, lai palielinātu pieejamo jaudu apjomu tirgū, kā izskatās, tirgus ir sācis strādāt stabilāk.’”
Diemžēl kabeļa iespējamais ierindā atgriešanas datums pagarināts par vēl vienu dienu. Pārdzīvot šo nepatīkamo periodu palīdz saules enerģija, kuras izstrādes jauda pusdienas laikā tuvojas pusei no valstī patērētās elektrības apjoma.
