Abām valstīm ir vairākas energoresursu piegāžu alternatīvas
Pagājušajā nedēļā Orbāns pēc vizītes Baltajā namā paziņoja, ka viņa valstij piešķirts izņēmums no ASV sankcijām par Krievijas energoresursu importu. Orbāns tikšanās laikā ar Donaldu Trampu panācis vienošanos, kas ļaus Ungārijai turpināt iegādāties gan Krievijas gāzi pa “TurkStream” cauruļvadu, gan naftu pa cauruļvadu “Družba”.
“Viens no šodienas jautājumiem ir skaidri izskaidrot, kādas būtu sekas Ungārijas tautai un Ungārijas ekonomikai, ja mēs nesaņemtu naftu un gāzi no Krievijas, jo mēs to piegādājam pa cauruļvadiem. Cauruļvads nav ideoloģisks, politisks jautājums. Tā ir fiziska realitāte, jo mums nav ostas,” teica Orbāns.
Enerģētikas eksperti gan oponē – arguments, ka valstij alternatīvas nepastāv, ir tikai mīts. Tas pats attiecas arī uz kaimiņvalsti Slovākiju, kas pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā aktīvi meklēja alternatīvas Krievijas energoresursiem. Tomēr kopš Roberta Fico stāšanās Slovākijas premjera amatā process faktiski apstājies.
“Abām valstīm ir iespēja dažādot piegādes, un tās to varētu viegli izdarīt, izmantojot Adrijas cauruļvadu. Diemžēl tā ir absolūta taisnība. Tas drīzāk ir politisks lēmums, nevis stingri vai tīri ekonomisks.
Tātad, pat aplūkojot cenas, kas patiesībā ir diezgan interesanti, ir taisnība, ka, iespējams, Ungārija un Slovākija iepērk naftu daudz lētāk, ar atlaidi. Bet, kad to pārdod gala patērētājiem, šī cena ir daudz augstāka. Dažos gadījumos pat augstāka nekā citās Eiropas valstīs,” skaidroja Aura Sabadusa, Londonā bāzētā ICIS enerģētikas un izejvielu tirgus eksperte, CEPA viespētniece.
Slovākijas enerģētikas eksperts un mājaslapas “Energie-portal.sk” galvenais redaktors Radovans Potočārs norāda, ka naftas gadījumā situācija patiešām ir sarežģītāka, jo alternatīvo piegāžu jaudas, iespējams, šobrīd nav pietiekamas, lai pilnībā aizvietotu Krievijas naftu. Tomēr nākotnē tās varētu sameklēt.
Savukārt, runājot par dabasgāzi, valdības izmantotā retorika, ka Slovākijai neesot dzīvotspējīgu un cenas ziņā pieņemamu alternatīvu, neatbilst realitātei jau šobrīd.
“Tehniski runājot, šis arguments nav leģitīms. Slovākijai ir starpsavienojumi ar visām kaimiņvalstīm. Ir pavisam jauns cauruļvads, kas tika pabeigts 2022. gadā un savieno Slovākiju ar Poliju, paverot pilnīgi citu virzienu un iespēju saņemt gāzi arī no ziemeļiem vai Baltijas reģiona. Turklāt pastāv arī savienojums ar Čehijas Republiku un Austriju,” teica Potočārs.
“Ir daudz iespēju, un noteikti dabasgāzes gadījumā mēs redzēsim daudz vairāk ienākam pasaules tirgos no nākamā gada, jo mēs sagaidām ražošanas pieaugumu ASV un Katarā,” stāstīja Sabadusa.
ES apņēmusies atteikties no visiem Krievijas energoresursiem
ES līmenī sākta virzība uz pilnīgu atteikšanos no Krievijas energoresursiem, sākot no 2028. gada. Enerģētikas ministru oktobrī apstiprinātais plāns paredz īpašu elastību dalībvalstīm, kurām nav pieejas jūrai, tostarp Ungārijai un Slovākijai. Tā ka tas, vai un kad arī šīm valstīm būs pilnībā jāatsakās no Krievijas enerģijas, pagaidām nav zināms.
“Bet, protams, viena svarīga lieta pēc šī aizlieguma stāšanās spēkā ir tā izpilde. Un būs ļoti svarīgi redzēt, cik nopietni gan Eiropas Savienība, gan atsevišķas dalībvalstis, kas joprojām importē šo gāzi, uztver aizlieguma izpildi un potenciālo nepilnību novēršanu. Es domāju, ka šis ir pavisam cits stāsts un cits jautājums,” piebilda Sabadusa.
Ungārijā nākamajā gadā gaidāmas parlamenta vēlēšanas, kurās pēc socioloģisko aptauju rezultātiem pagaidām uzvara tiek prognozēta opozīcijas partijai “Tisza”. Lai gan partijas līderis Pēters Maģars sola pārskatīt attiecības ar Maskavu, ātru atteikšanos no Krievijas enerģijas viņš neredz. Saskaņā ar viņa plāniem šī atkarība varētu turpināties vēl vismaz desmit gadus.
